Studenšu korporācija "Spīdola"

4 bildes

Vēsture

1947. gada 11. martā pie Baltijas Universitātes (BU) Pinnebergā tika dibināta studenšu korporācija "Spīdola". To dibināja 30 dažādu BU fakultāšu latviešu studentes, kas izvēlējās arī korporācijas krāsas un devīzes.

1949. gada 31. oktobrī "Spīdola" tika uzņemta Studenšu prezidiju konventā, taču balsstiesības tajā ieguva 1954. gada 15. septembrī.

Līdz ar bēgļu izceļošanu no Vācijas korporācijas biedres izveidoja kopas vairākās citās valstīs – Austrālijā, ASV un Kanādā. Kopas trimdā korporāciju pārvadīja rotācijas kārtībā.

1991. gada 28. jūlijā korporācija sāka darbību Rīgā. Tā paša gada 10. septembrī "Spīdolas" statūti tika reģistrēti Latvijas Universitātē.

1993. gadā korporācija "Spīdola" tika reģistrēta Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā.

2017. gada 28. maijā tika parakstīts korporācijas draudzības līgums ar igauņu studenšu korporāciju "Sororitas Estoniae".

Darbības joma, principi, izpausmes

Studenšu korporācijas "Spīdola" mērķis ir apvienot akadēmiski izglītotas sievietes, kopt un sargāt latviešu valodu, tradīcijas un kultūras mantojumu.

Korporācijas nosaukums "Spīdola" ņemts no latviešu dzejnieka Raiņa daiļdarba "Uguns un nakts", kur Spīdola simbolizē latviešu nacionālo kultūru un mākslu. Spīdola – cīnītāja par taisnību, brīvību, Tēvzemi, tās valodu, kultūru un daili.

"Spīdolas" krāsas ir zelts, violets un balts. Zelts simbolizē Spīdolas domas, kas pieder tēvzemes zelta druvām, violets – Spīdolas garu, kas dzirkstī violetā liesmu kvēlē, bet balts – Spīdolas ticību baltajai dienai.

Korporācijas devīzes ir "Tēvzemei, zinātnei, dailei!", "Mainīgā, mainies uz skaidrību!" un "Concordia nostra perpetua sit!" ("Lai mūsu vienprātība būtu mūžīga!").

Organizācijas sastāvs

No studentu korporācijas "Spīdola" biedru rindām nāk tādas pazīstamas valodnieces, literātes, teātra zinātnieces un aktrises kā Aina Blinkena, Astrīda Jansone, Dace Markus, Lilija Dzene, Līga Liepiņa, Lolita Cauka-Kalna, Vaira Vīķe-Freiberga u.c.

Citātu galerija

"Grupai latviešu studenšu, Baltijas universitātei pirmsākumā atrodoties vēl Hamburgā, 1946. gada novembrī radās atziņa, sekot kādai dziļākai idejai, kas simbolizētu pašreizējo zinātnes kalnā kāpēju. To viņas atrada mūsu lielā idejiskā dzejnieka Jāņa Raiņa darbā "Uguns un Nakts", kuŗa fabulā ir ņemta senā latviešu lāčplēša teika.
Likās, ka pēckaŗa apstākļi bija tik līdzīgi toreizējiem – teikas laikos, tāda pati latviešu tautas nebrīvība un tiekšanās pēc brīvības – cīņa un ticība gaišākām dienām. Šī teika un sievietes tēls – Spīdola tajā nevarētu būt labāks parallēlisms toreizējiem un tagadējiem laikiem. Tā dzima mūsu korporācija Spīdola, kuŗai šūpuli kāra 1947. g. 11. martā, Pinebergā, lāpas apgaismojumā, aukstās pagraba telpās. Šo korporācijas Spīdola dzimšanas vietu mūsu 30 dibinātājas sauca par Burtnieku pili. Ne tādēļ, ka šī vieta kaut kādā veidā atgādinātu pili ar plašām un gleznām telpām – bet gan tādēļ, ka idejas, sirdsdegsme, gara možums un stiprums izlēja mirdzumu un gaismu, kas spēja aukstās un nemīlīgās pagraba telpas pārburt pilī."
Dace Cers. Korporācijas Spīdola 20 gadi. Universitas, Nr. 20, 01.10.1967.

Informācija

spidolas.lv