Juris Kronbergs

Dzimis gleznotāja un aktiera Rūdolfa Kronberga (1911–1977) ģimenē.

1972: 10. janvārī Kalamazū salaulājās ar Regīnu Skrupšķeli.
1977: jūlijā Rīgā piedalījās 2. vasaras kursos.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1968: pirmās dzejas publikācijas žurnālā "Jaunā Gaita" 68. numurā: "Maza intervija ar sevi pašu" un "Draudzības ceturtā stunda".
Pēc tam dzeja publicēta laikrakstos "Latvija, "Londonas Avīze", žurnālos

1968: 16. jūlijā pirmo reizi ar dzejas lasījumiem piedalās Jaunās Gaitas literārā sarīkojumā Stokholmas Latviešu pagrabā; piedalījās 1968: arī II Eiropas latviešu dziesmu dienās Hanoverā rakstnieku cēlienā.
20. gs. 60.–70. gados darbojies latviešu rokmūzikas grupās.

1976: saņēmis Zviedrijas rakstnieku fonda stipendiju modernās latviešu dzejas un prozas tulkošanai zviedru valodā.
1980: zviedru literārajā žurnālā "Permanent Press" Jura Kronberga atdzejojumā ar komentāriem publicēta Vizmas Belševicas un Olafa Stumbra dzeja.
1981: saņēmis Zviedrijas akadēmijas stipendiju tulkošanai.

Literārie darbi

Dzejas krājumi
1970: "Pazemes dzeja"
1971: "iesnas un citi dzejoļi” (Kopenhāgena: Imanta).
1976: “Biszāles” (Stokholma: Daugava).
1989: “Par īstenību, četrām sāpēm un bezizejas istabu” (Rīga: Zinātne).
1990: “Tagad nes” (Stokholma: Daugava).
1994: “Laiks" kopā dzejnieku Uldi Bērziņu (Stokholma: Memento; Rīga: Zinātne).
2002: “Notikumu apvārsnis” (Rīga: Jumava).
2003: "Vilks Vienacis" (Rīga: Mansards).
2005: “Rudens mani raksta” (Rīga: Valters un Rapa).
2005: “Peti-Šu” (Rīga: Neputns).
2010: dzeja bērniem “Mākoņu grāmata” (Rīga: liels un mazs).
2011: “Ik diena” (Rīga: Mansards).
2016: “Uz balkona / bet ja visu laiku...” (Rīga: Dienas Grāmata).
2017: “Sveicini!” (Rīga: liels un mazs).
2019: dzeja bērniem "Laika bikses" (Rīga: liels un mazs).
2021: "debesīs dievs bīda mēbeles" (Rīga: Dienas Grāmata).

Izlases
1994: “Mana latviskā ikdiena” (Rīga: Teātra anekdotes).
2009: "Trimdas anatomija" : dzejoļu izlase 1970–1991, dzejoļi ārpus krājumiem 1993–2008 (Rīga: Mansards).
2019: "Dzejoļu izlase. Selected Poems" (latviešu / angļu valodā)

