Aleksandrs Būmanis

Dzimis 1881. gada 12. decembrī Jaunpiebalgā mežsarga Andreja Būmaņa un Lates (dzimušas Lapiņas) ģimenē.
1899: 19. augustā iepazīstas ar Rūdolfu Blaumani.
1913: 19. maijā precējies ar Martu Kitneri.
1937: 17. augustā gājis bojā autokatastrofā netālu no Lietuvas pilsētas Tauraģes.

Aleksandra Būmaņa piemiņas iedzīvināšana
1937: septembrī nodibināts Aleksandra Būmaņa piemiņas fonds. Fonda mērķis – "ir uzturēt un izkopt nelaiķa prof. Dr. iur. Aleksandra Būmaņa piemiņu, izdot viņa atstātos rakstus un rūpēties par pieminekļa celšanu viņam." (Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1940, Nr. 2 (skatīt šeit).
1938: 26. oktobrī Aleksandra Būmaņa fonda valde apstiprina Teodora Zaļkana izstrādāto kapa pieminekļa metu, kurā veidota latvju jaunava ar paceltu kokli, kas dzied slavas dziesmu dzīvei un darbam. "Šo īpatnējo metu izvēlējās tādēļ, ka tas vislabāki pauž Būmaņa garu, jo Būmanis nebija cilvēks, ko nomāc dzīves cīņa un raizes, bet gan persona, kas dzīvē un darbā ar dzirkstošu humoru meklēja gaišos momentus un ar to iedvesa savos kolēģos un līdzgaitniekos dzīvesprieku un darba gribu. Kapa piemineklis būs 3,5 m augsts, viengabala, cirsts pelēkā somu granītā. Līgums ar tēlnieku T. Zalkalnu noslēgts 1939. g. 7. janvārī, ar kuru viņš uzņēmās izcirst pieminekli pašiegādātā somu granītā un novietot pie Būmaņa kapa līdz 1940. gada 1. augustam par Ls 9500. Granīta bluķis no Somijas jau atvests pirms kara sākuma un novietots tēlnieka darbnīcā. Pieminekļa mets dabiskā lielumā jau izveidots. Pieminekļa atklāšana paredzēta 1940. gada 17. augustā – nelaiķa 3 gadu nāves atceres dienā." (Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1940, Nr. 2 (skatīt šeit)) Paredzētājā laikā piemineklis uzstādīts un atklāts netika, tas līdz pat 80. gadu beigām glabājā Teodora Zaļkalna memoriālajā muzejā, līdz ar korporācijas "Fraternita Lettica" oldermaņa Jāņa Ankrava gādību un Kultūras fonda līdzdalību 1991. gada 23. aprīlī ieņēma tam paredzēto vietu Rīgas I Meža kapos.
1938: 13. novembrī Jaunpiebalgas Mārtiņa pamatskola pārdēvēta par Aleksandra Būmaņa pamatskolu.
1938: tā kā Aleksandrs Būmanis apmeklējis Cēsu reālskolu, Cēsu pilsētas valde pārdēvē Jauno ielu, kas iet gar Valsts ģimnāzijas jaunceltni, par Prof. Būmaņa ielu (Valdības Vēstnesis, 1938, Nr. 197).

1921: habilitējas ar darbu "Ārlaulības bērna un viņa mātes tiesiskais stāvoklis".
1922: laikrakstā "Latvis" publicēts Anša Gulbja romāns "Pēc simt gadiem" (grāmatā 1930), kas stāsta par Garlība Merķeļa darba "Latvieši" tulkojumu latviski, ko paveica Aleksandrs Būmanis 1905. gadā, par Merķeļa darba izdošanu un izplatīšanu, ko lielā mērā uzņēmās Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas jaunieši. Tulkotājs Aleksandrs Būmanis tēlots kā Andrejs Baumanis, izdevējs Gulbis – Oļģerts Silarājs.
1926: 18. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira).
1928: 18. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira).
1933: 30. maijā aizstāvējis disertāciju "Galvojums civiltiesībās" un ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu.
1927–1937: līdz ar Arvedu Švābi un Kārli Dišleru bijis "Latviešu konversācijas vārdnīcas" galvenais redaktors.
1937: 15. maijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (II šķira).
2001: 25. novembrī Rīgas Latviešu biedrībā notika konference "Aleksandram Būmanim – 110". Plašāk šeit.

Tulkojumi
No angļu valodas
1927: Dikenss, Čārlzs. Stāsts par divām pilsētām. Rīga: A. Gulbis.

No franču valodas
19--: Erkmans-Šatrians. 1812. gada rekrūša stāsts. Rīga: Gulbis.
1933: Erkmans-Šatrians. Vaterlo. Rīga: A. Gulbis.

No krievu valodas
19--: Koni, Anatolijs. Cietumnieku labdaris Dr. Frīdrihs Hāss. Pēterburga: A. Gulbis
19--: Gorkijs, Maksims. Pasakas. Pēterburga: A. Gulbis..
1911: Tolstojs. Ļevs. Dzīvais mironis. Pēterburga: A. Gulbja apgādība.
1911: Tolstojs, Ļevs. Velns. Pēterburga: A. Gulbja apgādība.
1912: Tolstojs, Ļevs. Hadži-Murats. Pēterburga: A. Gulbja apgādība..
1914: Reņņikovs, Andrejs. Brīnumu zemē Baltijā. Petrograda: A. Gulbja apgādība.

