Par dzejas krājumu "Ilgu laiva" (1980)"Krājumā ievietoti patriotiskie dzejoļi,
erotiskie, pārdomu – cilvēka dzīves īslaiciba un satīriskie, kas kritizē
trimdas sabiedrisko domu. [..] Elga Leja, kas augusi Latvijas laimīgākajos
gados, smagi pārdzīvo savas zemes okupāciju, svešo varu, kas bradā pa viņas
dzimto sētu. Varbūt tāpēc, ka mums visiem ir tikai viena dzimtene, viena
Latvija, šai Ilgu laivas nodaļai maz oriģinālitātes, daudz jau dzirdēta un pazīstama. Šķiet, ka dzejniece nav centusies pēc oriģinālākas
izteiksmes, bet savā patriotiskajā dzejā apzinīgi pievērsusies parastajām
četrrinžu atskaņām, kas Elgas Lejas dzejā plūst brivas un nesamocītas, piešķirdamas
tai mūzikālitāti. Dzejniece nav ari vairījusies no daudzkārt dzirdētām stila gleznām, tām ir arī zināma priekšrocība, jo spēj
ievest lasītāju jau pazīstamā pasaulē, kur formas vienkāršība līdz ar atskaņām
palīdz dzejā iejusties."Luce, Ņina. Atdzimšanas dzeja. Londonas Avīze, 1980, 21. nov.
Par dzejnieces Elgas Rodzes-Ķīseles daiļradi
"Dzejniece Elga Leja nav uzrakstījusi ne rindiņas par Austrālijas prērijām vai Klusā okeāna bangām. Austrālija ir kā audžumāte, laba, tomēr sveša. Viņas dzejnieces dzīvi visspēcīgāk ir ietekmējis divdesmit viens Latvijā nodzīvotais gads. Gan 1980. gadā Sidnejā izdoto grāmatu "Ilgu laiva", gan iecerēto otro dzeju krājumu, kas, iespējams iznāks Latvijā, vieno – Latvija, tēvzemes mīlestība, jūtas starp cilvēkiem. Kā apgalvo pati dzejniece, viņas dzeja esot ļoti vienkārša, tieša, viegli saprotama. Ari nenopietni panti – lasāmi pie alus glāzes. Tie vēstī par pazīstamiem cilvēkiem."
Kukare, Dace. "Esmu abinieks..." Latvijas Jaunatne, Nr. 80, 1993.