Vecsātu zemkopības skola

Vecsātu muiža piederēja Betiheru dzimtai. No 1867. līdz 1905. gadam šeit darbojās Vecsātu zemkopības skola - pirmā lauksaimniecības izglītības iestāde mūsdienu Latvijas teritorijā, kuras dibināšanai 30 000 rubļus testamentā novēlējis poļu mājskolotājs, pēc izglītības dārznieks Egidijs fon Sokolovičs (Aegidius von Sokolovicz, 1770-1863). Skola dibināta, lai zemnieku bērni apgūtu lauksaimniecību, bet to slēdza revolucionāri noskaņoto audzēkņu dēļ. Vēlāk – Abavas pamatskola.

"..gandrīz 56 gadus esmu dzīvojis Kurzemē un tā mani ir palikusi par mīļu tēviju, bet jo vairāk es mīlu zemnieku kārtu, kas sava vaiga sviedros mums visiem sagādā dienišķo maizi un nodibina mūsu labklāšanos, bet, diemžēl, par daudz ir atstumta. Es atzīstu, ka šai kārtai visvairāk var palīdzēt, to izglītojot. Tamdēļ novēlu savu, pareizi iekrāto mantu Kurzemes ev.ticības laucinieku jeb zemnieku kārtas locekļiem uz visiem laikiem, lai šī manta tiktu izlietota viņu, tiklab vīriešu, kā sieviešu, tālākai izglītībai, lai caur to uzlabotu zemkopību un visu, kas ar zemkopību sakarā."

No: J. Jostiņš. Zemkopības veicinātāja Sokoloviča atmiņai. [Sokoloviča testamenta fragm.] Jaunā Nedēļa, nr. 15, 16.04.1926.

1987. gadā pie ēkas tika atklāts piemineklis J. Jaunsudrabiņam.

Vēsture

1840gados - kalpu skola Ķirbeles muižā un vagaru skola Dirvandes muižā; 1852 - zemkopības skola Veczvārdē, tomēr visās neliels audzēkņu skaits - četri līdz piecpadsmit, nav populāras.

1867: atver pirmo pēc vācu zemkopības skolu parauga izveidoto divgadīgo lauksaimniecības skolu, pēc Sokoloviča testamenta norādes: "..zemnieku kārtai vispār, bet īpaši tiem šīs kārtas locekļiem, kas ar zemkopību nodarbojas." Mācības uzsāk 12 audzēkņi, maksa 40 rbļ. gadā; uzņem no 17 gadu vecuma; apgūst zemkopību, stādu audzēšanu, zemkopības ķīmiju, lopu ārstēšanu, saimniekošanu, vācu un krievu valodu, rēķināšanu, ģeogrāfiju, fiziku, ģeometriju, dabas mācību, tehnisko zīmēšanu; teorētiskā apmācība 20-24 stundas nedēļā; vasarā - 6 stundas, galvenās nodarbības skolas saimniecībā. Skolu pārrauga komisija - 3 muižniecības pārstāvji, divi zemnieki un divi mācītāji. Skolas dzīvi vada vācu tautības direktors G. Sintenis, viņa sieva pārzina saimniecību; mācību darbā piedalās palīgskolotājs un palīgs. Skolas saimniecībā piedalās 9 kalpu ģimenes, vēlāk - sešas un pat tikai trīs un viena. Skola iepērk vērtīgu tehnisko inventāru, tīrasiņu lopus (angelnas brūnās govis u.c.). Mācības notiek vācu valodā.

1869/70: pārbūves, skolēnu skaitu palielina līdz 13-15.

kopš 1872: ik gadus 4-6 audzēkņi atbrīvoti no mācību maksas, vietas apmaksā Kurzemes kredītbiedrība.

1876. 21.12.: Vecsātu zemkopības skolai piešķir 3. kategorijas valsts skolas statusu; absolventiem tiesības dienēt Krievijas armijā tikai trīs gadus (piecu vietā), pastiprina krievu valodas apguvi, palielina Krievijas vēstures un ģeogrāfijas stundu skaitu; šajā laikā skolai pieder 18 zirgi un kumeļi, 36 govis, 2 buļļi, 10 teles, 10-12 cūkas, aitas un mājputni.