1976: “De närvarande”, zviedru valodā; plaši apskatīts zviedru presē, ieskaitot vairāk nekā 20 recenzijas un pārraidi radiofonā.
1996: “Vilks Vienacis / Varg Enögd” (latviešu / zviedru valodā)
Latviešu literatūras tulkojumi zviedru valodā
2018: Ābele, Inga. Vidjemunken / Klūgu mūks (Linderöd: Ariel förlag).
2017: Skujenieks, Knuts. Lyrik och röster (Uppsala: Edda).
2016: Skujiņš, Zigmunds. Levande dominobrickor / Miesas krāsas domino (Stockholm: Bokförlaget Tranan).
2016: Langa, Liāna. De obehöriga / Antenu burtnīca (Uppsala: Edda).
2014: Čaks, Aleksandrs. Till staden / Pilsētai (Rīga: Jumava).
2013: Ziedonis, Imants. Epifanier / Epifānijas (Linderöd: Ariel).
2011: Kota, Laima. Champinjontestamentet : baltjävlar bland kelterna / Šampinjonu derība (Stockholm: Tranan).
2010: Repše, Gundega.Tennets skrik : roman / Alvas kliedziens (Knopparp: Ariel).
2009: Ābele, Inga. Högvatten / Paisums (Knopparp: Ariel).
2008: Ikstena, Nora. Livets fest: roman / Dzīves svinēšana (Stockholm: Atlantis).
2008: Belševica, Vizma. Dikter, 1955–1995 (Stockholm: Ersatz).
2008: Människomuseet: Lettland berättar: fjorton noveller / latviešu noveļu izlase (Stockholm: Tranan).
2008: Godiņš, Guntars. Mörkret har ingen färg: dikter (Torsby: Heidruns Förlag).
2008: Skujenieks, Knuts. Som ekens rot till vatter: dikter (Torsby: Heidruns Förlag).
2008: Ord och steg : Lettland diktar: arton poeter (Stockholm: Tranan) /Velta Sniķere, Imants Ziedonis, Margita Gūtmane, Jānis Rokpelnis, Leons Briedis, Māra Zālīte, Eduards Aivars, Inese Zandere, Pēteris Brūveris, Liāna Langa, Sergej Timofeyev, Māris Salējs, Inga Ābele, Inga Gaile, Kārlis Vērdiņš, Marts Pujāts, Agnese Krivade, Ingmara Balode.
2007: Lettisk litteratur – esejas, rakstnieku prezentācijas, tulkojumu izlase (Rīga: Latvijas Literatūras Centrs).
2006: Sodums, Dzintars. Igelkotten i brunnen: dikter i urval (Tollarp: Ariel).
2005: Kalniete, Sandra. Med högklackade skor i Sibiriens snö / Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos (Malmö: Atlantis).
2004: Čaks, Aleksandrs. Hjärtat på trottoaren / Sirds uz trotuāra (Torsby: Heidruns Förlag).
2004: Bērziņš, Uldis. Synpunkt på evigheten (Tollarp : Ariel).
2003: Raups, Edvīns. Tillred mig något obeständigt (Stockholm: Ariel).
2003: Elsbergs, Jānis. Daugavaboulevarden (Stockholm: Ariel).
2003: Jansone, Inguna. Fladdermussyndromet (Stockholm: Ariel).
2003: Belševica, Vizma. Jordens värme: dikter (Stockholm: Natur och Kultur).
2001: Belševica, Vizma. Billes sköna ungdom / Billes skaistā jaunība (Stockholm: Natur och Kultur).
2000: Rainis. Josef och hans bröder, luga (Orionteatern uzvedums, Stokholmā).
1997: Nära röster över vatten: lettisk litteraturantologi / latviešu literatūras antoloģija (Stockholm: En bok för alla).
1995: Belševica, Vizma. Havet brinner (Stockholm: Natur och Kultur).
1994: Blåa blommor, gyllne dagg: lettisk folkdikt från Krisjanis Barons samling Latvju dainas (1894–1915) / latviešu dainu izlase "Zili ziedi, zelta rasa" (Torsby : Heidruns förlag).
1992: Belševica, Vizma. Kærlighed, simpelthen (Århus : Husets Forlag).
1992: Belševica, Vizma. Kärlek, helt enkelt: dikter /dzejoļi no krājumiem: "Jūra deg" (1966), "Gadu gredzeni" (1969), "Madarās" (1976), "Kamola tinēja" (1981), "Dzeltu laiks" (1987)(Stockholm: Natur och kultur: Fripress).
1991: Skujenieks, Knuts. Ett frö i snön: lägerdikter 1962–1969 / Sēkla sniegā (Stockholm: Fripress: Legenda).
1990: Zīverts, Mārtiņš. Den sista båten (Pēdējā laiva), luga, Radioteatern, Sveriges radio /.
1987: Belševica, Vizma. Tidens öga : dikter (Bromma: Fripress Bokförlag).
1986: Ziedonis, Imants. Gränslinjer: dikter och epifanior (Bromma: Fripress Bokförlag).
1986: Uten svaner, uten sne: Lettiske gjendiktninger (Oslo: Dreyer) / V. Belševica, U. Bērziņš, L. Briedis, M. Čaklais, J. Peters, A. Rancāne, J. Rokpelnis, G. Saliņš, K. Skujenieks, V. Strēlerte, O. Vācietis, I. Ziedonis. – norvēģu valodā.
1981: Strēlerte, Veronika. Under höga träd : dikter/ kopā ar Veroniku Strēlerti un Pāvilu Johansonu (Bromma : Fripress Bokförlag).
1981: Ziedonis, Imants. Utan svanar, utan snö : dikter (Bromma: Fripress).
1980: Belševica, Vizma. Näktergalars infarkt: dikter / dzejoļi no krājumiem "Jūra deg" (1966), "Gadu gredzeni" (1969), "Madarās" (1976) (Bromma: Fripress Bokförlag).
1978: Ziedonis, Imants. Andra sidor / epifānijas (Fripress, Bromma).

