Rūdolfs Blaumanis

Rūdolfs Blaumanis was born in Ērgļi, Latvia to a family of servants in the local manor. His father Matīss Blaumanis was a cook, and his mother Karlīne – a housemaid.
1875: he studied in a private school in Ogre parish.
1881: he went to study in a 2. Riga district German merchant school.
1887–1889: he lived in his childhood home and wrote several novels both in Latvian and German.
1889: he moved to Riga and wrote for a newspaper about Latvian cultural affairs.
1890: his first play Zagļi (Thieves) was staged in Riga.
For a brief period, he worked in the New Current movement's main newspaper Dienas Lapa where he published satire criticizing romanticism.
He worked as a journalist and critic for several German and Latvian newspapers. Blaumanis was the editor of the satirical supplement "Purva mala" (On Swamp's Edge) to "Pēterburgas Avīzes" (St. Petersburg Gazette), a Latvian newspaper out of St. Petersburg in the early 20th century and later in the newspaper "Latvija".
1901: he moved to St. Petersburg, where he led a satirical section of the famous Latvian newspaper Pēterburgas avīzes.
1904: due to the financial and health problems, he returned to Latvia. In this period, he wrote some of his most famous plays.
Although Blaumanis was not directly involved in the Revolution of 1905, he supported writers who were.
1908: his health started to decline, and although with the help of fellow Latvian writers he was able to go to Finland for treatment, his state was already critical and he died on 4 September 1908 in the Punkaharju sanatorium for tubercular patients.

1882: Blaumanis' first story Wiedergefunden (Found Again) was publishedin a German newspaper Zeitung für Stadt und Land.
1886: his first poem in Latvian Nakts (Night) was published.

Prose

Satirical prose

Plays

"Among Blaumanis' most notable works are his play comedy Skroderdienas Silmačos (The Tailor Days at Silmači, 1902), and his dramas Indrāni (1904) and Ugunī (In Fire, published 1905, staged 1906). Blaumanis drama is characterized by sharp conflict caused by contradicting characters and inner struggles."

http://www.latvianliterature.lv/en/writers/111

"Both in the collection "Pie skala uguns" and in his later works, the writer has removed the sometimes intrusive presence of the author and let the characters live an autonomous life. Blaumanis' works draw their power from the masterful depiction of entangled relationships and contradictions among people and their often tragic resolution. Blaumanis' works lack pseudo-national sentimentality, the life they reflect is never idealised. Blaumanis expressed social pathos and his sympathy for the plight of the Latvian poeple in prose works, drama, poetry, and satire. In his works, Blaumanis focuses on the conflicts between the heart and mind, and portrays the depths of human emotions, both positive and negative. His protagonists are rooted in the Latvian nature, yet their appeal is universal. The search for human harmony is centred around the ideal of family and native land."

Ārīšu Andrs, J. Blēdriķis, Grāvracis, Grāvraču Anna, Jonatāns, Kakluvalgs, Klimbims, Leonīds, L. Lūlands, Jirgensonu Pēteris, J. Sīkums, Pulieris, SinamUalb, Vecais Grāvracis, Zobgals

Kārlis Leonīds

1863–1868
Ērgļi
Pirmos piecarpus dzīves gadus Rūdolfs Blaumanis pavada Ērgļu muižā.

1868–1908
Braki
Braku mājās Rūdolfs Blaumanis ar nelieliem pārtraukumiem dzīvo visu mūžu. Sākotnēji Blaumaņa vecāki Brakus rentē, vēlāk iepērk par dzimtu.

1875–1882
Rīga

1887
Rīga

1890–1894
Rīga

1900
Cēsis
1900. gadā īsu brīdi dzīvo pie brāļa Arvīda Bērzaines skolā.

1901–1904
Sanktpēterburga
1901. gadā sāka strādāt Pēterburgā Oskara Rāviņa izdotajā laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”. Ap 10. oktobri Blaumanis uz pāris nedēļām ieradās Pēterburgā un īsu brīdi apmetās pie Emiļa Melngaiļa Fontankas krastmalā Nr. 108, visai attālu no laikraksta redakcijas. Vēlāk pārvācās uz redakcijas ēku Pasta ielā.

1905
Valmiera
1905. gadā kādu laiku Blaumanis dzīvo Valmierā.

1906–1908
Alberta iela 12–9, Rīga
No 1906. gada līdz 1908. gadam kā Jaņa Rozentāla apakšīrnieks Alberta ielā 12-9 periodiski mitis Rūdolfs Blaumanis. Šobrīd šeit iekārtots Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs.

