Rūdolfs Blaumanis

01.01.1863 – 04.09.1908

Rūdolfs Blaumanis (1863–1908) – viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem, kura literārajos darbos, īpaši prozā un dramaturģijā, daudzveidīgi un mākslinieciski pārliecinoši atklāts sabiedrības sociālais un psiholoģiskais portrets 19. un 20. gadsimta mijā. Savā daiļradē viņš uzsvēris latviešu nācijas pašapziņas nostiprināšanos un ekonomiskos centienus, pievēršot pastiprinātu uzmanību tēloto cilvēku individualitātei un personībai, viņu iekšējiem pārdzīvojumiem un izdarītajām izvēlēm.

Darba autors (202)

Tulkotājs (1)

Atdzejotājs (3)

Recepcijas persona (202)

Dzimšanas laiks/vieta

01.01.1863
Ērgļi
Dzimis muižas kalpotāju ģimenē. Tēvs Matīss bijis muižas pavārs, māte Karlīne Paulīne (dzimusi Šūberga) – muižas istabene.

Miršanas laiks/vieta

04.09.1908
Takaharju
Miris Takaharju sanatorijā Somijā.

Personiska informācija

Kad Rūdolfam Blaumanim bija pieci gadi, vecāki sāka saimniekot "Brakos", ko vēlāk iepirka par dzimtu.

Profesionālā darbība

1882: pirmā publikācija – stāsts vācu valodā Wiedergefunden (Atkalatrastā) laikraksta "Zeitung für Stadt und Land" pielikumā 25. decembrī.
1886: pirmais dzejolis latviešu valodā “Nakts” publicēts laikraksta “Mājas Viesis” literārajā pielikumā 11. oktobrī (ar parakstu Jirgensonu Pēteris).
1887: pirmais tulkojums –laikrakstā “Balss” publicētais austriešu autora Ludviga Ancengrūbera prozas darbs “Krusta dūzis”. No 1887. gada līdz 1908. gadam Blaumanis no vācu valodas pārtulkojis 51 autoru darbus. Tulkojis astoņus vācbaltiešu rakstnieka Viktora fon Andrejanova dzejoļus, to vidū "Pasaules tēvreize" (Das Gebet der Welt). Rūdolfs Blaumanis tulkojis vācu valodā Andrieva Niedras romānu "Līduma dūmos" (1900) un latviešu tautasdziesmas.

Lugas

1891: "Zagļi".
1892: "Ļaunais gars".
1893: "Pazudušais dēls".
1893: "Maija".
1895: "Zelta kupris".
1897: "Trīnes grēki".
1897: "Potivāra nams".
1901: "No saldenās pudeles".
1902: "Skroderdienas Silmačos"
1904: "Indrāni".
1905: "Ugunī".
1908: "Sestdienas vakars".

Noveles, stāsti un pasakas

1887: "Nezāle".
1887: "Pērkoņa negaiss".
1888: "Aizvien lillā".
1888: "Spijēnos".
1889: "Raudupiete".
1889: "Kā vecais Zemītis pašu nelabo redzējis".
1890: "Īstā līgaviņa".
1895: "Stāsts par cūku, kura runājuse".
1898: "Salna pavasarī".
1898: "Purva bridējs".
1898: "Laimes klēpī".
1899: "Nāves ēnā".
1899: "Andriksons".
1900: "Mopsis jeb Nelaime Tērbatas ielā".
1901: "Dziru Miķelis".
1904: "Stulbenis".
1907: "Vecais cenzors".
1907: "Mēmais precinieks".
1907: "Kā Jānis mācījies par kalēju".
1907: "Koka krusts".
"Velniņi".

Satīriskie feļetoni prozā

1894: "Labāko famīliju dzejnieks".
1907: "Īsa pamācība mīlēšanā".
1907: "Jocīgi kapu uzraksti".