Zviedru valodā tulkojis
Cielēna, Māra – All slags mörker (Visādas tumsas)
Cielēna, Māra – Prinsessan Aurelia och trädspökena (Princese Aurēlia un kokispoki)

Citi
1999: Baltic poets / redaktors, dzeja / Swedish Intitute, Stockholm.
1992: Fakta om Baltikum / skolas grāmata / Almquist & Wicksell.
1981: Žurnāla ARTES Baltiešu speciālnumura redaktors / Stokholma.
1987: Žurnāla Lyrikvännen / latviešu dzejas speciālnumura redaktors / Stokholma.

Hötorgshallen: och andra dikter (CD). Stockholm: Bokbandet, 2008)
Litauen diktar: möte i gryningen: 26 samtida poeter / översättnig, Liana Ruokytė & Juris Kronbergs. Stockholm, 2005.
Martinaitis, Marcelijus. Kokotis balāde; i tolkning av Juris Kronbergs & Helde D. Rinholm. Bromma, 1985.

Dzejas tulkojumi citās valodās

2006: Wolf One-Eye; translated by Mara Rozitis; introduced by Jaan Kaplinski. Nanholme Mill, Todmorden.
2007:Maa-alune luule. Läti keelest tõlkinud Guntars Godiņš ja Livia Viitol; [toimetaja Anu Saluäär; eessõna: Guntars Godiņš; autori joonistused, aastakäigu kujundus: Jüri Kaarma]. Tallin.
2008: Nerkaner [armēņu valodā]; translated by Gohar Aslnayan. Yerevan: Antares.
2008: Vilkas Vienakis: eilėraščiai; iš latvių kalbos vertė Vladas Braziūnas. Vilnius: Kronta.
2010: Loup Borgne: Vilks vienacis / Varg enögd [franču valodā], traduit du suédois par Katarzyna Skansberg. (Paris : Buchet/Chastel).
2015: Luppo occhio-solo [itālu valodā]; traduzione e cura di Piera Mattei. (Roma: Gattomerlino).
2016: Documenti di viaggio [itāļu valodā]. (Roma: Gattomerlino).
2018: The Book of Clouds; illustrated by Anete Melece; translated by Māra Rozīte and Richard O’Brien (Birmingham : The Emma Press).
2021: Polijā izdots dzejas krājums “Vilks Vienacis” (izdevējs “Wschodni Ekspres” (vadītājs Przemysław Głuchowski) atdzejotāja Olga Vevjura (Olga Wiewióra), Kšištofa Zajasa (Krzysztof Zajas) priekšvārds, Marianna Rižija priekšvārds.

Dzejoļi tulkoti un publicēti antoloģijās, literāros žurnālos un laikrakstos: norvēģu, islandiešu, dāņu, somu, igauņu, lietuviešu, krievu, ukraiņu, vācu, franču, angļu, itāļu, grieķu, turku, armēņu, slovēņu, katalāņu, velsiešu, īru, ķīniešu valodā.

