Haralds Norītis

Latvijas slavenā hokejista Elmāra Baura māsas dēls.

Ar sievu Eiženiju iepazinās 1943. gadā, bet karš un bēgļu gaitas Vācijā viņus izšķīra; Eiženija nonāca Amerikā, bet Haralds – Austrālijā. Viņi satikās atkal 1971. gadā, un kopā dzīvoja Sidnejā, vēlāk pārcēlās uz Zelta piekrasti (Gold Coast) Austrālijā.

1951: izceļoja uz Austrāliju.

Pirmo mākslas izglītību ieguvis skolā pie gleznotāja Jāņa Kalmītes. Jau padsmitnieka gados strādāja kā grafiķis Egila Hermanovska Mākslas un Arhitektūras Salonā, Rīgā.

Otrā pasaules kara laikā Haralds Norītis spēlēja “Universitātes Sports” sastāvā Rīgā, pēc kara – “HC Augsburg” vienībā Vācijā. Tolaik Augsburgā spēlēja daudzi trimdā nonākušie mūsējie, tādēļ tā bija iesaukta par “Latviešu komandu”. Gūtā trauma liedza turpināt hokejista gaitas.

Izceļoja uz Austrāliju, kur guva atzinību kā mākslinieks – gleznotājs, grafiķis.
Kopš 1965: piedalījies grupu izstādēs, galvenokārt Austrālijā, arī ASV, Japānā, Kanadā un Latvijā.
Nozīme Austrālijas latviešu mākslā. Kopā ar Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības priekšsēdi Gunāru Krūmiņu, radīja iniciatīvu 1979. gadā izdot grāmatu Latviešu mākslinieki Austrālijā angļu un latviešu valodās; bija grāmatas materiālu apdares, salikuma un dizaina autors.

Organizēja Austrālijas Latviešu 18. Kultūras dienu Tēlotājas mākslas izstādi Sidnejā, un bija autors plakāta, simbola un grafiskas apdares iespiedu darbiem.

Central Street galerijā ar Norīša gādību bija sarīkotas trīs Latvijas mākslinieku izstādes − Latvijas grafika (1979), Latviešu teātra plakāti (1981) un Latvijas mākslinieka Ulda Zemzara personālizstāde (1982). Ar šīm izstādēm veidoja kultūras tiltus starp Austrāliju un Latviju.

Personālizstādes Austrālijā, Kanādā un Latvijā. Viņa darbi atrodas privātās un publiskās kolekcijās Austrālijā, ASV, Anglijā, Vācijā, Kanādā un Latvijā, to vidū Austrālijas Nacionālā galerijā Kanberā, Austrālijas pavalstu muzejos un Latvijas Valsts mākslas muzejā Rīgā.

Darbi privātās un publiskās kolekcijās Austrālijā, ASV, Anglijā, Vācijā, Kanadā un Latvijā, to vidū Austrālijas Nacionālā galerijā, Kanberā, Austrālijas pavalstu muzejos un Latvijas Valsts mākslas muzejā, Rīgā.

2008. gadā izdotajā grāmatā Austrālijas latviešu mākslinieki Haralds Norītis rakstīja par savu pieeju glezniecībā

"Abstraktā ekspresionisma jūtu izplūdums mani nekad nav pārliecinājis. Man gleznot nozīmē ko vairāk nekā spontāni žesti vien. Tam ir jābūt cilvēka prāta turpinājumam uz audekla, jūtu ierosinātam, kas rodas darba procesā, cīnoties pašam ar sevi.
Dažādi "ismi“ ir nākuši un gājuši, bet mana pārliecība laika gaitā nav mainījusies. Glezniecība man vienmēr ir bijusi kā sūtība, turpretī būt gleznotājam nozīmē tikai spēlēt kādu lomu mākslas institūciju laukā. Tā ir nozīmīga atšķirība. Es gleznoju tāpēc, ka man tas ir jādara, un nevis kādu citu iemeslu dēļ. Redzēt dabu un pasauli ar svaigu skatījumu ir svarīga mana radošā procesa sastāvdaļa. Darbs parasti risinās lēni. Idejas rodas, attīstās un mainās. Uz negruntēta kokvilnas audekla tiek liktas daudzas plānas, caurspīdīgas krāsu kārtas. Tas ļauj krāsai piesātināt audeklu un radīt virsmu, kas ir starojoša un dzidra. Mani galvenokārt saista krāsu un formu spēks, to pozitīvās un negatīvās kvalitātes, kā arī radošais telpiskums. Atrast tādas krāsas, kuras, kopā saliktas, rada jaunas attiecības un saskaņas. Formas rodas, meklējot to risinājumu un nobeigumu. Viss radošais process apzināti gūst sev motivāciju no dabas un no vides. Darbos ir redzama nepārprotama tieksme atteikties no visa liekā un radīt domas un izjūtu skaidrību visvienkāršākajā risinājumā. Man šobrīd tā ir glezniecības jēga.“

Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga

Austrālija
Mākslas studijas ESTC koledžā (East Sydney Technical College).

–1954
Sidneja
Beidza Nacionālo Mākslas skolu.

Latvijas Mākslinieku savienība
11. novembra krastmala 35, Rīga

1951
Austrālija

1954–1955
Sidneja
Skolotājs Nacionālajā Mākslas skolā.

1955
Austrālija
No 1955. gada strādāja K.G.MURRAY izdevniecībā kā grafiķis un ilustrators, vēlāk kļūstot par izdevniecības māksliniecisko redaktoru.

1958
Sidneja
1958. gadā kopā ar Džonu Vaitu (John White) nodibināja dizaina un reklāmu biroju Art Department Pty. Ltd. Sidnejā, kas sekmīgi darbojās vairāk nekā 30 gadus.

1966–1988
Sidneja
1966. gadā kopā ar Džonu Vaitu un mākslinieku Toniju Magiliku (Tony McGillick) dibināja Centrālās ielas galeriju (Central Street Gallery) Sidnejā, kura kļuva par jauno avangarda mākslinieku izstāžu un domu izmaiņu vietu.Nākamajos piecos gados organizēja 48 grupu un solo izstādes, starp tām pirmo reiz Austrālijā redzamu mākslu: Anrī Matiss (Henri Matisse) litogrāfijas, Josef Albers (Joseph Albers) krāsu interakcijas, Džaspers Džons (Jasper Johns), Endijs Vorhols (Andy Warhol), Džeksons Poloks (Jackson Pollock), Helen Frankenthaler; Rojs Lihtenšteins (Roy Lichtenstein) un citu mākslinieku darbus no Amerikas un Eiropas. Galerija pastāvēja līdz 1988. gadam, izstādot jaunākos un radikālākos mākslinieku darbus.