Raimonds Bebris

1891: 16.martā dzimis tautskolas inspektora, skolotāja, rakstnieka Jura Bebra (1859–1951) un
rokdarbnieces un tulkotājas Natālijas, dzimušas Riekstiņš (186?–1932?) piecu bērnu ģimenē; māsa Austra (Jūlija Austra), precējusies Dāvidsons (1892–1965, Čikagā, ASV),
brālis Valts (1893 – miris jaunībā), māsa
Mirdza (Natālija Mirdza), precējusies Neretnieks (1894– pēc 1982? Stokholmā, Zviedrijā) un brālis Nikolajs (1898–1977, Rīgā).
1920: 17. jūlijā apprecējies ar Lūciju Airi (1901–?), dēls Valdis (06.061921.–02.12.1938.). Laulība šķirta 14.XI 1922. gada 14. novembrī.
1923: 21. janvārī apprecējies ar Minnu Egli (1896–1991). Ģimenē trīs meitas: Liesma (17.10.1924.), Dzidra (precējusies Krauja;18.04.1926.) un Olita Jausma (precējusies Ābrama; 23.01.1930.).
1940: februārī saslimis ar slapjo pleirītu; no 1940. gada Lieldienām ārstējies Cēsu karavīru sanatorijā, vēlāk pāris nedēļas ārstējies Rīgas kara slimnīcā, kur 1940. gada 13. aprīlī plkst.9.30 miris no sirds vājuma, kas radies no pleirīta sekām.

1910: 11. aprīlī laikrakstā "Liepājas Atbalss" iespiests Raimonda Bebra pirmais dzejolis "Aizejot".

