Valdemārs Kroders
Valdemārs Kroders (1923–?) – rakstnieks. Bēgļu gaitās nonācis Vācijā, 1949. gadā izceļoja uz Pakistānu. Viens no latviešu modernās prozas veidotājiem, konsekventi atteicies no autora klātbūtnes vēstījumā un tā intonāciju iezīmējis vienīgi ar varoņu uztverei piemērotu frāzes veidojumu, izmantojot apziņas plūsmas elementus. Izdots garstāsts "Mēris Bombejā" (1959), kurā tēloti eiropieša iespaidi Indijā, savukārt stāstu krājumā "Smīnētāji" (1957) ironiski atveidotas Rīgas dzīves ainas 20. gs. 30. un 40. gadu mijā.
Dzimšanas laiks/vieta
15.09.1923
Rīga
Personiska informācija
Artura Krodera un Zelmas Kroderes dēls.
Precējies ar aktrisi Spodru Zvaigzni, otrreiz precējies ar pakistānieti Kuršidu, laulībā meita Naila. Ap 20. gs. 70. gadu vidu vairāk iekļāvies jaunajā mītnes zemē, esot viens pats latvietis citā zemē, zaudējis saskaris ar latviešiem pasaulē un literāro darbību vairs nav turpinājis.
Pieņēmis Vācijas pavalstniecību un bijis Vācijas Goda konsuls Lahorā Pakistānā.
1989: pirmoreiz pēc Latvijas atstāšanas sastapa savu Latvijā palikušo brāli Jāni Kroderu.
"Viņš ir bezgala vientuļš arī kā latvietis un eiropietis. Bet viņam ir daudz spēka, daudz spīts, viņš ir strauji un pamatīgi nobriedis. Tālab mūsu literatūrai labas cerības no Valdemāra Krodera gaidīt jaunus darbus. Smīnētāji un Mēris Bombejā nepaliks viņa vienīgās grāmatas." Rudzītis, Jānis. Laiks, Nr.85 (25.10.1961)
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1939: pirmā publikācija skolu žurnāla "Skolu Dzīve" 1. numurā, raksts "Jāņa Sudrabkalna nozīme latvju jaunākajā rakstniecībā".
1946–1949:"Lībekā bēgļu nometnē Valderzē bijis laikraksta "Nometnes Ziņas" redaktors, rakstījis arī laikrakstam "Lībekas Vēstnesis".
1949: 14., 21. un 23. aprīlī laikrakstā "Latvju Vārds" publicēts pirmais īsprozas darbs "Svešinieks".
LITERĀRIE DARBI
1956: garstāsts "Mēris Bombejā" (Ņujorka: V. Štāla apgāds).
1957: trīs stāsti par Rīgu "Smīnētāji" (Kopenhāgena: Imanta)
Citātu galerija
PAR VALDEMĀRA KRODERA DAIĻRADI
"Indijā nonācis, Valdemārs Kroders nu savai jaunajai pagaidu dzimtenei viņš veltījis vairākus ekspresīvus tēlojumus, pēdējā laikā pāriedams arī uz citām tēmām. Savu literāro melodiju viņš mīl spēlēt uz psiholoģiskās stīgas. Par savu pieņemto splīnīgo pozu viņš pats allaž labprāt pasmaida. Izteiksmē dominē stāstījums, tēlojuma elementi tajā iekausēti ar teicamu intuitīvu maņu."
Zīverts, Mārtiņš. Trīs jauni vārdi. Latvija : Latvian newspaper : Lettische Wochenzeitung, Nr.47 (05.12.1953)
PAR GARSTĀSTU "MĒRIS BOMBEJĀ" (Ņujorka: V. Štāla apgāds, 1956)
"Valdemārs Kroders diezgan pierādījis, ka prot izvēlēties noderīgus un svaigus tematus, risināt un mērķtiecīgi vadīt fabulu un aranžēt situācijas, kā arī izsargāties no liekiem epizodiem. Viņš prot vest un vadīt psiholoģijā iedibinātu saspēli starp saviem personāžiem."
Grīns, Jānis. Jauns talants daiļprozā. Latvija, Nr.46 (10.12.1960)
PAR STĀSTU KRĀJUMU "SMĪNĒTĀJI" (Kopenhāgena: Imanta, 1957)
"Īstenībā stāsti nav par Rīgu, bet par cilvēkiem, kas tur dzīvojuši, un Rīga kā fons nav nevienā gadījumā esenciāli nepieciešama. [..] Visi trīs stāsti uzrakstīti "es" formā, bet tajos nekur nav iestigšanas liriskā skatījumā, kā tas parasti notiek ar darbiem, kuru varoņi stāsta par sevi pirmajā personā. Grāmata liecina, ka Valdemārs Kroders ir gatavs stāstnieks, un tā liek ar interesi gaidīt autora turpmākos veikumus."
Andrups, Jānis. Smīnētāji. Ceļa Zīmes, Nr.34 (01.01.1957)
"Krodera notēloto personu dvēseles vibrācijās, kas it kā izrakstītas no jauna cilvēka dienasgrāmatas, neatrodam smīnētāja pozas. Viņi nesmīn - viņi līdz dibenam pārdzīvo rietumu civilizācijas cilvēka adolescenses perioda kultūras un vides izraisītos jūtu samezglojumus. Kaut arī divos no stāstiem - autors raksta pirmā personā - varoņi jau iegājuši pieaugušo kārtā, Kroders arī viņus nav pilnībā atraisījis no adolescenta psiholoģiskajiem vaibstiem. [..] Valdemāra Krodera triju stāstu krājums ir viens no sen gaidītajiem jauniem zvaniem mūsu daiļliterātūrā. Tajā jaužam šāsdienas rietumu skolā gājušu mākslinieku, kas tomēr nepārtiek no skolā sarakstītiem konspektiem, bet kam ir sava personība, tematika un varēšana.
Irbe, Andrejs. Jaunā Gaita Nr. 13, 1958. gada janvārī, februārīSaiknes
Arturs Kroders - Tēvs
Herta Krodere - Radiniece
Milda Krodere - Tēvamāsa
Oļģerts Kroders - Brālēns
Roberts Kroders - Tēvabrālis
Zelma Krodere - Māte
Nodarbes
Dzimtais vārds
Valdis Valdemārs Kroders
Izglītība
–1942
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
1942. gadā beidza Rīgas pilsētas 1. ģimnāziju.
Darbavieta
Laikraksts "Latvju Vārds"
Stokholma
Līdzstrādnieks Pakistānā.
1967–1984
Lahora
Strādāja vācu AEG firmā; vēlāk bija firma biroja vadītājs.
1974
Pakistāna
Iecelts par Vācijas goda konsulu Pakistānā.
Dienests
1943
Latviešu leģions
Iesaukts.
Emigrē
12.1949
Pakistāna
Izceļoja.
1954
Indija
Ar sievu aktrisi Spodru Kroderi pārcēlās uz Indiju, bet drīz atgriezās atkal Pakistānā.
Ceļojums
10.1961
Zviedrija
Apciemoja tēvu Arturu Kroderu Stokholmā.
05.1966
Stokholma
Apmeklēja Zviedrijas latviešu kultūras dienas.
05.1970–06.1970
Stokholma
Apciemoja tēvu Arturu Kroderu, apmeklēja Zviedrijas latviešu sabiedriskos un kultūras pasākumus.
09.1973
Stokholma
Ieradās uz tēva Artura Krodera bērēm.