Jānis Jaunsudrabiņš
25.08.1877 – 28.08.1962
Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962) – viens no ievērojamākajiem latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, dramaturgs, grāmatu ilustrators un gleznotājs.
Dzimšanas laiks/vieta
25.08.1877
Neretas pagasts
Dzimis Neretas pagasta Krodziņos.
Miršanas laiks/vieta
28.08.1962
Kērbeka
Personiska informācija
Dzimis kalpu ģimenē, 3 gadu vecumā zaudējis tēvu (1855–1880). Māte Ieva Jaunsudrabiņa (1850–1943) atdusas Garkalnes kapos.
Ir četras reizes precējies – ar
Lizeti Sproģi, Elizabeti Ābeli, Frīdu Balodi un Natāliju Valdmani. 1902. gadā piedzimst meita
Lilija.
Profesionālā darbība
Literārā darbība
Pirmie literārie mēģinājumi un publikācijas1896: dzejolis "Ziemas nakts" Jelgavas laikrakstā "Latviešu Avīze" 7. jūlijā.
Stāstu krājumi
1912 "Mani draugi"
1913 "Dzīve"
1913 "Debess vārti"
1920 "Kaukāzs"
1921 "Gredzens"
1923 "Dzērājam laime"
1935 "Sliņķu virsnieks"
1940 "Redzēts, dzirdēts un justs"
1946 "Balle aplokā"
Garie stāsti
1907 "Vēja ziedi"
1911 "Trīs dienas"
1911 "Aija"
1912 "Jēkabs Gudrais un viņa nelaime"
1914 "Dzimtene"
1920 "Atbalss" (periodikā 1914. gadā)
1923 "Vasara"
1925 "Ziema"
1935 "Uršulīte"
Tēlojumi
1910 "Kolorēti zīmējumi"
1918 "Senā sētā"
1921 "Plūdi un atplūdi"
1921 "Ar makšķeri"
1924 "Skolā"
1935 "Ūdeņi" (papildināts "Ar makšķeri" izdevums)
1946 "Ganos"
1947 "Bez dzimtenes"
Romāni
1924 "Nāves deja"
1933 "Jaunsaimnieks un velns"
1936 "Neskaties saulē"
1937 "Augšzemnieki"
1939 "Kapri"
1942 "Nauda"
1950 "Zaļā grāmata"
Ceļveži
1930 "Pļaviņas–Koknese"
Autobiogrāfiskā proza
1946 "Es stāstu savai sievai"
1957 "Mana dzīve" (ceturtais izdevums – ietver autora dzīvi līdz 1956. gadam)
Dramaturģija
1906 "Traģēdija" (grāmatā izdota 1907. gadā)
1907 "Pirmais sniegs"
1910 "Viena diena"
1911 "Ansis Auns"
1915 "Dzīvas un nedzīvas puķes"
1918 "Latvieši"
1923 "Dzīves nopūta"
1924 "Zvēru dīdītājas"
1926 "Jo pliks, jo traks"
1934 "Invalīds un Ralla"
Dzeja
1911 "Dzejoļi"
1912 "Dziesminieks"
1921 "Dzejas"
1946 "Debess un zeme"
Darbi bērniem
1909 "Sapnis saulītē" (luga bērniem)
1913 "Klibais Jurks"
1913 "Rites meža burvība"
1914 "Baltā grāmata"
1921 "Mazā baltā grāmata"
1928 "Mazā Māra"
1929 "Ēšanas prieki"
1929 "Darba prieki"
1936 "Mazie pilsētnieki"
Kultūrvēsturiski apcerējumi
1947 "Īsa mākslas vēsture"
Cittautu darbu tulkojumi
1906 Knuts Hamsuns "Pāns"1910 Knuts Hamsuns "Noveles"
1911 Bernhards Kellermanis "Jūra"
1924 Gijs de Mopasāns "Mīlulis"
1927 Šarls de Kosters "Pūcesspieģelis un Jērs Maigums"
1929 Andrejs Hauklands "Likteņa dieves"
1935 Andrejs Hauklands "Alnis"
1942 Konrāds Ferdinands Meiers "Vēsturiskas noveles"
Kopoti raksti
1928–1931 "Raksti" (astoņos sējumos).1981–1985 "Kopoti raksti" (15 sējumos, sastādītāji Pēteris Bauģis un Ilgonis Bērsons).