Dzejoļu krājumi1928: Mirkļi
1939: Varoņkalve

Sastādītās antoloģijas1935: Varoņu laiks (kopā ar Jāni Medeni)
1937: Latvju māte

Karavīra gaitas1914: 4. augustā brīvprātīgi iestājies dienestā cariskās
Krievijas armijā.
1914: 10. augustā tiek iedalīts 50. kājnieku rezerves družīnā.
1914: 19. novembrī paaugstināts par jefreitoru.
1914: 30. novembrī tiek pārcelts uz Smoļenskas kājnieku družīnu.
1914: 5. decembrī tiek pārcelts uz 174. kājnieku rezerves bataljonu.
1915: 16. janvārī sācis mācības Kijevas praporščiku skolā, stud. rer. milit.
1915: 11. maijā paaugstināts ar jaunāko apakšvirsnieku.
1915: 13. maijā beidzis saīsināto kara laika kursu un
paaugstināts praporščika dienesta pakāpē.
1915: 25. maijā kā 37. marša bataljona jaunākais virsnieks devies uz
fronti, kur 1915. gada 1. jūlijā tiek iedalīts 247. Mariupoles kara pulkā. Piedalījies kaujās
Koveļas apkārtnē; kaujās ticis ievainots un kontuzēts.
1916: janvārī panācis pārcelšanu uz latviešu strēlnieku pulkiem, 1916. gada 12. janvārī ieskaitīts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, bijis ložmetēju komandas
priekšnieks.
1916: 20. martā paaugstināts par podporučiku. Pulka sastāvā piedalījies visās kaujās, ieskaitot
Ziemassvētku kaujas.
1916: 11. decembrī paaugstināts par štabskapteini.
1917: 18. augustā pārcelts uz latviešu strēlnieku rezerves pulku
Tērbatā par bumbu un granātu metēju komandas priekšnieku.
1918: 13. janvārī, sākoties jukām Krievijā, atvaļināts no
dienesta Krievijas armijā.
1918: 27. janvāri pēc demobilizācijas dodas uz Petrogradu, kur tiek arestēts un ieslodzīts Kronštates cietokšņa Pēteŗa Lielā
kazemātā.
1918: 21. februārī revolucionārais tribunāls notiesā uz nāvi,
apsūdzot par to, ka bijis virsnieks un pretlielnieciskais sazvērnieks.
1918: 22. februārī izdevies no apcietinājuma izbēgt, devies uz
Somiju.
1918: 24. februārī ar somu palīdzību ieradies Petrogradā.
1918: 9. martā izbraucis uz Latviju, un caur Tērbatu ieradies
Rīgā.
1918: jūnijā arestē vācieši, apsūdzēts par lielinieku un uz 2
nedēļām ieslodzīts Citadelē.
1918: 28. septembrī brīvprātīgi iestājies nacionālajā armijā;
komandēts uz Tallinu Latvijas kara pārstāvja rīcībā; palīdzējis organizēt Ziemeļlatvijas brigādi.
1919: 1. martā norīkots par 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka ložmetēju rotas komamdieri.
1919: 23. martā Jaunrozes rajonā ar ložmetēju un trim kareivjiem atvairījis pretinieka uzbrukumu.
1919: 31. maijā pēc Cēsu atbrīvošanas iecelts par Cēsu pilsētas komandantu.
1919: 25. maijā pārcelts uz Latgales Partizānu pulku par
ložmetēju komandas priekšnieku, taču jau nākamajā dienā pārcelts uz 7. Siguldas kājnieku pulku par
ložmetēju komandas priekšnieku.
1919: 12. jūlijā iecelts par pulka 3. bataljona komandieri.
1919: 15. septembrī pārskaitīts uz Karaskolu par 1. rotas komandieri; šajā postenī piedalījies cīņās pret bermontiešiem; viņu
uzbrukuma laikā Rīgai piedalījies kaujās pie Daugavas tiltiem.
1919: 18. novembrī paaugstināts pulkvežleitnanta dienesta pakāpē.
1920: 20. novembrī iecelts par sevišķu uzdevumu virsnieku.
1921: 15. martā, armijai pārejot uz miera laika štatiem, bijis 7. Siguldas kājnieku pulka 1. rotas komandieris.
1921: 15. aprīlī norīkots par pulka saimniecības priekšnieku.
No 1921: 5. maija ieņēmis arī neierindas amatus – bijis pulka
tiesas priekšnieks.
1923: 7. augustā pabeidzis Latvijas armijas vec. virsnieku
kursus.
1925: 31. augustā iecelts par kara ministra sekretāru.
1926: 20. septembrī: iecelts par Aizžogotāju traleru saimniecības
priekšnieku.


1927: iecelts par 12. Bauskas kājnieku pulka 4. rotas komandieri.
1930: 3. septembrī pārcelts uz 10. Aizputes kājnieku pulku, 2. baterijas komandieris; vienlaikus mācījies baterijas komandieru kursos.
1931: 31. augustā, pēc kursu beigšanas iecelts par 11. Dobeles kājnieku pulka 1. baterijas komandieri.
1935: 3. jūlijā pārcelts uz 3. Jelgavas kājnieku pulku, pāris mēnešus vēlāk paaugstināts par pulkvedi un iecelts par
Rīgas (Valsts prezidenta) pils komandantu.

ApbalvojumiApbalvots ar Annas III, IV šķiras ordeni, Staņislava II, III šķiras ordeni, Jura krusta IV šķiru, IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, III šķiras Viestura ordeni, Aizsargu nopelnu krustu, Polijas "Polonia Restituta" IV šķiras ordeni.
1921: apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni.

Par dzejoļu krājumu “Mirkļi” (1928) "Raimonds Bebris cēlies loti inteliģentā literātu ģimenē, viņa māte, Natālija Bebris “Liepājas Atbalsī” ir tulkojusi, starp citu, Kellermaņa “Tuneli”, viņa tēvs, Juris Bebris (Bideru Juris), ir latviskojis leišu daiņas. Kulturēlas ģimenes tradīciju svētība arī izjūtama “Mirkļos”. Tā pavisam maza, neuzbāzīgi kautra grāmatiņa. Viņas skaistums ir klusais, smalkais skaistums, dvēseles glāsts. Tas reizumis šķiet pavisam dīvaini, jo Raimonds Bebris ir aktīvs kareivis, bet kareiviskā brašuma viņa dzejā nav. Dažbrīd “Mirkļos” ieskanas mazliet Poruks (pazemīgums, klusums), kura dvēseles traģēdiju, kā to liecina atmiņas, R. Bebris, kaut arī tikai garāmejot, smalkjūtīgi uztvēris, – tad atkal Akuraters (sirds varas mirkļa skaistuma motīvos [..]. Raimonda Bebra visvairāk lietotais, viņa dvēselei vistuvākais vārds ir “trauksme”. [..] Kā ceļinieks Raimonds Bebris, izgājis pa ikdienības vārtiem caur dzīvi, meklē skaidru cilvēksirdi.”

