Egīls Hermanovskis

3 bildes

13.03.1918 – 07.08.1992

Egils Hermanovskis (1918–1992) – arhitekts, gleznotājs. 21 gadu vecumā kļuva par žurnāla "Atpūta" ilustrāciju nodaļas vadītāju. Daudzu oriģinālliteratūras un tulkotās literatūras grāmatu vāku un ilustrāciju autors. Hermanovsku ģimene attēlota Oļģerta Liepiņa romānā "Pieci Hermanovski" (publicēts "Londonas Avīze", 1976–1979).

Dzimšanas laiks/vieta

13.03.1918
Vīlande

Miršanas laiks/vieta

07.08.1992
Ņujorka

Personiska informācija

Dzimis Latvijas Republikas pirmās Satiksmes ministra, arhitekta Teodora Hermanovska (1883–1964) ģimenē, kurā uzauga četri apdāvināti dēli: Askolds Hermanovskis, Gunārs Hermanovskis, Egils Hermanovskis un Vidvars Hermanovskis.

Latvijas meistars slēpošanā (1940).

Profesionālā darbība

1941: Rīgā kopā ar tēvu atvēris savu mākslas galeriju.

Egila Hermanovska vārds pieminēts vismaz 8 starptautiskās enciklopēdijas un iespiests arī "Who's Who in the World" 5. izdevumā. Visos šajos izdevumos minēta Egila Hermanovska latviskā izcelsme.

Darinājis plakātu mākslas filmai "Zvejnieku dēls".


ASV turpināja arhitekta darbu, izveidoja savu arhitekta biroju, plānojot biroju celtnes, restorānus, klubus un modernas dzīvojamās mājas un izveidojot arī iekštelpas; saņēmis daudz godalgu un atzinības rakstu.

Savas neparastās arhitekta idejas sakopojis un izdevis grāmatā ar nosaukumu “101 Original Award Homes & Innovations” (1982).

Ieguvis pirmo vietu arhitektūras projekta konkursā, kas izsludināts Kanādā sakarā ar veco ļaužu mītnes projektu “Kristus Dārzs”. Vienlaikus nodarbojies arī ar glezniecību, ik gadus rīkojot darbu skates.

Piederēja mākslas galerija – Studio H. Gallery.

Piedalījies arī latviešu izstādēs.

Citātu galerija

PAR EGILA HERMANOVSKA PERSONĪBU UN PROFESIONĀLI DARBĪBU

"Viņš ir pēdējais un vecākais no četriem slavenajiem brāļiem Hermanovskiem, kuri savā laikā Rīgā ieveda un demonstrēja jaunu, neparastu dzīves, mākslas un modes stilu. Šos stila pārstāvjus tauta mēdza dēvēt par “vienaldzīgajiem”. Viņu modi raksturoja biezzoļu kurpes, jeb “porgas”, tievās “daktītes”, pagarās žaketes ar vareniem pleciem, “fasonīgi” izformētas hūtītes, mazas ūsiņas un bezgala vienaldzīgs paskats sejā." 

Avens, Voldemārs. Egils Hermanovskis. Latvju Māksla, Nr. 19, 1993.

Fragments no Oļģerta Liepiņa romāna "Četri brāļi Hermanovski" 

"Egils stāvēja pie loga, gaidīdams viesus. Viņš bija reti pacilātā omā. Kālab gan ne? Likās, ka dzīve sāk strauji iet uz augšu. Nupat noslēdzis līgumu par kāda universālveikala būvi, kam augšējā stāvā būs biroju telpas, pagraba telpās kara posta aizsardzības patvertne, bet uz jumta kafejnīca un mazākas telpas helikopteru nolaišanās platformai. Arī par gaidāmo izstādi jādomā. Egils jau sadzirda pirmo viesu soļus. Tie bija “Elles ķēķa” bohemiešu sabiedrība ar Frīdrichu Miltu, Linardu Taunu un dažiem citiem mākslas kalpiem. Viņa galerijā pēc laiciņa ieradās arī Volmars, Krūka, Orests Berlings, Annuss, Puzinas, Cielavs. Tik daudz balsu, tik daudz ierosmju, prieks un entuziasms! Stundas skrēja kā zelta putekļi – gan drīz katram vārdam un ierosmei bija sava vērtība." 

Liepiņš, Oļģerts. Četri brāļi Hermanovskis. Treji Vārti, Nr. 152, 1993.

Saiknes

Gunārs Hermanovskis - Brālis
Haralds Norītis - Skolnieks
Kārlis Ulmanis - Krusttēvs
Paulīne Hermanovska - Māte

Izglītība

Štutgarte
Studēja Štutgartes Tehniskajā augstskolā.

1938–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studēja Arhitektūras fakultātē.

1940
Rīga
Vienā beidzis trīsgadīgo profesora Vilhelma Purvīša un Berkovica mākslas klasi.

Dalība organizācijās

Darbavieta

1940–1941
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Kalēju iela, Rīga
Ilustrāciju nodaļas vadītājs.

Emigrē

1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.

1947
Amerikas Savienotās Valstis
Izceļoja no Vācijas.

Apcietinājums

01.1944–06.1944
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils memoriāls
Par galerijā izstādītajiem mākslas darbiem vācu okupācijas laikā bijis Salaspils koncentrācijas nometnē.