Dzeja

1900: neliels dzejoļu krājums "Ceļa malā" (kopā ar Andrievu Niedru).
Rakstījis dažādos dzejas veidos – gan mīlas un dabas liriku, gan dzejiski ritmizētu humoru, satīru, parodiju, tautasdziesmu reminiscences ("Šūpuļa dziesma", "Tautasdziesma"), romances ("Vēl tu nezini"), balādes ("Tālavas taurētājs"), elēģijas ("Momento!", "Zelta jaunība") un odas ("Renatus", "Mana lūgšana").

Darbu pirmiestudējumi

1890: "Zagļi" Rīgas Latviešu teātrī.
1891: “Ļaunais gars” Rīgas Latviešu teātrī.
1893: “Pazudušais dēls” Rīgas Latviešu teātrī.
1896: “Trīnes grēki” Rīgas Latviešu teātrī.
1897: "Potivāra nams" Rīgas Latviešu teātrī.
1901: “No saldenās pudeles” Rīgas Latviešu teātrī.
1902: “Skroderdienas Silmačos” Rīgas Latviešu teātrī.
1904: "Burvis un puķes" Rīgas Labdarības biedrībā.
1904: “Indrāni” Rīgas Latviešu teātrī.
1905: “Ugunī” Rīgas Latviešu teātrī.
1908: “Sestdienas vakars” Rīgas Latviešu teātrī.
1908: "Pamāte" Rīgas Latviešu teātrī.
1910: "Genoveva" Liepājas teātrī.
1933: "Pēc pirmā mītiņa" Latvijas Nacionālajā teātrī.

Kopoti raksti

1909–1914: Kopoti raksti 7 sējumos (6. sējums nav iznācis).
1923–1928: Kopoti raksti 12 sējumos.
1946–1949: Kopoti raksti 5 sējumos.
1952–1958: Kopoti raksti 12 sējumos (ASV).
1958–1960: Kopoti raksti 8 sējumos.
1993–2000: Kopoti raksti 9 sējumos.

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

Atsevišķi Rūdolfa Blaumaņa darbi tulkoti angļu, čehu, dāņu, igauņu, itāliešu, krievu, ķīniešu, lietuviešu, poļu, somu, ukraiņu, vācu, zviedru valodās.
1892: izdota Blaumaņa prozas izlase igauņu valodā Õlest katuse all ("Zem salmu jumta", tulkotājs Eduards Vilde); tajā ietverti stāsti "Raudupiete", "Pērkoņa negaiss" un "Nauda zeķēs".
1910: četras Rūdolfa Blaumaņa noveles izdotas čehu valodā ar nosaukumu Lotyšské povídky ("Latviešu stāsti", tulkotājs Aloiss Kudelka); šeit ievietoti darbi "Pērkoņa negaiss", "Zirgs, trīs govis un simts rubļu", "Andriksons", "Nāves ēnā".
2014: jaunā publicējumā izdota Rūdolfa Blaumaņa vācu valodā tulkotā novele "Nāves ēnā" (Im Schatten des Todes).
2017: grāmatā Frost im Frűhling ("Salna pavasarī) publicēti visi Blaumaņa vācu valodā sarakstītie vai paša rakstnieka tulkotie prozas darbi.

Citātu galerija

Blaumanis kā mākslinieks

"Izrakstot vairāk citātus, vai uzrādot Blaumaņa noveļu sižetus, tūliņ būtu tikusi redzama šī rakstnieka nemaldināmā mākslinieka izjūta. Tā viņu izvadīja cauri visām strāvām, bija arī tik stipra, ka viņu aizsargāja no visām ārpus mākslas stāvošām tendencēm. Nekad neviena strāva viņu tad arī nav visai cildījusi; nekad viņš arī nav bijis tik visai populārs. Bet kam latviešu vidū bijusi īsta mākslas izjūta, inteliģencē, dažādās partijās, tautā, tie vienumēr jutušies Blaumaņa pievilkti un ap viņu pulcējušies. Izglītībai un līdz ar to izkoptai daiļuma gaumei arvienu tālāk izplatoties, viņu skaits vairojas."Zeiferts, Teodors. Latviešu rakstniecības vēsture. Trešā daļa. Rīga: A. Gulbis, 1925. 129. lpp.