Mauriņa, Zenta. Divi jauni dzejnieki. Latvju Grāmata, 1928, Nr. 6.

Par dzejoļu krājumu “Varoņkalve” (1939) Bebra dzeja ir tēvzemes mīlestības un varonības cildināšana. Līdzās vīriem – varoņiem autors cildina arī latviešu sievietes, galvenā kārtā mātes varonību. Viss, kam sakars ar kādreizējām cīņām, liek skanēt autora koklei svētās trīsās, vienalga, vai tie Ventas krasti, Tīreļpurvs, vai Brāļu kapi, kas stāsta par tautas sāpīgo, bet slavas pilno pagātni. [..] Pēc brīvības cīņām grāmatā svarīga vieta ierādīta atjaunotās Latvijas varenības apdziedāšanai. Te atrodam veltījumus Tautas Vadonim, ģen. Balodim, Brīvības piemineklim, 15. maijam un tā varenībai, beidzot latviešu zemniekam un viņa klusajam darbam. Beigās ievietoti brāļu tautai lietuvjiem veltīti dzejoļi.

Ezerniece, Zelma. “Varoņkalve”. Brīvā Zeme, 1940, 17. februāris.

Rūdis, Raimonds

Raimunds

1899–1902
Palanga
Palangas proģimnāzija

1902–1910
Liepājas Nikolaja ģimnāzija
Liepāja

04.09.1910–07.1914
Tērbatas Universitāte
Tartu
Studējis Medicīnas fakultātē, studijas nav beidzis.

16.01.1915–13.05.1915
Kijiva
Kijevas praporščiku skola

03.09.1917–1916
Tērbatas Universitāte
Tartu
Studē jurisprudenci.

26.09.1924–01.1925
University of Latvia
Teoloģijas fakultāte, studējis vienu semestri.

04.08.1914–13.01.1918
Krievijas Impērijas armija

27.01.1918–22.02.1918
Kronštate
Pēc demobilizācijas devies uz Petrogradu, bet ceļā uz to tiek arestēts un ieslodzīts Kronštates cietokšņa Pētera Lielā kazemātā. 1918. gada 21. februārī revolucionārais tribunāls notiesā uz nāvi, apsūdzot par to, ka bijis virsnieks un pretlielnieciskais sazvērnieks. 22. februārī izbēg no apcietinājuma un nokļūst Somijā.

06.1918
Rīga
Divas nedēļas pavadījis ieslodzījumā Citadeles cietumā.

24.02.1918–09.03.1918
Sanktpēterburga
Petrogradā strādā par sētnieku un smago ormani.

06.1918–09.1918
Rīga
Strādājis firmā "Baltica".

1936–1940
Rīgas pils
Komandants

22.02.1918–24.02.1918
Somija
Atgriežas Petrogradā.

1924–1928
Latvijas Skautu centrālā organizācija
Bijis skautu instruktors. No bijis apakšskautmāsters (no 1924. gada 29. aprīļa), Alūksnes 6.skautu pulciņa vadītājs. 1924. gadā bijis Daugavpils skautu novada inspektors. 1925. gadā bijis Alūksnes novada inspektors. Vēlāk bijis roveru pārzinis un Abavas novada priekšnieks.

04.02.1925–1940
Fraternitas Academica
Rīga
Viens no korporācijas dibinātājiem.

1928–1934
Latvijas preses biedrība
Rīga

15.06.1940
Brāļu kapi