Rasma Prande

"Šarls... Pie Šarla... Tikai kino cilvēki un viņu draugi zina, ka aiz šā draiskā vārda smaida un krāšņu mūžu dzīvo... [..] mēs, kas zinājām Šarla prasmi turēt savus gadus grožos. Turēt tā, ka pat pāri 50 viņā kā traki samīlējās jaunekļi. Viņa savaldīja savus gadus ar sievišķīgo pievilcību un atvērtību skaistumam un gudrībai, jo pati bija no Dabas ar to apveltīta. Rasmas tēvs Alberts Prande bija literāts. Viņa Latviešu rakstniecība portrejās paliks mūsu kultūrā uz mūžīgiem laikiem. Alberts Prande bija arī Nacionālās operas direktors. Tad iztēlojieties, kādas slavenības glāstīja mazās Rasmas galvu, kādos klēpjos viņa tika ucināta un kādi diži gari viņai svētību devuši! Rasmas krusttēvs bija Jānis Jaunsudrabiņš. Kas sagrāva šo idilli, mēs zinām. Bija bēgļu gaitas, izpostītā Vāczeme, zonas un atgriešanās Latvijā. Rīgas kinostudijā Rasma ienāca līdz ar filmu Salna pavasarī. Tas bija 1955.gads. Sievišķīgais šarms, gara aristokrātisms, mākslinieciskā gaume viņu ātri vien vērta par vienu no labākajām grima māksliniecēm Rīgas kinostudijā. Par viņu karojām un kārojām kā pēc laba scenārija un labiem aktieriem. Studijas grimētavas ar laiku pārvērtās par filmēšanas grupas sirdsvietām. Tur sākās dzīvības puksti - darbs ar cilvēku, ar aktieri. Nemitīgi tur iegriezās režisori, operatori, mākslinieki. Tur risinājās strīdi par izteiksmes līdzekļiem, un, ja sirdsvietā valdīja tāda būtne kā Šarls, bija drošības un paļāvības sajūta. Pie Šarla... Ne daudzi zina, aiz ko tāds nosaukums kafejnīcai Kino 52. Tanī mājā tieši virs kino Lāčplēsis dzīvoja Rasma Prande un mākslinieks Pauls Duškins. Un ja mums kādam bariņam bijušos laikos gadījās kaut kur pasēdēt un kaut ko iebaudīt, bet tālāk to neļāva dažādi laikmeta nosacījumi, tad bieži, itin bieži kāpām augšā "pie Šarla". Nedomājiet, ka viņa mīlēja iemest vai pulcināja sev apkārt dzērājus. Nē un simtkārt nē! Viņa saprata tos, kas ilgojās "pēc kaut kā cēla, nezināma".
Tiem, kas lasīs šīs rindas, gribu atgādināt filmas, kuras saglabās mums viņas darbu. To ir daudz. Tuvu četrdesmit. Starp tām: Atbalss, Es visu atceros, Ričard!, Šūpoles, Kara ceļa mantinieki, Šauj manā vietā!, Ceplis, Pieskāriens, Ezera sonāte, Puika, Teātris, Lietus blūzs, Akmeņainais ceļš, Viktorija, Fronte tēva pagalmā... [..]"

Jānis Streičs. Rasma Prande 1926.21.VI-1998.5.XII. Diena, 1998. gada 9. decembrī.

Šarls

1955–1992
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga

12.12.1998
Rīgas Pirmie Meža kapi
Izvadīta 12. decembrī plkst. 12. no I Meža kapu kapličas.