Blaumanis, latviešu nācija un latviešu valoda

"Tādējādi viss, ko Blaumanis dara un vēl vairāk darīs latviešu valodas labā – gan kā kritiķis un polemizētājs, gan kā rakstnieks, no kura darbiem saņemam latviešu valodas paraugstundas, – tas viss ieslēdzas lielajā tautas atmodas vēsturiskajā ķēdē."
Volkova, Līvija. Blaumaņa zelts. Rīga: Karogs, 2008. 31. lpp.

Rūdolfs Blaumanis un Eiropas literatūra

"Noveļu diskursa slāņi, kas pastāv ap 1900. gadu un ir savstarpēji saistīti, un skar žanra būtību, atspoguļojas arī Blaumaņa novelēs. Līdz ar to Blaumaņa noveles iekļaujas Eiropas noveles žanra kontekstā un var papildināt to ar savdabīgu latvisku akcentu."Fīlmans, Rolfs. (Füllmann, Rolf.) Latviešu modernisms: noveļu tradīciju revolūcija Rūdolfa Blaumaņa novelēs "Raudupiete" un "Romeo un Jūlija". Kalniņa, Ieva (sast.) Rūdolfs Blaumanis: teksts un konteksts. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2013. 13.–14. lpp.

Saiknes

Aleksandrs Būmanis - Draugs
Arvīds Blaumanis - Brālis
Marija fon Andrejanova - Draudzene

Nodarbes

autors
dramaturgs
rakstnieks

Pseidonīms

Ārīšu Andrs, J. Blēdriķis, Grāvracis, Grāvraču Anna, Jonatāns, Kakluvalgs, Klimbims, Leonīds, L. Lūlands, Jirgensonu Pēteris, J. Sīkums, Pulieris, SinamUalb, Vecais Grāvracis, Zobgals

Papildu vārdi

Kārlis Leonīds

Dzīvesvieta

1863–1868
Ērgļi
Pirmos piecarpus dzīves gadus Rūdolfs Blaumanis pavada Ērgļu muižā.

1868–1908
Braki
Braku mājās Rūdolfs Blaumanis ar nelieliem pārtraukumiem dzīvo visu mūžu. Sākotnēji Blaumaņa vecāki Brakus rentē, vēlāk iepērk par dzimtu.

1875–1882
Rīga

1887
Rīga

1890–1894
Rīga

1900
Cēsis
1900. gadā īsu brīdi dzīvo pie brāļa Arvīda Bērzaines skolā.

1901–1904
Sanktpēterburga
1901. gadā sāka strādāt Pēterburgā Oskara Rāviņa izdotajā laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”. Ap 10. oktobri Blaumanis uz pāris nedēļām ieradās Pēterburgā un īsu brīdi apmetās pie Emiļa Melngaiļa Fontankas krastmalā Nr. 108, visai attālu no laikraksta redakcijas. Vēlāk pārvācās uz redakcijas ēku Pasta ielā.

1905
Valmiera
1905. gadā kādu laiku Blaumanis dzīvo Valmierā.

1906–1908
Alberta iela 12–9, Rīga
No 1906. gada līdz 1908. gadam kā Jaņa Rozentāla apakšīrnieks Alberta ielā 12-9 periodiski mitis Rūdolfs Blaumanis. Šobrīd šeit iekārtots Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs.

Izglītība

1872–1875
Vecogre
Mācījies Annas Rubīnas vācu privātskolā Ogres pagastā.

1875–1881
Rīga
Mācījies 2. Rīgas apriņķa vācu tirdzniecības skolā Palasta ielā 9.

Darbavieta

1881–1882
Šķūņu iela, Rīga
Pēc vācu tirdzniecības skolas beigšanas Rūdolfa Blaumaņa pirmā darba vieta ir Johana Georga Fārbaha apiņu noliktavā un komisijas veikalā Šķūņu ielā 5 Rīgā, kur viņš strādājis par mācekli no 1881. gada rudens līdz 1882. gada vasaras vidum.