No vācu valodas
19--: Lībknehts, Vilhelms. Kārļa Marksa dzīves apraksts. Pēterburga: A. Gulbja apgādība.
1905: Merķelis, Garlībs. Brīvie latvieši un igauņi: piemiņas raksts 1820. gada 6. janvārī Rigā nosvinētajiem brīvības svētkiem. Pēterburga: A. Gulbis.
1905: Merķelis, Garlībs. Latvieši, sevišķi vidzemnieki filozofiskā gadu simteņa beigās. Pēterburga: A. Gulbja apgādība. (Atkārtoti izdevumi –1924, 1936).
1905: Merķelis, Garlībs. Vanems Imanta, Pēterburga: A. Gulbja apgādība. (2. izdevums –1923)
1911: Manns, Heinrihs. Skolotajs Mēsls jeb Kāda varmāka gals. Pēterburga: A. Gulbja apgādība.
1912: Hauptmanis, Gerharts. Gabriela Šilinga bēgšana. Pēterburga: A. Gulbja apgādība.

Juridisko tekstu tulkojumi
1908: Dr. Antona Mengera Jaunā tikumība. Pēterburga: A. Gulbis.
1908: Antona Mengera Jaunā valsts: (Jauna mācība par valsti). Pēterburga: Ed. Mekša apgādība
1938: Gaja Institūcijas: pirmais un otrais kommentārs. Rīga: Tieslietu ministrija.

Darbi tiesību zinātnē
19--: Civiltiesības
1927: Ārlaulības bērna un viņa mātes tiesiskais stāvoklis
1928: Likums par autora tiesībām
1933: Galvojums civiltiesībās (disertācija)
1935: Romiešu tiesību hrestomātija
1937: Civiltiesību terminoloģijas vārdnīca

Sastādītājs
1935: Civillikumi (vietējo likumu kopojuma 3. daļa): tulkojums ar pārgrozījumiem un papildinājumiem, kas izsludināti līdz 1935. gada 1. janvārim, ar dažiem paskaidrojumiem (kopā ar H. Ēlersu, J. Lauvu)

Aleksandrs Būmanis un mūzika
"Būmanis loti cienīja mūziku. Tie bij jaukākie brīži Būmaņa pilnskanīgā dzīvē, kad viņš klausījās operā vai koncertā vai pats mājā sēdēja pie klavierēm. Dzīvoklī Rīgā vai vasarnīcā Inčukalnā ikdienas atskanēja mūzikas skaņas un bieži pavīdēja balta nošu lapa, kura pildījās ar Būmaņa mūzikas variācijām. R. Blaumaņa lugām "Skroderdienas Silmačos" un "Trīnes grēki" Būmanis komponēja mūziku un dziesmas. "Skroderdienas Silmačos" pēdējos gados parādījās uz skatuves jaunā mūzikālā veidojumā, kas ir Būmaņa kluso brīžu darbs. Lai gan Būmanis veica milzu praktisku darbu, tomēr viņa tuviem paziņām nebij noslēpums, ka gatavojas mūzikāls ietērps jaunam skatuves darbam [ kādai Voldemāra Sauleskalna komēdijai par studentu dzīvi], kas tagad paliek nenobeigts."

Darnde, Jēkabs. Aleksandrs Būmanis. Tieslietu Ministrijas Mēnešraksts, 1937, Nr. 4.

Par juristu Aleksandru Būmani
"Taisni “Pēterburgas Avīžu” redakcijas darbā R. Blaumaņa vadībā jaunais students Būmanis ieguva tās literārās zināšanas un latviešu prozas mākslas noslēpumus, kas viņam vēlāk Latvijā bij absolūti nepieciešamas, lai varētu veikt savu lielo mūža darbu – Baltijas civiltiesību latviskošanu. Dažs labs latviešu tiesībnieks var apskaust A. Būmani tāpēc vien jau, ka studiju gados liktenis viņam piešķīra šo lielo vinnestu – būt par labākā latvju prozas rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa skolnieku un draugu. Vajadzīgs tikai salīdzināt Māteru Jura Baltijas privātlikumu tulkojumu ar A. Būmaņa rediģēto jauno civillikumu, lai redzētu, kāda milzīga distance šķir šos abus mūsu lielākos likumu valodas pieminekļus. Tikai rakstniecībā ievingrināta spalva varēja jurista A. Būmaņa rokās dot mūsu Civillikuma 2400 pantiem to skaidro un cieto literāro veidojumu, kas tos pacel augsti pāri daudziem citiem Latvijas likumdošanas aktiem. Ka likums nedrīkst būt tikai kancelejas papīrs, ka tas nedrīkst atrasties zem sava laika prozas mākslas līmeņa – šo likumdošanas tehnikas pamatprasību A. Būmanis ir realizējis labāk par saviem laikabiedriem.
Likumdošanas laukā viens no A. Būmaņa pēdējiem darbiem bij Autora tiesību likums, kas liecina par sastādītāja krietnām zināšanām un lieliem piedzīvojumiem ne vien jurisprudencē, bet arī literatūrā, mākslā un zinātnē. Jau 1928. g. ar vecā krievu autora likuma latviskošanu (“Likums par autora tiesībām”, tulkojums ar senāta paskaidrojumiem) A. Būmanis izcēlās kā labs autoru tiesību pratējs. Bet, protams, tikai jaunajā 1937. g. 15. maija likumā viņš varēja pilnīgi realizēt savas idejas par garīgā radošā darba aizsardzību, ar ko mūsu gara darbiniekiem tika piešķirta sava veida juridiska Tēvzemes balva."

