Latvijas preses biedrība

1931: 5. maijā reģistrēta bezpeļņas biedrība “Latvijas preses biedrība”. Tā izveidojās, pilsoniskajiem rakstniekiem un žurnālistiem aizejot no Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības.

1931: maijā notiek pārvaldes orgānu vēlēšanas. Par biedrības priekšsēdētāju izvēlēja “Brīvās Zemes” redaktoru Jūliju Druvu. Padomē deleģēti šādi locekļi: Dr. Alfrēds Bīlmanis no Ārlietu ministrijas preses nodaļas, A. Avots no “Latvja” redakcijas, R. Vilde (no “Brīvās Zemes”), Oļģerts Liepiņš (“Pēdējā Brīdī”), K. Upītis no žurnāliem “Dzelzceļnieks” un “Burtnieks”, Oskars Grosbergs (“Rigasche Rundschau”), Izrails Teitelbaums (“Sevodņa”), J. Sirmacis (“Latvijas Sargs”), A. Cīrulis (“Latvija” un “Svari”), Jānis Bankavs (radiofons).

1934: 12. novembrī Latvijas preses biedrība atkal apvienojas ar Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrību un pieņēma nosaukumu “Latvijas preses biedrība”. Par biedrības priekšsēdētāju ievēlēja Jūliju Druvu.

1936: biedrība nolēma līdztekus Kultūras fondam godalgot labākos dzejas, prozas un publicistikas darbus. Pirmo laureātu vidū bija žurnālisti Arturs Kroders, Oto Nonācs, A. Bērzāja u. c.

1936: Latvijas preses biedrība sāka izdot gada grāmatu, kuras galvenais redaktors bija Jūlijs Druva, redaktori – Arturs Kroders un Oļģerts Liepiņš. Tās pirmais laidiens bija 348 lappušu liels fundamentāls darbs, kura 80 (!) autoru vidū bija rakstnieki, žurnālisti, kritiķi, mākslinieki un citu radošo profesiju pārstāvji. Netrūka arī zinātnieku publikācijas. Gadagrāmatas veidošanā piedalījās talantīgi mākslinieki – Sigismunds Vidbergs, Romans Suta, Niklāvs Strunke u. c.

1937: Rakstnieku pils atklāšana Siguldā. Tajā piedalījās Kārlis Ulmanis, kura svītā bija vairāki ministri, kā arī daudzi diplomātiskā korpusa locekļi. To dienu gaisotni labi parādīja uzraksts virs goda vārtiem: “Vienota prese sveic vienotās tautas Vadoni. 1938. gadā pils priekšā atklāja Teodora Zaļkalna veidoto Ata Kronvalda pieminekli. 

1937: iznāk “Latvijas preses biedrības gada grāmata” (redaktori Līgotņu Jēkabs, Oto Nonācs).

1937: janvārī biedrība Līgotņu Jēkaba redakcijā, piedaloties Arturam Kroderam, saka izdot mēnešrakstu “Vārds”. 

1938: biedrībā bija 342 biedri.

1938: iznāk “Latvijas preses biedrības gada grāmata” (redaktori Arturs Kroders, Līgotņu Jēkabs, Oto Nonācs).

1939: jūnijā pēc Rakstu un mākslas kameras nodibināšanas biedrības darbība sašaurinājās un mēnešrakstu “Vārds”, pamatojoties uz Latvijas preses biedrības gada sapulces lēmumu, pārstāja izdot. Netiešs mēnešraksta pēctecis bija Rakstu un mākslas kameras izdotais žurnāls “Raksti un Māksla”.

Preses biedrība ievēlēja arī godabiedrus (Edvarts Virza, Augusts Bīlmanis, Oskars Grosvalds, Jūlijs Druva, Antons Benjamiņš).