Alberts Kronenbergs

Dzimis lauksaimnieku ģimenē kā jaunākais dēls. Tēvs – agrākais jūrnieks, vēlāk dzelzceļnieks Jēkabs Fridrihs Kronenbergs (1839–1907), māte Katrīna Elizabete, dzimusi Purmale (1847–1919). Ģimenē piedzimuši desmit bērni – četras meitenes, četri zēni, divi bērni miruši.

Dzīvesbiedre – Marija Mežance-Kronenberga (1887–1967), ginekoloģe, sabiedriskā darbiniece. Meita – māksliniece Rūta Kronenberga (1928–2011).

Pēc Slokas draudzes skolas beigšanas mācījies V. Blūma zīmēšanas skolā (1903–1906), J. Rozentāla privātstudijā (1906–1908), Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā (1911–1915). 1915. gadā iestājies Pēterburgā Trofeju komisijā, 1917. gadā – aktīvajā karadienestā, pēc Februāra revolūcijas – 7. latviešu strēlnieku pulkā. 1921. gada sākumā demobilizējies, strādājis izdevniecībā "Spartaks" Pleskavā, gada beigās atgriezies Latvijā. Mākslinieku savienības biedrs (1945).

Ilustrācijas un politiskās karikatūras žurnālos
Alberta Kronenberga ilustratora darbs aizsācies 1906. gadā žurnālā "Stari". Zīmējis ilustrācijas un karikatūras humora un satīras izdevumiem "Dadzis", "Gailis", "Gailis ar Lielo Seksti", "Jaunās Lapsenes", "Ķēriens", "Laika Zobs", "Lapsene", "Lietuvēns", "Nātres", "Pātaga", "Pūce", "Rīkstes", "Sarkanais Gailis", "Šarži", "Žagari", "Šalkas", "Sikspārnis", "Spēriens", "Stari", "Svari", "Vārdotājs", "Varavīksne", "Vērotājs", "Velna Mezglis". Pēc kara kādu laiku zīmējis politiskās karikatūras avīzei "Tēvijas Sargs". Zīmējis arī kalendāriem "Laika Zoba Kalendārs" un "Vārdotāja Pātadziņa" u. c.

Bērnu grāmatu ilustrēšana
Sākot ar 1910. gadu ilustrējis arī bērnu grāmatas. Kronenbergs bijis pirmais A. Jesena izdevniecības izdevumu ilustrators. Veidojis māksliniecisko apdari E. Birznieka-Upīša, Raiņa u. c. rakstnieku bērnu grāmatām, tulkotajai bērnu literatūrai. Sastādījis un ilustrējis dažādus latviešu folkloras izdevumus ("Pieci kaķi", 1941). Ilustrējis paša sacerētus darbus bērniem: "Mazais ganiņš un viņa brīnišķīgais ceļojums" (1931, 1958), "Zelta laiki" (1932), "Tuntuļu Jurītis" (1935), ābecīti "Zelta atslēdziņa" (1944), "Jērādiņa" (1937, 1957), "Sprunguļmuižā gadatirgus" (1938). Kopumā ilustrējis vairāk nekā 120 grāmatu bērniem. Kronenberga daiļradei raksturīgs dzīvesprieks, labsirdīgs humors un vienkāršība, bērniem tuva pasaules izjūta, kas sakņota latviskajā mentalitātē.

Piemiņa, recepcija
1995. gadā iedibināta Kronenberga prēmija Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas audzēkņiem.

"Kronenberga grāmatas nebūt nav elēģija kādai pagājušai, nogrimušai bērnu pasaulei, bet drīzāk kaut kas līdzīgs konkrētai utopijai, kādai bērnībai, kurā ir skaisti un labi būt bērnam."

Margita Gūtmane

Sloka
Beidzis Slokas draudzes skolu. Skolotājs un baznīcas ērģelnieks – Alberta Kronenberga krusttēvs Alberts Hāzners.

1903–1906
Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skola
Krišjāņa Barona iela, Rīga
Mācījies V. Blūma zīmēšanas skolā.

1906–1908
Jaņa Rozentāla mākslas studija
Alberta iela 12–9, Rīga
Mācījies J. Rozentāla privātstudijā.

1911–1915
Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola
Sanktpēterburga
Mācījies Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības zīmēšanas skolas grafikas nodaļā. 1915. gadā pienākot mobilizācijas pavēlei, A. Kronenbergs spiests pamests pēdējo kursu.

1903
Lienes iela, Rīga
Mācoties V. Blūma zīmēšanas skolā, dzīvojis pieticīgā vienistabas īres dzīvoklī Lienes ielā.

1906–1907
Žurnāls "Vārdotājs"
Vecmīlgrāvis
Ilustrējis žurnālu "Vārdotājs" un šī žurnāla izdevumus ar citiem nosaukumiem – "Šalkas", "Vērotājs", "Mēnesis", "Dunduri".

1906
Žurnāls "Rīkstes" (1906)
Ilustrējis žurnālu "Rīkstes" un šī žurnāla izdevumus ar citiem nosaukumiem – "Pēriens", "Spēriens", "Ķēriens" un "Spītnieks".

1915–1916
Trofeju komisija
Ermitāža
Vairoties no aktīvā karadienesta, iestājies un darbojies Ermitāžā Trofeju komisijā, kur zīmējis ordeņus, karogus, goda zīmes, trofejas un kara skatus.

02.1923–09.1923
Laikraksts "Sikspārnis" (1922–1926)
No 1923. gada februāra līdz septembrim vadīja laikraksta "Sikspārnis" ilustrāciju nodaļu.

1915
Priozerska
1915. gadā gadā kā ierindnieks nosūtīts dienēt uz Keksholmas (Käkisalmi Karēlijā, mūsdienās Priozerska Krievijā) gvardes rezerves pulku.1917. gadā mobilizēts, Oktobra revolūcijas laikā pulks Staraja Rusā, vēlāk Dienvidu frontē.

1919
7. latviešu strēlnieku pulka štāba zīmētājs un mākslinieks.

Rīgas Pirmie Meža kapi