1876/77:izbūvē direktoram atsevišķu dzīvokli, paplašina skolas telpas, uzņem 20 audzēkņus.

1880gados: mācību maksa 100 rbļ. par gadu; paplašina mācību programmu, skola trīsgadīga, iespēja specializēties piensaimniecībā, palielinās materiālā bāze, uzceļ jaunu mācību ēku.

1883: uzstāda kapa pieminekli Dundagas Anstrupa latviešu kapos E. fon Sokolovičam ar uzrakstu "Zemkopības veicinātājam. Par piemiņu no Dundagas pagasta"

1886: direktors latvietis J. Treijs, strādājis skolā kopš 1883. gada

1888: skolā ierīko pirmo tvaika pienotavu mūsdienu Latvijas teritorijā

1900: skolotājs K. Bodnieks nodibina vīru kori; mācās vairāk nekā 50 audzēkņu; direktors Politehniskā institūta Zemkopības nodaļas beidzēs E. Bāders

1905 rudenī: skolu slēdz politisku iemeslu dēļ, tās inventāra vērtība ap 50.000 zeltā. Šajā gadā atver Lauksaimniecības vidusskolu Jelgavā ar latviešu mācībvalodu; 1906.gadā atver Bulduru dārzkopības skolu; 1911. gadā - Priekuļu lauksaimniecības skolu ar krievu mācībvalodu. Pēc skolas slēgšanas saimniecības vadību uz nomas noteikumiem uzņemas pēdējais direktors Fukss, pēc viņa - valdes loceklis F. fon Betihers, no viņa saimniecību pārņem 1920. gada 15. janvārī Tukuma apriņķa valsts zemju inspektors, sastāda un novērtē inventāru, labu daļu nododot fon Betihera rīcībā, daļu izpārdod izsolē, izvazā.

Skolas direktori:

1867-1886: G. Sintenis

1886-1899: J. Treijs

1898-1901: agronoms Bāders

1901-1905: agronoms Fukss (Fuchs)

No: A. Pētersone. Vecsātu zemkopības skolai - 120. Komunisma Rīts, nr. 109, 12.09.1987; A. Vanags. 8. Latviešu tehniskais zinātņu kongress. Universitas, nr. 62, 1.10.1988; J. Jostiņš. Zemkopības veicinātāja Sokoloviča atmiņai. Jaunā Nedēļa, nr. 15 (16.04.1926).

Audzēkņi

Kopumā skolu beidz 792 audzēkņu. No 1882. līdz 1883. gadam par skolotāju Vecsātu zemkopības skolā strādājis Jēkabs Dravnieks, no 1895. līdz 1897. gadam mācījies rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš, no 1901. līdz 1902. gadam rakstnieks Jānis Sarma, līdz 1902. gadam literāts Ansis Roberts Leitis.

"Vecsātu zemkopības skola bija Kurzemes muižniecības uzturēta iestāde, kam vajadzēja gādāt muižkungus vācu muižām. Skolā valdīja vācu buršu atmosfaira un tikumi. Skolas direktors bij barons. Man skolā nepatika, un novembrī - tai pašā gadā atgriezos tēva mājās, ar ko ļoti sarūgtināju tēvu. "

No: Jānis Sarma. Jānis Jaunsudrabiņš - garāmejot vērots. LARA`S Lapa, nr. 9, 01.09.1977.

"Rudeņos kādu dienu mūs atsvabināja no mācībām [Irlavas skolotāju seminārā], ka varam apmeklēt gadatirgu Akmiņmuižā. Tur tad iznāca satikšanās un pa reizēm saķeršanās ar zemkopības skolas audzēkņiem Vecsātos. Irlavnieki par šiem saviem kaimiņiem dziedāja: "Tautu dēls no Vecsātiem / teļu vedu uz ratiņiem". Ko vecsātnieki dziedāja par mums, nav man zināms, un varbūt, ir arī labāki to nezināt."

No: Ludis Bērziņš. Irlava. Trimdas Skola, nr. 5 (1.05.1955).