2000–2007 "Trimdas raksti" (trīs sējumos, sastādītājs Ilgonis Bērsons).
Literāro darbu tulkojumi
Igauņu valodā1929 Valge raamat ("Baltā grāmata"). Tulkojis Karls Kirde (Karl Kirde).
1975 Valge raamat ("Baltā grāmata"). Tulkojis Valli Helde (Valli Helde).
1992 Asunik ja kurat ("Jaunsaimnieks un velns"). Tulkojis Valli Helde (Valli Helde).
Krievu valodā
1969 Цветы ветра ("Vēja ziedi"). Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать).
1970 С удочкой ("Ar makšķeri"). Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать).
1973 Айя : трилогия ("Aija : triloģija") Tulkojušas Liāna Blumfelde un Zoja Fedorova (Лиана Блюмфельд и Зоя Федорова)
1978 Зеленая книга ("Zaļā grāmata"). Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать).
1980 Белая книга ("Baltā grāmata"). Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать).
1983 Сердце : рассказы, зарисовки, миниатюры. Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать).
Vācu valodā
1922 Aija : Erzählung ("Aija : stāsts"). Tulkojis Oskars Grosbergs (Oskar Grosberg).
1972 Kraniche über dem Möhnesee und Erzählungen aus Lettland. Tulkojuši Vilis Šteplers (Willi Stöppler) un Māra Linde.
1982 Zuhause : aus dem "Weissen Buch" ("Baltā grāmata"). Tulkojis Vilis Šteplers (Willi Stöppler).
2006 Ich erzähle meiner Frau ("Es stāstu savai sievai"). Tulkojis Ojārs Rozītis.
Antoloģijas un periodiskie izdevumi
Krievu valodā1981 Про Иголку и Шило. Первое гулянье : рассказы и сказки латышских писателей ("Par adatu un īlenu"). Tulkojusi Vika Dorošenko (Вика Дорошенко)
Literārā līdzdalība citos projektos
1906 parakstījis dekadentu deklarāciju "Mūsu mākslas motīvi" žurnālā "Dzelme".Darbība mākslā
Glezniecībā pārstāv akadēmiski reālistisko virzienu, gleznojot ainavas, kluso dabu, ziedus un portretus.Darbojies grāmatu grafikā un veidojis to ilustrācijas. Uzskatāms par bērnu grāmatu ilustrāciju pamatlicēju Latvijā.
Ir zīmējis vākus daudzām savām grāmatām, arī Aspazijas, Raiņa, Kārļa Skalbes, Zeltmata un citu autora grāmatām.
Personālizstādes
1916, 1917 gleznu personālizstādes Baku, Azerbaidžānā.
1917 gleznu personālizstāde Pjatigorskā, Krievijā.
1921, 1927 gleznu personālizstādes Rīgā.
Darbība kino un teātra mākslā
1943 uzraksta dziesmu lugu "Ezermaļu krokodils", kurai Jānis Norvilis saraksta mūziku. Pirmizrāde 1943. gada 22. septembrī Tautas teātrī Rīgā.Dalība profesionālajās organizācijās un partijās
1919 viens no Neatkarīgo mākslinieku vienības dibinātajiem, ilgus gadus arī tās priekšsēdētājs.1952 PEN kluba goda biedrs
Piemiņas saglabāšana
1962 tiek dibināts Jāņa Jaunsudrabiņa vārdā nosauktais prozas balvu fonds.Citātu galerija
"Psiholoģiskās prozas lielmeistara Jāņa Jaunsudrabiņa prozā dominē mīlestības tēma, taču Jaunsudrabiņš bija pirmais prozists, kas apzinājās, ka dzīvo jau 20. gadsimtā un kuru daudz vairāk par mīlestības afektu aprakstiem saistīja eksistenciālās problēmas. Viņš lauza latviešu prozai ierasto mīlestības stereotipu, ko veidoja, no vienas puses, sentimentālu frāžu klišejas, no otras - vienlīdz klišejiski dramatizēts sižets."