Zviedru literatūras tulkojumi latviešu valodā

2019: Starks, Ulfs. Zvēri, kurus neviens nav redzējis tikai mēs (Rīga: liels un mazs).
2013: Bergrēns, Tobiass. Intifada / kopā ar Guntaru Godiņu (Rīga: Mansards).
2013: Sonnevi, Jorans. Mazas skaņas; viena balss / kopā ar Guntaru Godiņu (Rīga: Mansards).
2013: Frostensone, Katarina. Plūdu laiks / kopā ar Guntaru Godiņu (Rīga: Mansards).
2012: Eriksons, Ulfs. Saules valstībā / kopā ar Guntaru Godiņu (Rīga: Mansards).
2012: Andersons, Klāss. Laimīgs cilvēks (Rīga: Mansards).
2012: Lundkviste, Marī. Mirušo grāmata / kopā ar Guntaru Godiņu (Rīga: Mansards).
2012: Junsons, Arne. Reidž / kopā ar Guntaru Godiņu (Rīga: Mansards).
2011: Transtremers, Tomass. Atmiņas mani redz (Mansards).
2011: Transtremers, Tomass. Dzeja / kopā ar Guntaru Godiņu (Rīga: Mansards).
2010: Eriksons, Ulfs. Stikla cilvēki (Rīga: Jāņa Rozes apgāds).
2009: Eijers, Bruno K. Melns kā sudrabs (Rīga: Mansards).
2008: Bergs, Bengts. No meža tu esi nācis / kopā ar Knutu Skujenieku (Rīga: Mansards).
2007: Kaplinskis, Jans. Någonstans vid världens kant: dikter / kopā ar Guntaru Godiņu (Tollarp: Ariel skrifter).
2000: Mani zviedri: mūsdienu zviedru dzejas izlase (Rīga: Nordik).
1988: Seši Zviedrijas dzejnieki (Zviedrija: Sveriges Författerbund).
1983: Friks, Lenarts. Vai aļņi ēd suņus? (Stokholma: Atvase).

Piedalījies Stokholmas Latviešu teātra izrādēs kā aktieris.
1966: muzicējis jaundibinātā latviešu jauniešu orķestrī "Saules brāļi" kopā ar Austri Grasi, Uldi Grasi, Jānis Zālītis un Pāvilu Johansonu.
1968: Vispasaules latviešu jaunatnes kongresa laikā notikušajā ELJAS sanāksme ievēlēts par ELJAs Informācijas vadītāju. 1972: ievēlēja par ELJAs Skandināvijas priekšsēdi.

Balvas un atzinības

Ojāra Vācieša prēmija (1988), Zinaīdas Lazdas godalga (1994), Dzejas dienu balva (1997), Latvijas Rakstnieku savienības tulkotāju balva (1999), Triju Zvaigžņu ordenis (1998), Zviedrijas Ziemeļzvaigžņu ordeņa kavalieris (2000), LZA goda loceklis (2003), Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, A. Eglīša un V. Janelsiņas Fonda balva (2007), A. Čaka balva un PBLA K. Barona prēmiju (abas 2005), “Poesias pavasaris” balva (2010, Lietuva), Zviedru akadēmijas tulkošanas godalga (2014).

Par dzejlapu "Pazemes dzeja" (Stokholma: autorizdevums, 1970)

"Juris Kronbergs izdevis 18 dzejoļus, sakārtotus nevis grāmatā, bet uz vienas lapas abām pusēm kā plakātā. Kopojums nosaukts par Pazemes dzeju tāpēc ka pēc autora paskaidrojuma radies, strādājot naktīs pazemja biļešu kasē. Dzejoļu tematika ir aktuāli pasaules notikumi ļoti plašā amplitudē: karš Biafrā, Vjetnamā, Dienvidafrika, Grieķija. Visos šais gadījumos autors izsaka protestu. [..] Dzejoļu izteiksme ir emocionāla sarunu valoda, un ja autors tajā sasniegs taupību vārdos un mērķtiecību, viņš iegūs atbilstošu instrumentu, lai izteiktu savu jūtīgumu pret pasaules norisēm."
Andrups, Jānis. Pazemes dzeja. Ceļa Zīmes, Nr.45 (01.04.1970)

Par dzejas krājumu "Iesnas un citi dzejoļi" (1971)

