Arturs Kroders

Dzimis Jāņa Krodera ģimenē.
Roberta Krodera brālis.
Precējies ar tulkotāju Zelmu Kroderi (dzimusi Auziņa), dēls Voldemārs.

Publicistiskā un literārā darbība

Sarakstījis grāmatas par nacionālās politikas, kultūras un tiesību jautājumiem:
1919: "Prūšu un baronu sazvērestība pret Latvijas valsti" (Rīga).
1920:"Nācija un šķira" (Rīga: Armijas informācijas nodaļa).
1920: "Latvija, vācieši un lielinieki" (Rīga: L.P.B. literatūras nodaļa).
1921: "Cilvēka mērķi" (Rīga: Izglītības ministrijas izdevums).
1921: "Domas par latvju kultūru" (Rīga: "Letas" izdevums).
1924: "Niedra un niedrisms" (Rīga: autorizdevums).
1924: "Par minoritātu autonomiju" (Rīga: Latvju Kultūra).
1936: "Piecpadsmitais maijs"
1937: "Pa jaunās ideoloģijas ceļiem": raksti (Rīga: autorizdevums; 1938: saņēma Kultūras fonda godalgu).
1938: "Astoņpadsmitais novembris 1918–1938" (Rīga: Pagalms).
1940: "Cilvēks un tauta. Solidārisma ideja" (Rīga: Valters un Rapa).

Literāri darbi

1946: "Degošās dienas: latviešu jaunieša dzīves stāsts" (Stokholma: AKRA apgāds).
1946: "Det brinner en eld", tulkojis zviedru valodā William Freij (Stokholma: Orbis).
1968: "Atmiņas: tautas sacelšanās dalībnieka stāsts" (Kopenhāgena: Imanta).

Sakopojis atmiņu krājumu "Ģenerālis Jānis Balodis" (1931).

Tulkotājs

1920: Volodimirs Vinnčenko "Meli": drāma 3 cēlienos (Valka: J. Rauskas izdevums).
1929: V. Štālbergs "Humanitāte" kopā ar Aleksandru Grīnu (Rīga: Varavīksne).
1929: Gustavs le Bons "Pūļa psiholoģija" (Rīga: Varavīksna), atkārtots izdevums 1998.

Redaktors

1917: latvju kareivju nacionālās savienības laikraksta "Laika Domas" redaktors (Valka).
1919–1920: laikraksta "Latvijas Sargs" redaktors.
1920: dienas laikraksta "Republikas Sargs" redaktors.
1925–1930: laikraksta "Pirmdiena" redaktors.
1933-: Lāčplēša kara ordeņa kavalieru biedrības izdevuma "Lāčplēsis" redakcijas loceklis.
1934-: laikraksta "Tēvijas Sargs" redaktors.

Par savu darbu avīžniecībā

"1910. gada augusta mēnesī, kad man bija 18 gadu, toreizējā rakstnieku un literātu biedrībā "Ideja" (Rīgā) nejauši satiku Augenbergu-Ezerieti un viņš mani pieņēma "Tagadnē", kā redakcijas locekli. Ar to arī sāku savu literārisko darbību. "Tagadne" nostrādāju apm. gadu."
Brāļu Kroderu dzimšanas diena. Pēdējā Brīdī, Nr.78 (09.04.1932)

Par romāna "Degošās dienas" 1. daļu (Stokholma)

"Degošo dienu tēmats – latviešu dzīves tēlojums laikā no 1905. gada līdz valsts nodibināšanai. Tieši šai grāmatā – 1905. gada revolūcija un sekojošā reakcija. Jāteic, ka par to vētraino laiku latviešu literatūrā nav mazums darbu, gan lirisku, gan ēpisku, gan drāmatisku. un autori, līdzīgi Arturam Kroderam paši bijuši notikumu dalībnieki un cietēji. [..] bet literārā formā autors pavisam vēl nav iejuties. Viņa tēlojums, dialogs, psīcholoģiskais zīmējums, kas ievadā gluži pareizi raksturoti par literārā stila elementiem, lielāko tiesu nav brīvi no iesācēja naivitātes, bet pavisam trūkst kaut cik stingrākas kompozīcijas, kas tomēr nepieciešama arī atmiņu romānam. [..] Liekas, ka Kroderam būtu veicies labāk, ja viņš tomēr rakstītu nevis daiļliterāru sacerējumu, bet tieši memuārus. Taču sava nozīme viņa grāmatai arī tagad, un tā ir tāda: Svešumā mums jau tā maz līdzi no latviešu literatūras un vēl mazāk no tās, kas stāsta par cīņām pirms Latvijas valsts proklamēšanas. Bet latviešu jaunatnei, kas pa okupācijas gadiem tik ļoti attālināta no mūsu vēstures lektu zināšanām, ka, piemēram, par 1905. gada revolūciju vai pat par valsts brīvības cīņām jēdz mazāk nekā per franču revolūciju, tāda literātūra vajadzīga."
Rudzītis, Jānis. Publicists raksta romānu. Nedēļas Apskats. Latvian weekly news, Nr.15 (25.12.1946)

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1928. gada 14. novembra lēmumu.
IV šķira
1928

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu krājumu "Pa jaunās ideoloģijas ceļiem".
Literatūra
1938