Guntis Berelis
"Jaunsudrabiņa stils nav izsausēta literāra, bet dzīva, tieša, tēlaina tautas valoda. Bēgulību pavadīdams Vestfāles Grēvenē, viņš ar saviem tēlojumiem allaž ved atpakaļ uz dzimteni, reizēm pieskaŗas arī bēgļu gaitām: Es stāstu savai sievai, Pa patumšam. Viņa vienkāršā, izkoptā stāstīšanas māksla padara pat sīkus notikumus interesantus."
Jānis Veselis
Saiknes
Alberts Kronenbergs - Draugs
Arvīds Osītis - Radinieks
Kārlis Krūza - Draugs
Rasma Prande - Krustmeita
Vilis Stukuls - Domubiedrs
Pseidonīms
Fiskars Ikss, J. Ziemelis, Klaucānu Šiepla, Neizilberlings
Izglītība
Jaņa Rozentāla mākslas studija
Alberta iela 12–9, Rīga
Kādu laiku mācījies Jaņa Rozentāla privātajā mākslas studijā.
1886–1892
Nereta
Mācījies Neretas pagastskolā.
1892–1893
Mācījies Panemunas krievu skolā Lietuvā.
1893–1895
Nereta
Strādājis par palīgskolotāju Neretas pagastskolā (paralēli mācījies vācu valodu).
03.1895–1897
Vecsātu zemkopības skola
Lazdas
Lai iestātos skolā, īpaši apgūta vācu valoda - turpmāk mācībvaloda Vecsātos; skolā 18 vietas, pieteikušies 37 pretendenti, Jaunsudrabiņš teicamo sekmju dēļ uzņemts viens no pirmajiem. Vecsātos Jaunsudrabiņš raksta dzejoļus un zīmē; 1896. gada decembrī "Latviešu Avīzēs" publicē skolā sacerētu dzejoli "Ziemas nakts"No: V. Veldre. J. Jaunsudrabiņš Tukuma novadā. Komunisma Rīts, nr. 100, 22.08.1987."Skolnieku skaits Vecsātos nedrīkstēja pārsniegt 44 vīrus. Skolniekam vajadzēja būt vismaz 17 gadu vecam, fiziski tiktāl attīstītam, ka varētu strādāt visus lauku darbus, jo 400 pūrvietu lielā muiža bija jāapstrādā pašiem. Vienīgie algas cilvēki bija pāris amatnieki, staļļmeistars un kādas četras meitas, vecas un neglītas, kuras darbojās pa virtuvi, apkopa istabas un slauca govis. Cilvēku pietika, lai nelielo muižu kārtīgi apstrādātu, bet jāņem vērā, ka šis spēks pa lielākai daļai bija negatavs. Pilsētnieki, sulainīši, kungu dēliņi lēkāja kā siseņi pa lielajiem Vāczemes divjūgu arkliem" No: J.Jaunsudrabiņš. Mana dzīve. No: Kopoti raksti, XV sēj. Rīga: Liesma, 1985, 309. lpp.
1905
Minhene
3 mēnešus papildinājis zināšanas glezniecībā Minhenē.
1908–1909
Berlīne
Mācījies glezniecību Levina-Funkes akadēmijā Berlīnē.
Dalība organizācijās
Latviešu sociāldemokrātu savienība
20. gadsimta sākuma gados darbojies Latviešu sociāldemokrātu savienībā.
1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Biedrs
1928
Kopa "Fraternitas artium"
Rīga
Biedrs (brālis)
1932
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Goda biedrs
1941–13.06.1942
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Ģertrūdes iela 6, Rīga
Biedrs, izslēgts no savienības 1942. gada 13. jūnijā Latvijas Padomju rakstnieku savienības plēnumā Maskavā – "par dzimtenes un tautas nodevību, pārejot latviešu tautas un visas cilvēces lielākā ienaidnieka vācu fašisma kalpībā" (lēmums plēnuma protokolā).
Piemiņas vietas
Kērbeka
Kērbekas kapsētā, bijušajā rakstnieka atdusas vietā arī mūsdienās atrodas piemineklis Jānim Jaunsudrabiņam ar uzrakstu "Piemini Latviju".