1885–1887
Kokneses muiža
No 1885. gada vasaras beigām līdz 1887. gada vasarai Rūdolfs Blaumanis bijis Kokneses muižas rakstvedis un pārvaldnieka māceklis. Koknesē pavadītajā laikā Blaumanis gūst daudz ierosmju un nozīmīgu iespaidu, kas sekmē viņa pievēršanos rakstniecībai; top pirmais dzejolis "Nakts" (publicēts laikraksta "Mājas Viesis" pielikumā 1886. gada 11. oktobrī), dzejoļi "Kā zagšus'' un "Vēl tu nezini", atsevišķi muižas iemītnieki vēlāk kļūst par prototipiem lugās un novelēs, piemēram, "Purva bridējs", "Ugunī".

09.1887–04.1894
Zeitung für Stadt und Land
Rīga
No 1887. gada septembra līdz 1894. gada aprīlim (ar pārtraukumu 1898. un 1899. gadā) Rūdolfs Blaumanis strādā Rīgā liberālā vācbaltiešu laikraksta “Zeitung für Stadt und Land” redakcijā. Tolaik redakcijas ēkas atradušās Doma laukumā 11/13, Rūdolfam Blaumanim piešķirtā redakcijas un tipogrāfijas ēkas jumta istaba atradās Doma laukumā 11 (šobrīd Doma laukums 4, autentiskā ēka nav saglabājusies).

1898–23.03.1901
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Literārās nodaļas vadītājs

07.1898–03.1901
Žurnāls "Mājas Viesa Mēnešraksts" (1895–1905)
Rīga
Satīras nodaļas vadītājs

08.1898
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
1898. gada augustā sāk strādāt tobrīd redaktora Pētera Zālīša vadītajā laikrakstā "Mājas Viesis".

1901–1904
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Sanktpēterburga
1901. gadā sāka strādāt Pēterburgā Oskara Rāviņa izdotajā laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”. Redakcija atradās līdzās Īzaka katedrāles laukumam - Pasta ielā Nr. 13., Pēterburgā. Kopš 1902. gada 25. maija paplašinātā tipogrāfija, redakcija un ekspedīcija atrodas vienuviet - kņaza Mihaila atvēlētajā namā Galeru ielā 55; šeit dzīvo arī Blaumanis.

1906–1907
Laikraksts "Latvija" (1906–1915)
Rīga

Dalība organizācijās

1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Autortiesības pārstāvēja mantinieki

Piemiņas vietas

02.09.1923
Blaumaņa kapi
Ērgļu Veco kapu zemnieku kapu daļas centrālajā vietā ir rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa kaps. Uz atdusas vietu ved 45 granīta pakāpieni. Kapa pieminekļa autors ir tēlnieks Burhards Dzenis. Piemineklis veidots no somu granīta un Braku laukakmens, uzstādīts 1923. gada 2. septembrī.

10.11.1929
Bastejkalns
Blaumaņa piemineklis ir pirmais sabiedriskais piemineklis, kas veidots kādam latviešu kultūras darbiniekam. Atklāts 1929. gada 10. novembrī kanālmalas apstādījumos. Pieminekļa autors ir tēlnieks Teodors Zaļkalns. Uz pieminekļa iegravētas Rūdolfa Blaumaņa dzejas rindas "Mans zelts ir mana tauta / Mans gods ir viņas gods" un uzraksts "Rūdolfs Blaumanis 1863.-1908."

Muzeji

10.05.1959
Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs "Braki"
Braki
Blaumaņi Braku mājās sāka dzīvot 1868. gadā. Rūdolfs Blaumanis ar nelieliem pārtraukumiem šeit dzīvo visu mūžu.

1973 līdz šim
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12–9, Rīga
No 1906. gada līdz 1908. gadam kā apakšīrnieks periodiski šajā dzīvoklī mitis Rūdolfs Blaumanis. Muzejā iekārtota Blaumaņa memoriālā istaba.

Apglabāts

02.09.1923
Blaumaņa kapi