Švābe, Arveds. Aleksandrs Būmanis (1881.–1937. g.). Tieslietu Ministrijas Mēnešraksts, 1937, Nr. 4.

Kārļa Millera reālskola
Cēsis
Mācījies Kārļa Millera reālģimnāzijā Cēsīs

1897–1901
Rīgas Nikolaja ģimnāzija
Rīga

1902–1905
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Studējis Juridiskajā fakultātē.

1902
Sanktpēterburga
Pēterburgas 9. ģimnāzijā kā eksternis pabeidz ģimnāziju.

1911–1914
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Juridiskā fakultāte, beidzis ar tieslietu zinību kandidāta grādu.

Fraternitas Lettica
Rīga
Filistrs

Studenšu korporācija "Selga"
Rīga
Filistrs

Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Biedrs

1929–1937
Latvijas Tiesnešu biedrība
Viens no dibinātājiem, biedrs

1901–09.1918
Sanktpēterburga

1904–1905
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Sanktpēterburga
Žurnālists

1905–1906
Laikraksts "Pēterburgas Latvietis" (1905–1906)
Sanktpēterburga
Žurnālists

1907
Sanktpēterburga
Laikraksts "Pēterburgas Vēstnesis", žurnālists

21.11.1914–1918
Sanktpēterburga
Zvērināta advokāta palīgs

1915
Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja Petrogradā
Sanktpēterburga
Juriskonsults

1915–1916
Laikraksts "Jaunās Pēterpils Avīzes" (1915–1916)
Bolshaja Pushkarskaya ulitsa 14, Saint-Peterburg, Russia
Žurnālists

1916–1917
Laikraksts "Baltija" (1916–1917)
Izhorskaya ulitsa 14, Saintpeterburg, Russia
Žurnālists

16.12.1918
Rīga
Latvijas valdība ieceļ par miertiesnesi Rīga, taču sekojošie pieci padomju varas mēneši (1919 janvāris–191 maijs) neļauj viņam stāties pie pienākumu pildīšanas.

05.09.1919–30.01.1920
Rīgas apgabaltiesa
Rīga
Apgabaltiesas loceklis

1920–1934
Laikraksts "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis"
Rīga
Redakcijas loceklis

30.01.1920–26.05.1920
Rīgas apgabaltiesa
Rīga
Priekšsēdētāja biedrs

26.05.1920–1937
Rīgas apgabaltiesa
Rīga
Priekšsēdētājs"[..] šās lielākās tiesu iestādes izveidošanu un vadību ir veicis Būmanis. Tiesas darbs pakāpeniski pieauga, tiesnešu un tehnisko darbinieku skaits palielinājās. Vajadzēja pielikt sevišķas pūles un lietpratību, lai sekotu daudzām iestādēm un amatpersonām, kas bij izkaisītas Vidzemes pilsētās un uz laukiem. Jauni un atkal jauni juristu kadri ir nākuši un meklējuši praktiskās zināšanas Rīgas apgabaltiesā, lai vēlāk tās izlietotu maģistratūrā un advokatūrā. Visiem viņiem Būmanis bij liels skolotājs un cēls paraugs. Būmaņa autoritāte un pareizā pieeja, bieži vien ņemot talkā piemērotu humoru, spēja nolīdzināt arī tās domstarpības, kas kollēgu starpā dažreiz draudēja izcelties ikdienišķā darbā. Ar savu laipnību un izpalīdzību, bet arī ar noteiktību un stingrību, kur apstākli to prasīja, Būmanis panāca to, ka darbs tiesā ritēja lielā saskaņā un savstarpējā cieņā. Kā tiesnesis Būmanis bij tiesnesis šā vārda cēlākā nozīmē. Apgabaltiesas darbam Būmanis bij pieķēries ar visu sirdi un tāpēc vairākkārt atraidīja uzaicinājumus ieņemt augstākus amatus."Drande, Jēkabs. Aleksandrs Būmanis. Tieslietu Ministrijas Mēnešraksts, 1937, Nr. 4 (skatīt šeit).

1921–1937
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Juridiskā fakultāte, civiltiesību docents

1934–1937
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Juridiskā fakultāte, ārštata profesors romiešu tiesībās, Romiešu tiesību katedras vadītājs

1934–1937
Laikraksts "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis"
Rīga
Redaktors

Rīgas Pirmie Meža kapi