Lettische Gesellschaft

Latviešu zinātņu biedrība, saukta arī par Latviešu biedrību, tika izveidota Vidzemes mācītāju konventā  Cēsīs 1811. gada jūlijā. Par tās ierosinātāju uzskata gan Rūjienas mācītāju Gustavu Bergmani, gan viņa dēlu Benjāmiņu Bergmani, savukārt gatavs plāns par biedrības dibināšanu ir Kristofam Harderam. Viņu arī ievēl par biedrības priekšnieku. 1814. gada 23. jūnijā Harders raksta Zontāgam: "Man nav ne zelta, ne sudraba, bet to, kas man pieder, dažas latviešu valodas zināšanas, labprāt gribu dot [šim teicamam pasākumam]." Ideja par biedrības dibināšanu, iespējams, pirmajam nāca prātā jau 1783. gadā Gustavam Bergmanim, tomēr toreiz tā netika realizēta. 

Biedrības dibināšanas aktu paraksta Mēdera muižā pie Cēsīm. Biedrībā ir 11 biedru, visi mācītāji: prāvesti Girgensons un Harders, Āraišu Kornelijs, Raunas Langevics, Šepfs, Vecpiebalgas Šillings, Tībe (Tiebe), Girgensons juniors (Straupē), Cēsu Pleske, Gustavs un Benjāmiņš Bergmaņi. Biedri savus rakstus iesūta K. Harderam, pēc tam kopīgi apspriež. 1814. gadā K.R.Girgensons ierosina biedrības pilnsapulcē jaunu darba plānu: 1. vai nu spraust savu mērķi latviešu literārās valodas izkopšanu vācu mācītāju vajadzībām, 2. vai arī darboties latviešu garīgās kultūras celšanas laukā, dibinot īpašu grāmatu apgāda fondu un plašai latviešu publikai laist klajā rakstus. Domājams, pēc Girgensona (1814), G. Bergmaņa (1814) un Hardera (1818) nāves biedrība nīkuļoja. Tā atdzima no jauna 1824. gadā kā Latviešu literārā (draugu) biedrība.

No: Arveds Švābe. Kāda mācītāja dzīve. Stokholma: Daugava, 1958, 63.-64.lpp.

Kristofa Reinholda Girgensona priekšlikums publicēts: Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga: A.Gulbis, 1929, 357.-358.lpp. Sīkāk par biedrību arī Āronu Matīsa grāmatā 99.-103.lpp.