Māra Rozīte

Dzimusi Austras Eihmanes ģimenē.

Līdzās literārajai jaunradei, teātra spēlēšanai un režijai skolas gados Sidnejā ar atzīstamiem panākumiem piedalījās vieglatlētikas sacensībās tāllēkšanā un skriešanā.

1971: salaulājusies ar Juris Rozīti. Dēls Lūkass Tālis Rozītis.

Literārā darbība
1970: pirmā publikācija mēnešraksta 45. numurā dzejolis "vakars ezerā nolaidās".
Jau 1960: piedalījusies Austrālijas latviešu 9. kultūras dienu jaunatnes rakstu konkursā un saņēmusi godalgu par tēmu Daugava latviešu tautasdziesmās.
1960: ieguva 3. godalgu Sidnejas latviešu jaunatnes audzināšanas padomes izsludinātajās latviešu rakstu darbu sacensībās.
1966: ieguva 1. godalgu savā vecuma grupā Sidnejas Jaunatnes audzināšanas padomes rakstu darbu sacensībās.

Sidnejas latviešu teātra aktrise, jauniešu ansambļa režisore un skolotāja Sidnejas latviešu biedrības sestdienas skolā.
Stokholmā līdzdarbojās latviešu skolas darbā un vasaras koloniju darbā, 2x2 un 3x3 nometnēs, uzstājas ar priekšlasījumiem par drāmu un teātri.

Piedalījusies Sidnejas Latviešu teātra izrādēs kopš 1967. gada, kad piedalījās Emīla Skujenieka luga "Robinsons" iestudējumā Kārļa Gulberga režijā.
1968: spēlēja Aspazijas lugas "Sidraba šķidrauts" izrādē.
1968: spēlēja Sniedzes lomu Anna Brigaderes lugā "Princese Gundega un karalis Brusubārda".
1969: spēlēja Emīlijas lomu Rūdolfa Blaumaņa komēdijā "Trīnes grēki".
1970: spēlēja Kleopatru Miervalža Bumbiera lugā "Stalamīts un es" Adelaides jauniešu teātra ansamblī.
1973: spēlēja Ilzi Ainas Vāveres vēsturiskajā lugā "Mačs Priekulis" Adelaides Latviešu teātra ansamblī.
1979: spēlēja Madi Aspazijas drāmā "Torņa cēlājs".

1967: vadīja Sidnejas Latviešu teātra jauniešu ansambli.

Režisore
1970: kā režisora Kārļa Gulberga palīdze piedalījusies Lidijas Auzānes-Tīcmanes lugas "Raidstacija" režijā un spēlēja arī Māra lomu.
1970: Raiņa luga "Rīgas ragana".
1972: Oskara Kokoškas abstraktu luga "Slepkava. Tās. Cerība" Adelaides jauniešu ansamblī.

1975: kopā ar Juri Rozīti ar Melburnā izveidoja jaunu teātra kopu Mālu ansamblis, ar devās arī viesizrādēs par Eiropu.
1976: Erika Ādamsona traģikomēdiju "Mālu Ansis" Mālu ansamblī Melburnā.
1980: Jura Krādziņa viencēliens "Starp pusnakti un rītu" Sidnejā.
1981: drāmas montāžas "Rainis un Aspazija. Ilūzijas" (publicēta "Jaunā Gaita", 1982, 140), izmantojot Raiņa un Aspazijas darbus un biogrāfiskas apceres par viņiem.
1983: dramatizējusi un iestudējusi Lalitas Muižnieces grāmatu "Pēdas".
1984: Erika Ādamsona traģikomēdija "Mālu Ansis" Stokholmas Latviešu teātrī.
1985: Ežena Jonesko luga "Krēsli" Stokholmas Latviešu teātrī.

Tulkotāja
2019: Kronbergs, Juris. Dzeja. Izlases (arī sakārtotāja) (Rīga: Dienas Grāmata).
2018: Kronbergs, Juris. The Book of Clouds (kopā Richard O’Brien). (Birmingham: The Emma Press).
2018: Līcītis, Valdis. Kuldīga. Kurzeme / sastādītāja, grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska; ievada autore Ingrīda Burāne ; (tulkojums kopā ar Lūkass Tālis Rozītis) (Rīga: Lapu dizains).
2006: Kronbergs, Juris. Wolf One-Eye = Vilks Vienacis (Nanholme Mill, Todmorden: Arc Publ.).
2005: Godiņš, Guntars. Flying blind (kopā ar Eugene O’Connell) (Cork, Ireland: Southword Editions).
Tulkojusi angļu valodā Vizmas Belševicas dzejoļus (publicēti žurnāla "World Literature Today", 1998, pavasara numurā), Kalderona de la Barkas lugu "O'Fortuna" (teātrī 1979 Sidnejā).

