Alberts Freijs

Dzimis Kristapa un Annamarijas (dz. Osis) ģimenē. 

25.01.1928: Laulība ar Ernu Gulbis (1904–1993).

PUBLICISTIKA

Publicista gaitas A. Freijs uzsāk 1920. gadā, mācoties Talsu ģimnāzijā. Pirmās publikācijas atrodamas laikrakstos "Talsu Vēstnesis", "Talsu Balss" un "Talsu Vārds". 1923. gadā laikrakstā "Brīvā Zeme" viņš sāk publicēt rakstus par dažādiem baznīcas, kultūras un ticības jautājumiem. 20. gs. trīsdesmitajos gados A. Freijs publicējas arī tādos izdevumos kā "Zemes Spēks", "Rīts", "Jaunatnes Draugs" u. c.

A. Freijs ir viens no enciklopēdisko rakstu krājuma "Talsu novads" (1935–1937) redaktoriem un autoriem.

Kopumā no viņa mantojumā ir palikuši gandrīz 800 publicēti sacerējumi un aptuveni 49 nepublicēti darbi. Starp publicētajiem sacerējumiem atrodamas monogrāfijas, rakstu krājumi, recenzijas, raksti, svētku uzrunas un sprediķi. Aplūkoto tēmu loks ir ļoti plašs – tās ietver baznīcas, kultūras un ticības jautājumus; rakstus literatūrpētniecībā; vēsturiskas, ētiskas, filozofiskas un psiholoģiskas apceres utt. Lielākoties tie ir starpdisciplināri darbi, kuros pārklājas dažādas pētniecības jomas.

MONOGRĀFIJAS

1932: "Dostojevska reliģijas problēmas".
1936: "Par svēto un labo".
1938: "Annas Brigaderes reliģiskās un ētiskās atziņas".

Izdevis vairākus rakstus, kas veltīti latviešu rakstnieku (Saulieša, Brigaderes, Blaumaņa) reliģiski ētisko uzskatu analīzei.

MĀCĪBU GRĀMATAS

1969: "Reliģijas filozofijas un ētikas vēsture".
1973: "Reliģijas psiholoģija".

PAR A. FREIJA DARBU

"Ir apbrīnojami, cik spēka Dievs devis šim savam kalpam strādāt baznīcā: daudzie dievkalpojumi, amata darbi, referāti, jauno mācītāju sagatavošana, kas notika viņa dzīvoklī. Baznīcas virsvalde viņa darbu godināja, piešķirot viņam virsmācītāja titulu."

Mužiks, Ringolds. Latvijā miris prof. Alberts Freijs. Latvija Amerikā, 01.01.1969.

"Trīsdesmitajos gados Freiju daudzināja par iespējamu baznīcas galvu. Tā bija dzirdams sešdesmitajos, ja vien paši varētu brīvi vēlēt. Tas nebija novēlēts. Dieva providence bija lēmusi Freijam spilgtu mūžu un izcilu darbību, prasījusi lielus upurus, bet nu dāvājusi vietu atpestīto pulkos."

Zariņš, Rihards. Miris Dr. theol. Alberts Freijs. Laiks,11.12.1968.

educator
pastor
publicist
theologian

University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Teoloģijas fakultātes absolventu biedrība

Latvijas preses biedrība
Rīga

Rīga
Latvijas Veselības veicināšanas biedrība

1935
Latvijas Evanģēliski luteriskā baznīca
Rīga
Baznīcas virsvaldes redakcijas un izdevniecības komisijas loceklis, pirmās Ģimenes dienas rīcības komitejas priekšsēdētāja biedrs. 

1939
Laikraksts "Auseklis" (1910–1917)
Rīga
Teoloģijas studentu biedrības “Auseklis” priekšsēdētāja vietnieks

1940
Rīga
Filozofijas un reliģijas zinātņu biedrības valdes loceklis

1910–1915
Friča Cirķeļa tirdzniecības skola
Kārļa Mīlenbaha iela 30, Talsi

1915–1918
Tartu
F. Šmithena un L. Bērziņa ģimnāzija Tērbatā

1919–1922
Talsi State Secondary School
Kārļa Mīlenbaha iela 30, Talsi

1922–1927
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Iegūts teoloģijas kandidāta grāds Teoloģijas fakultātē.