"Juris Kronbergs krājumā lesnas ir galvenokārt domu un ideju dzejnieks. Viņš asi vēršas visvairāk pret dažādām politiskām nebūšanām un netaisnībām, neieredz arī mūslaiku technikas pārņemto dzīvi un tās izraisīto tukšumu cilvēkos. Paradoksālā kārtā tomēr viss tas, kas Kronbergu kaitina un sāpina, viņu visvairāk ierosina dzejot! Kronbergam ir arī patika tīri formāli rotaļāties ar ritmiem un valodas skaņām, pat gluži abstraktām, no vārda nozīmes izolētām. Dzejniekam patīk arī pārsteigt ar neparastiem salīdzinājumiem, negaidītiem dzejas priekšstatiem. Dažreiz tie ir asprātīgi un zīmīgi, bet dažreiz arī šķiet it kā tīšu prātu meklēti, nevis radušies dabiskā iztēlē. īpatnējo skaņu efektu dēļ liekas, ka daudzi Kronberga dzejoļi vairāk piemēroti dzirdamam priekšnesumam nekā lasījumam klusībā."
Valtere, Nora. Pārskats par 1971. gada dzeju. Latvija Amerikā, Nr.26 (21.06.1972)

Par dzejas krājumu "Biszāles" (Stokholma: Daugava, 1976)

".. abos krājumos ["Pazemes dzeja", "Iesnas un citas citi dzejoļi] manāms mazliet opozicionālas tieksmes. Viņš nav arī vairījies no formāliem eksperimentiem un, dažubrīd, sulīgiem izteicieniem, kas neapšaubāmi kaitinājusi tos dzejas cienītājus, kuru galvenā vērtēšanas mēraukla izriet no aistētiskiem principiem. Kronberga dzejas saturs tāpat vietām liecina par tendenci uz sociālu ievirzi, kas arīdažās aprindās tiek uzskatīta par nevēlamu. [..] Kronbergs nav dzejnieks, kas laikmetīgā izpausmē pārkausē savu kulturālo mantojumu vien – gandrīz vairāk viņu aizrauj šodiena un viņi nevairās izmantot kontraversālus notikumus vai kontraversālu personu vārdus, lai atklātu vājības un trūkumus mūsu sabiedrībā. [..] Biszāles ir universāllīdzeklis – brīnumzāle, kas gan noindē nevajadzīgo, bet reizē arī dziedē. Biszāles lietojamas laušanai, jo tas sevi nes nesaudzīgi eksplozīvu vielu, kas dažubrīd, ar smieklu durkļu palīdzību tēmējama uz liekulību, varmācību un dzīves meliem gan dižos varasvīros, gan lasītāji pašā. Biszāles nelokās klaču vējos, bet atver acis uz šo to, ko skaļi nemēdz teikt. Biszāles ir Kronberga dzeja. "Biszāles atvērs cilvēkiem acis un ausis vaļā." (17. Ipp.)."
Johansons, Pāvils. Trimdā izaudzis dzejnieks. Latvija, Nr.39 (23.10.1976)

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par latviešu literatūras propagandu zviedru valodā. Juris Kronbergs atdzejojis zviedriski I. Ziedoņa, V. Belševicas un citu dzejnieku dzejoļus.
1988

Zinaīdas Lazdas prēmija
Prēmija piešķirta Uldim Bērziņam un Jurim Kronbergam par dzejoļu krājumu "Laiks".
1994

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par krājumu "Vilks Vienacis".
Dzeja
1997

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1998. gada 26. oktobra lēmumu.
IV šķira
1998

Ziemeļvalstu balva "Ar sirdi ziemeļos"
2001

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
2005

Aleksandra Čaka balva
Balva piešķirta par par Aleksandra Čaka dzejas krājuma “Sirds uz trotuāra” atdzejojumu zviedru valodā.
2005

Anšlava Eglīša fonda balva
2007

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu literatūras tulkošanā.
Mūža ieguldījums
2008

"Poesias pavasaris" balva
2010

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Speciālbalva piešķirta Jurim Kronbergam un māksliniecei Anetei Melecei par dzejoļu krājumu "Mākoņu grāmata".
Speciālbalva
2011

Latvijas Literatūras gada balva
Dzeja
Nominants
2012

Karaliskās Zviedru Akadēmijas prēmija
2014

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par dzejas krājumu "Uz balkona / bet ja visu laiku…".
Labākais dzejas darbs
2017

PBLA balva
Balva piešķirta pēc nāves par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā, dzejas jaunradē un tulkošanā, kā arī latviešu valodas uzturēšanā un popularizēšanā pasaulē.
2020