2020: Repše, Gundega. Boggen (redaktore kopā ar Suzanne McQuade), tulkotāja angļu valodā Irene Ruff (Rīga: Dienas Grāmata).

Par drāmu "Rainis un Aspazija. Ilūzijas" (1981)
"Luga Rainis un Aspazija ilūzijas aplūko abu rakstnieku dzīves, sākot ar 1920. gadu, kad viņi atgriežas dzimtenē, apskata tos it kā sīkdaļu spoguli. Luga izvērtē viņu publiskos tēlus, bet pretstatā tam cenšas uztvert viņu privātās dzīves momentus, viņu bailes un pārliecību, viņu šaubas un sapņus, viņu iedomas un iedomības, ar vienu vārdu sakot, - viņu ikdienu. Lugu veidojot, autore ir izmantojusi abu rakstnieku atstātās piezīmes, vēstules, dienas grāmatas un apceres. Mums nav sveši dzejnieki Rainis un Aspazija, bet toties diezgan nepazīstami kā cilvēki laicīgām ilgām, cerībām, tieksmēm un vājībām. Skatītājs izrādē iepazīsies ar šiem diviem cilvēkiem tuvāk."
M. R. Jauna autore un jauna luga. Austrālijas Latvietis, Nr.1587 (24.07.1981)

"... no zināmiem viedok|iem un no pieraduma "ar kājām gaisā" bija arī pati izrādāmā luga — Māras Rozītes dramatiskā montāža
"Rainis un Aspazija — ilūzijas". Rezultātā — kaut kas svaigs un aizraujošs tiem, kuri kaut ko svaigu un aizraujošu gaidījuši. Par citiem lai Dievs gādā! Ir tādi viedokļi, ka simboli nav aizskarami; un kas par simbolu ir pārvērties, tas ir nemainīgs. Nenoliegsim, ka blakus daudz kam citam, kā Rainis, tā arī Aspazija ir kļuvuši par simboliem, par tādiem pat veidoliem, kā karogs, ģerbonis un viņu darbu varoņi. Ka Rainis un Aspazija bija arī labi cilvēki, tas mūs neinteresē. Bet tieši tas ir ieinteresējis Māru Rozīti, un, liekot lietā savu Fantāziju un dokumentu studiju, viņa ir pacēlusi simbolu pasaulei piederošo "sidraba šķidrautu", lai atdotu divām mūsu kultūras vēstures ievērojamām personām viņu cilvēciskos vaibstus. Vai tos nepazaudēt, tos atgūt arī nepieder pie daudzinātajām cilvēku tiesībām? [..] Vai izdevās? Jā. Ļoti labi izdevās. Tuvāks, saprotamāks kļuva Rainis, tuvāka — Aspazija. leraudzījām to, kā darbi atdalās no darba darītājiem, un kā darba darītāju ieceres, sapņi un kāres atdalās no literāri paustajām idejām, kļūst cilvēka līmeņa iegribas un kāres. [..] Tas ir ierosinājums. Tas ir mudinājums. Tas ir teātris, kas dzīvo."
Irbe, Gunārs. Ar kājām gaisā. Latvija, Nr.34 (14.09.1981)

–1964
Benkstauna
Beigusi Benkstaunas latviešu skolu.

–1966
Sidneja
Beigusi Sidnejas Latviešu biedrības vidusskolu.

1970–1974
Adelaides universitāte
Adelaida
Studēja Flindersa universitāti Adelaidā drāmas teoriju, ieguva bakalaura grādu.

1981
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Papildinājusi zināšanas baltu valodās un literatūrā.

Austrālija
Latviešu apvienības Austrālijā (LAA) Jaunatnes daļas teātra nozares vadītāja.

Studenšu korporācija "Spīdola"

1969
Austrālija
Latviešu jaunatnes apvienība Austrālijā.