1928–1930
Vācija
Kā Humbolta stipendiāts papildinājies Getingenes, Leipcigas un Berlīnes universitātēs

17.12.1932
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Iegūst teoloģijas doktora grādu. Disertācija "Dostojevska reliģijas problēmas".

1915
Tartu
Visa Freiju ģimene dodas bēgļu gaitās uz Tērbatu.

1927–1928
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Teoloģijas fakultāte. Subasistents

1927–1936
Vangaži
Vangažu evaņģēliski luteriskās draudzes vikārs

09.09.1927–01.07.1940
Riga State Gymnasium No.1
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Ticības mācības skolotājs

11.12.1927–30.06.1936
Allaži
Allažu draudzes mācītājs

1932–1940
Rīga
5. aizsargu pulks. Mācītājs

01.07.1933
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Teoloģijas fakultāte. Sistemātiskās teoloģijas katedra. Privātdocents

1935
Žurnāls "Ceļš"
Rīga
Redakcijas kolēģijas loceklis. No 1938. gada 2. numura – žurnāla redaktors. Kopš 1936. gada katrā numurā sniedz pārskatu par jauniznākušajām grāmatām.

01.11.1935
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Teoloģijas fakultāte. Sistemātiskās teoloģijas katedra. Docents

01.11.1938
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Teoloģijas fakultāte. Sistemātiskās teoloģijas katedra. Vecākais docents

1943–1944
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Teoloģijas fakultātes sekretārs

1945–1948
Rīga
Svētā Pētera draudze. Mācītājs

1957
Rīga
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Teoloģijas kursi. Lektors

31.10.1957
Rīga
Reformātu-Brāļu draudze. Mācītājs

1959
Rīga
Markus draudze. Mācītājs

1968
Latvijas Evanģēliski luteriskā baznīca
Baznīcas Konsistorijas pirmais prezidija loceklis, no 20. aprīļa – arhibīskapa vietas izpildītājs.

25.01.1945
Rīgas Centrālcietums
Rīga
Tiek pratināts vairākus mēnešus. A. Freijam tiek uzrādīti pārkāpumi – atbalsts Zemnieku savienībai, aktivitātes Aizsargu organizācijā, nacionālās aktivitātes Kurzemes cietoksnī, bijis viens no biedrības “Betānija” dibinātājiem u. c. 03.06.1948. A. Freijam tiek piespriesti 10 gadi cietumā par piedalīšanos kontrrevolucionārā organizācijā un pretpadomju aģitācijā.

1948
Irkutskas apgabals
No Rīgas Centrālcietuma A. Freiju pārved uz Irkutskas apgabala Aleksandrovskas cietumu. Freija ģimeni uz septiņiem gadiem izsūta uz Tālajiem Austrumiem.

1955–1957
Krievija
A. Freiju no Aleksandrovskas cietuma pārved uz Vladimiras cietumu Piemaskavā. Viņam plašo valodas zināšanu dēļ uzdots cietuma bibliotēkā krievu valodā rakstīt anotācijas par kara laikā iegūtajām grāmatām. Sekmīgi veikta darba dēļ A. Freijs tiek atbrīvots piecus mēnešus pirms termiņa.

1962
Čehoslovākija

1963
Somija
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas delegāts no Latvijas PSR Pasaules Luterāņu Federācijas Asamblejā

1963
Zviedrija
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas delegāts no Latvijas PSR Pasaules Luterāņu Federācijas Asamblejā

1967
Šveice
Lokarno, Šveicē, no turienes dodas vizītē pie Evaņģēliski luterisko Baznīcu federācijas vadības Ženēvā

1968
Budapešta
Piedalās luterāņu minoritāšu konferencē 

27.11.1968
Rīgas Otrie Meža kapi

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1939. gada 12. maija lēmumu.
IV šķira
1939