1872–1875
Vecogre
Mācījies Annas Rubīnas vācu privātskolā Ogres pagastā.

1875–1881
Rīga
Mācījies 2. Rīgas apriņķa vācu tirdzniecības skolā Palasta ielā 9.

1881–1882
Šķūņu iela, Rīga
Pēc vācu tirdzniecības skolas beigšanas Rūdolfa Blaumaņa pirmā darba vieta ir Johana Georga Fārbaha apiņu noliktavā un komisijas veikalā Šķūņu ielā 5 Rīgā, kur viņš strādājis par mācekli no 1881. gada rudens līdz 1882. gada vasaras vidum.

1885–1887
Kokneses muiža
No 1885. gada vasaras beigām līdz 1887. gada vasarai Rūdolfs Blaumanis bijis Kokneses muižas rakstvedis un pārvaldnieka māceklis. Koknesē pavadītajā laikā Blaumanis gūst daudz ierosmju un nozīmīgu iespaidu, kas sekmē viņa pievēršanos rakstniecībai; top pirmais dzejolis "Nakts" (publicēts laikraksta "Mājas Viesis" pielikumā 1886. gada 11. oktobrī), dzejoļi "Kā zagšus'' un "Vēl tu nezini", atsevišķi muižas iemītnieki vēlāk kļūst par prototipiem lugās un novelēs, piemēram, "Purva bridējs", "Ugunī".

09.1887–04.1894
Zeitung für Stadt und Land
Rīga
No 1887. gada septembra līdz 1894. gada aprīlim (ar pārtraukumu 1898. un 1899. gadā) Rūdolfs Blaumanis strādā Rīgā liberālā vācbaltiešu laikraksta “Zeitung für Stadt und Land” redakcijā. Tolaik redakcijas ēkas atradušās Doma laukumā 11/13, Rūdolfam Blaumanim piešķirtā redakcijas un tipogrāfijas ēkas jumta istaba atradās Doma laukumā 11 (šobrīd Doma laukums 4, autentiskā ēka nav saglabājusies).

1898–23.03.1901
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Literārās nodaļas vadītājs

07.1898–03.1901
Žurnāls "Mājas Viesa Mēnešraksts" (1895–1905)
Rīga
Satīras nodaļas vadītājs

08.1898
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
1898. gada augustā sāk strādāt tobrīd redaktora Pētera Zālīša vadītajā laikrakstā "Mājas Viesis".

1901–1904
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Sanktpēterburga
1901. gadā sāka strādāt Pēterburgā Oskara Rāviņa izdotajā laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”. Redakcija atradās līdzās Īzaka katedrāles laukumam - Pasta ielā Nr. 13., Pēterburgā. Kopš 1902. gada 25. maija paplašinātā tipogrāfija, redakcija un ekspedīcija atrodas vienuviet - kņaza Mihaila atvēlētajā namā Galeru ielā 55; šeit dzīvo arī Blaumanis.

1906–1907
Laikraksts "Latvija" (1906–1915)
Rīga

1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Autortiesības pārstāvēja mantinieki

02.09.1923
Blaumaņa kapi
Ērgļu Veco kapu zemnieku kapu daļas centrālajā vietā ir rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa kaps. Uz atdusas vietu ved 45 granīta pakāpieni. Kapa pieminekļa autors ir tēlnieks Burhards Dzenis. Piemineklis veidots no somu granīta un Braku laukakmens, uzstādīts 1923. gada 2. septembrī.

10.11.1929
Bastejkalns
Blaumaņa piemineklis ir pirmais sabiedriskais piemineklis, kas veidots kādam latviešu kultūras darbiniekam. Atklāts 1929. gada 10. novembrī kanālmalas apstādījumos. Pieminekļa autors ir tēlnieks Teodors Zaļkalns. Uz pieminekļa iegravētas Rūdolfa Blaumaņa dzejas rindas "Mans zelts ir mana tauta / Mans gods ir viņas gods" un uzraksts "Rūdolfs Blaumanis 1863.-1908."

10.05.1959
Memorial Museum of Rūdolfs Blaumanis “Braki”
Braki
Blaumaņi Braku mājās sāka dzīvot 1868. gadā. Rūdolfs Blaumanis ar nelieliem pārtraukumiem šeit dzīvo visu mūžu.

1973 until now
Jānis Rozentāls and Rūdolfs Blaumanis Museum
Alberta iela 12–9, Rīga
No 1906. gada līdz 1908. gadam kā apakšīrnieks periodiski šajā dzīvoklī mitis Rūdolfs Blaumanis. Muzejā iekārtota Blaumaņa memoriālā istaba.

02.09.1923
Blaumaņa kapi