Südufer 32. Körbecke, Möhnesee
No 1948. gada dzīvojis Kērbekā Mēnes ezera krastā esošā mājā, kuru vēlāk nosauca par "Mēnesnīcu". Vēl mūsdienās saglabājies mājas uzraksts "Mēnesnīca".
1987
Vecsātu zemkopības skola
Lazdas
Bijušās Vecsātu zemkopības skolas pagalmā slejas piemiņas akmens, uzstādīts 1987. gadā sakarā ar skolas dibināšanas 120. gadskārtu. Uz tā veltījuma uzraksts: "Vecsātu muižā no 1867.–1905. gadam darbojās zemkopības skola, kuru 1897. gadā beidza rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš".
21.06.1991
Saules iela 1, Garkalne
1991. gada 21. jūnijā rakstnieka pēdējā dzīvesvietā Latvijā – pie mājas Garkalnē, Saules ielā 1 – tika uzstādīts piemiņas akmens.
Muzeji
Minsteres latviešu ģimnāzija
Salzmannstraße 152
Latviešu centrā Minsterē ierīkota Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istaba.
27.08.1967 līdz šim
Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi"
Riekstiņi
1967. gada 27. augustā "Riekstiņos" iekārtots Jaunsudrabiņa piemiņas muzejs.
2011 līdz šim
Rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istaba
Vidzemes šoseja 33b, Garkalne
2011. gadā Garkalnē, Vidzemes šosejā 33B izveidota "Rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istaba".
Dzīvesvieta
1880–1886
Riekstiņi
1910–1913
Vecmīlgrāvis
Dzīvoja Burtnieku namā.
1913–1915
Pļaviņas
1918–1935
Pļaviņas
1935–1937
Kaplavas pagasts
Dzīvo Braģišķos pie māsīcas un raksta.
1938–1944
Saules iela 1, Garkalne
No 1938. līdz 1944. gadam dzīvojis Garkalnē, Saules ielā 1.
Darbavieta
1886–1892
Valašiņas
No 1886. līdz 1892. gadam vasarās bijis gans dažādās mājās Neretas apkaimē ("Valašiņas", "Āriņi", "Šausmāni", "Liepiņas").
1886–1892
"Šausmēni", Neretas pagasts
No 1886. līdz 1892. gadam vasarās bijis gans dažādās mājās Neretas apkaimē ("Valašiņas", "Āriņi", "Šausmāni", "Liepiņas")
1893–1895
Nereta
Strādājis par palīgskolotāju Neretas pagastskolā (paralēli mācījies vācu valodu)
1897–1898
Laukmuiža
Pēc Vecsātu zemkopības skolas beigšanas no 1897. līdz 1898. gadam strādājis par lauksaimniecības speciālistu Tukuma apriņķa "Laukmuižā".
1898–1899
Smukas
Strādājis par Smuku muižas rakstvedi, klētnieku un lopu pārraugu
1906
Žurnāls "Pret Sauli"
Dzirnavu iela 89, Rīga
Strādājis par māksliniecisko vadītāju, vēlāk arī redaktoru žurnālā "Pret Sauli".
1906–1907
Žurnāls "Stari"
Rīga
Literārās daļas vadītājs.
Emigrē
1915–1918
Baku
1944–1947
Bīlefelde
Šajā laikā periodā dzīvo vairākās bēgļu nometnēs: Bīlefeldē, Bindē, Verfenē, Grēvenē.
1947–1962
Kērbeka
Ceļojums
1924
Parīze
Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīts ceļojums, kurā devies kopā ar otro sievu Elizabeti Ābeli.
1936
Kapri
Ceļojums ar meitu Liliju, lai uzlabotu viņas veselību.
Pārapbedīts
13.09.1997
Ķišķu kapi
1993. gada 13. septembrī pārapbedīts Neretas pagasta Ķišķu kapos līdzās meitas un sievas, krusttēva un vecvecāku atdusas vietai.
Apglabāts
Kērbeka
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1927. gada 15. novembra lēmumu.
IV šķira
1927
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Jaunsaimnieks un velns".
Literatūra
1934
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Tējkanna".
Literatūra
1936
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Nauda".
Literatūra
1944
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Zaļā grāmata".
1951