Par drāmu "Rainis un Aspazija. Ilūzijas" (1981)"Luga Rainis un Aspazija ilūzijas aplūko abu rakstnieku dzīves, sākot ar 1920. gadu, kad viņi atgriežas dzimtenē, apskata tos it kā sīkdaļu spoguli. Luga izvērtē viņu publiskos tēlus, bet pretstatā tam cenšas uztvert viņu privātās dzīves momentus, viņu bailes un pārliecību, viņu šaubas un sapņus, viņu iedomas un iedomības, ar vienu vārdu sakot, - viņu ikdienu. Lugu veidojot, autore ir izmantojusi abu rakstnieku atstātās piezīmes, vēstules, dienas grāmatas un apceres. Mums nav sveši dzejnieki Rainis un Aspazija, bet toties diezgan nepazīstami kā cilvēki laicīgām ilgām, cerībām, tieksmēm un vājībām. Skatītājs izrādē iepazīsies ar šiem diviem cilvēkiem tuvāk."
M. R. Jauna autore un jauna luga. Austrālijas Latvietis, Nr.1587 (24.07.1981)
"... no zināmiem viedok|iem un no pieraduma "ar kājām gaisā" bija arī pati izrādāmā luga — Māras Rozītes dramatiskā montāža
"Rainis un Aspazija — ilūzijas". Rezultātā — kaut kas svaigs un aizraujošs tiem, kuri kaut ko svaigu un aizraujošu gaidījuši. Par citiem lai Dievs gādā! Ir tādi viedokļi, ka simboli nav aizskarami; un kas par simbolu ir pārvērties, tas ir nemainīgs. Nenoliegsim, ka blakus daudz kam citam, kā Rainis, tā arī Aspazija ir kļuvuši par simboliem, par tādiem pat veidoliem, kā karogs, ģerbonis un viņu darbu varoņi. Ka Rainis un Aspazija bija arī labi cilvēki, tas mūs neinteresē. Bet tieši tas ir ieinteresējis Māru Rozīti, un, liekot lietā savu Fantāziju un dokumentu studiju, viņa ir pacēlusi simbolu pasaulei piederošo "sidraba šķidrautu", lai atdotu divām mūsu kultūras vēstures ievērojamām personām viņu cilvēciskos vaibstus. Vai tos nepazaudēt, tos atgūt arī nepieder pie daudzinātajām cilvēku tiesībām? [..] Vai izdevās? Jā. Ļoti labi izdevās. Tuvāks, saprotamāks kļuva Rainis, tuvāka — Aspazija. leraudzījām to, kā darbi atdalās no darba darītājiem, un kā darba darītāju ieceres, sapņi un kāres atdalās no literāri paustajām idejām, kļūst cilvēka līmeņa iegribas un kāres. [..] Tas ir ierosinājums. Tas ir mudinājums. Tas ir teātris, kas dzīvo."
Irbe, Gunārs. Ar kājām gaisā. Latvija, Nr.34 (14.09.1981)