Austra Eihmane

07.04.1918 – 29.12.2004

Austra Eihmane (1918–2004) – literāte un skolotāja. Mūža lielāko daļu nodzīvojusi Austrālijā, veltot to latviskās vides veidošanai. Kaut ieguvusi agronomes diplomu Baltijas Universitātē Vācijā, viņas vairākas desmitgades vadītā Sidnejas Latviešu biedrības latviešu skola ir izglītojusi daudzus latviešus, kas atraduši paliekošu vietu austrāliešu profesionālajā, mākslas un sabiedriskajā dzīvē. Aktīvi iesaistījusies Sidnejas latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Sarakstījusi bērnu lugas "Neptūna gūstā" un "Kalna gars", skolēnu uzvedumu vajadzībām veidojusi dramatizējumus pēc Rūdolfa Blaumaņa stāstu "Paradīzē", "Trakais Īzaks" un "Brīnumzālīte" motīviem. Ieguldījums latviskās dzīvesziņas uzturēšanā trimdā novērtēts ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības Goda diplomu pedagoģijas nozarē par ilggadīgu darbu jaunatnes audzināšanā (1990) un Triju Zvaigžņu ordeni (1999). Mūža nogalē atgriezās uz dzīvi Latvijā.

Darba autors (2)

Dzimšanas laiks/vieta

07.04.1918
Uļjanovska
Dzimusi Uļjanovskā, kādreizējā Simbirskas pilsētā, kur vecāki atradās bēgļu gaitās.

Miršanas laiks/vieta

29.12.2004
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi lauksaimnieku ģimēnē, kas Pirmā pasaules karā bēgļu gaitās atradās Krievijā.
1920: ģimene atgriezās Latvijā, savā dzimtajā pusē Eķengrāves (vēlāk – Viesītes) pagasta Dumpu saimniecībā.

Otrā pasaules kara dēļ un Jelgavas bombardēšanas rezultātā studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē pārtrauca, pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja latviešu karavīru slimnīcā.

1944: oktobrī kopā ar karavīru slimnīcas personālu no Liepājas ostas devās uz Vāciju.
Līdz Otrā pasaules kara beigām strādāja kara slimnīcā Šverīnē.
Pēc kara strādāja privātā slimnīcā Lībekā.

1949: februārī salaulājās ar Pēteri Eichmani.

1951: kopā ar vīru un vecākiem no Dolmenhortas izceļošanas nometnes devās uz Austrāliju; dzīvoja Sidnejā.

1952: piedzima meita Māra Eichmane (precējusies Rozīte) – "Gribēju savu bērnu audzināt latviskā garā ar latviešu valodu, paražām un visām tām izjūtām, ko nevar definēt, grūti vārdos pateikt, bet ko mēs bijām paņēmuši līdzi no Latvijas.

1999: 14. decembrī atgriezās uz dzīvi Latvijā; dzīvoja Rīgā.

Latvisko pasauli turpina meita – režisore un tulkotāja Māra Rozīte Zviedrijā un mazdēls – režisors, Latvijas Radio producents Lūkass Tālis Rozītis Latvijā.

Profesionālā darbība

1946: uzsāka studijas Baltijas universitātē Pinebergā / Hamburgā.
1947: piedalījās Pinebergā studenšu korporācijas Spīdola dibināšanā.

1956: piedalījās korporācijas Spīdola Sidnejas kopas dibināšanā.
1963: kļuva par gaidu vadītāju Sidnejā.
1968: uzņēmās Sidnejas Latviešu skolas vadību (skolu vadīja 32 gadus), mācīdama latviešu valodu un Latvijas ģeogrāfiju. Līdztekus tam strādāja latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Annas Ziedares vasaras skolā Austrālijas latviešu īpašumā Dzintaros (nostrādāja 25 gadus).
Sidnejā aktīvi iesaistījās gan korporācijas, gan vietējās latviešu sabiedrības un Sidnejas latviešu biedrības darbā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Sarakstījusi bērnu lugas "Neptūna gūstā" un "Kalna gars", skolēnu uzvedumu vajadzībām veidojusi dramatizējumus pēc Rūdolfa Blaumaņa stāstu "Paradīzē", "Trakais Īzaks" un "Brīnumzālīte" motīviem.

APBALVOJUMI
Par darbu pedagoģijā saņēmusi Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu apvienības (LAAJ) Atzinības rakstus.

Sidnejas Latviešu biedrības Goda biedre.

Citātu galerija

PAR AUSTRAS EICHMANES PERSONĪBU UN PROFESIONĀLO DARBĪBU

"Austras dzīves laiks ir bijis viena nebeidzama aktivitāte vienam mērķim – kalpot Latvijai. Šo kalpošanu mūsu tēvzemei Austra ir sākusi jau pašos jaunības gados, studēdama lauksaimniecību ar domu veicināt mūsu Latvijas galvenās nodarbības augšupeju. Bēgļu gaitās viņa ir bijusi viena no dibinātājām Baltijas universitātes studenšu korporācijai Spīdola, kur, kopā sadraudzībā ar pārējām dibinātājām, Austra savu mīlestību Latvijai ietērpa spīdolu krāsu lentas zelta krāsā. Šo zelta mīlestību Latvijai Austra spodrināja vienmēr unnepārtraukti arī šeit Sidnejā ar savu klātbūtni, idejām un darbu daudzās Sidnejas latviešu organizācijās, audzinādama skolās jauno audzi, nežēlodama savu laiku un sirsnību, daudzo praktisko vajadzību veikšanā."

Pelša, Liliana. Atvadoties no Austras Eichmanes. Ritums, Nr. 613, 2005.

"Austra bija darba cilvēks – maza augumā, bet liela garā. Visu mūžu viņa krāja atziņas, ko guva no līdzgaitniekiem un apkārtnes. Viena no gūtajām atziņām bija: viss, dziīē gūtais, jādod tālāk."

Rodze-Ķīsele, Elga. Atvadīšanās no Austras Eichmanes. Laiks, 2005, 5. febr.

"Austrai Eichmanei bija neapsīkstoša enerģija un pārliecība par to, ko viņa šeit darīja. Ļoti bieži viņa vakaros sēdēja un stingri un spēcīgi piedalījās pārrunās."

Ozoliņa, Zinta. Pieminot Austru Eichmani. Austrālijas Latvietis, 2005, 16. febr.