Meklēt

Aspazija

49 bildes
Aspazija
Aspazija. Portrets. 1894. g. Foto: Emanueps Egerts (E. Eggert), Rīgā. Pirmoreiz publicēts “Saimnieču un zelteņu kalendārā” 1894. g. RMM 55141. Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Aspazija
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Pauls Dauge, Rainis, Aspazija Cīrihē
Pauls Dauge, Rainis,Aspazija Cīrihē, 1911. gada decembrī. Foto pilnizmērā glabājas RMM krājumā.
Raiņa kapa piemineklis
Pieminekļa kolonādes arhitekts ir Pēteris Ārends, pieminekļa tēlnieks Kārlis Zemdega. Piemineklis atklāts 1935. gadā.
Nelielā piemiņas plāksne Aspazijai novietota Raiņa pieminekļa priekšā.
Foto: Signe Raudive, 29.05.2020.
Latviešu dzejnieces 20. gados
Latviešu dzejnieces divdesmitajos gados Rīgā: no kreisās 1. rindā Valda Moora, Elīna Zālīte, vidus rindā Aspazija, Anna Brigadere, Anna Rūmane-Ķēniņa, Paulīna Bārda un aizmugurē – Alija Baumane un Biruta Skujniece. Tilts, Nr. 88-89, 01.04.1968.
Aspazija sešpadsmit gadu vecumā
Avots: Pionieris, Nr. 23, 19.03.1968.
Rainis un Aspazija pie vasarnīcas
Foto: Olīvs Mētra. Avots: memorialiemuzeji.lv
Aspazija un Rainis vasarnīcas dārzā
Foto: Olīvs Mētra. Avots: memorialiemuzeji.lv
Aspazija un Rainis Šveicē
Avots: Mazputniņš, Nr. 401, 01.05.1993.
Aspazija, Rainis un viņu mājkalpotāja Anna Rijniece
Avots: Mazputniņš, Nr. 406, 01.10.1993.
Aspazijas sešdesmit gadu jubilejā
Avots: Mazputniņš, Nr. 406, 01.10.1993.
Aspazija un Rainis 1925. gadā
Raiņa sešdesmit gadu jubilejā. Avots: Mazputniņš, Nr. 406, 01.10.1993.
Aspazija ar Triju zvaigžņu ordeni
Avots: Mazputniņš, Nr. 406, 01.10.1993.
Aspazija
Avots: Mazputniņš, Nr. 400, 01.04.1993.
Rainis un Aspazija Slobodskā
Avots: Mazputniņš, Nr. 400, 01.04.1993.
Aspazija 1913. gadā
Avots: Mazputniņš, Nr. 403, 01.07.1993.
Aspazija 1920. gadā
Avots: Mazputniņš, Nr. 403, 01.07.1993.
Rainis un Aspazija
Avots: Mazputniņš, Nr. 405, 01.09.1993.
Rainis un Aspazija dzīvoklī Baznīcas ielā
Foto no JRLMVM fondiem. Avots: Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 36, 07.09.2000.
Rainis un Aspazija Baznīcas ielas dzīvoklī 1927. gadā
Avots: Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide, Nr. 2, 01.02.1999.
Aspazija jaunībā
Avots: Brīvība, Nr. 1, 01.01.1995.
Aspazija un Rainis savā dzīvoklī 1927. gadā
Avots: Latvijas Jaunatne, Nr. 55, 16.03.1993.
Aspazija
Avots: Bibliotēku Pasaule, Nr. 35, 01.04.2006.
Aspazija Dubultu mājas verandā
Avots: Jūrmala, Nr. 28, 14.07.1988.
Aspazija savā pēdējā dzimšanas dienā
Avots: Jūrmala, Nr. 28, 14.07.1988.
Aspazija ar viesiem
Avots: Jūrmala, Nr. 28, 14.07.1988.
Aspazija 1943. gada rudenī
Avots: Jūrmala, Nr. 28, 14.07.1988.
Aspazija 1929. gada martā
Foto veltīts Annai Brigaderei un ir no Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja. Avots: Jūrmala, Nr. 11, 16.03.1989.
Vilis Polis, Anna Rijniece, Aspazija un Virēna Rozenberga
Foto no Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja. Avots: Jūrmala, Nr. 11, 16.03.1989.
Aspazija skolotāju grupas vidū
Foto no Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja. Avots: Jūrmala, Nr. 11, 16.03.1989.
Rainis un Aspazija trimdas gaitās Šveicē
Avots: Tilts, Nr. 88-89, 01.04.1968.
Aspazija savā darba istabā
Avots: Tilts, Nr. 88-89, 01.04.1968.
Aspazija kādā sarīkojumā ap 1935. gadu
Avots: Laiks, Nr. 3, 10.01.1990.
J. Nīmanis, J. Kārkliņš un Aspazija Nīmaņa klīnikā
Avots: Zvaigzne, Nr. 16, 20.08.1990.
Aspazija
Foto: J. Mednieks. Sarunas. Latvju sievietes mākslā un darbā. Rīga: J. Grīnberga apgāds, 1940.
Raiņa un Aspazijas atdusas vieta

Pieminekļa kolonādes arhitekts ir Pēteris Ārends, pieminekļa tēlnieks Kārlis Zemdega. Piemineklis atklāts 1935. gadā. Nelielā piemiņas plāksne Aspazijai novietota Raiņa pieminekļa priekšā.

Fotogrāfe: Signe Raudive

Starptautiskās sieviešu dienas referentes (1925)

Starptautiskās sieviešu dienas referentes (29.03.1925). Sēž (no kreisās uz labo): Aspazija, Vācijas Reihstāga locekle Matilde Wurm, Klāra Kalniņa, Līna Kļava. Stāv: Ķērsta Grīnberga (precējusies Veckalna), deputāts Ernests Morics, Paula Zvirbule un Elfrīda Dimāra.

Foto: Grīnberga uzņēmums

Avots: Atpūta, Nr.22, 03.04.1925.

Latvijas sociāldemokrātu 10. kongress (1925)

Ārzemju viesi — soc. dem. Latv. sociāldemokrātu 10. kongresā. (Sēž no kr.): Jugovs (Krievija), Aspazija, KlāraKalniņa, Matilde Wurm (Vācija), Wenerstroems (Zviedrija). Stāv: R. Ivanovs, Azts (Igaunija),Tjchapinskis (Polij.) J. Rainis, Sventorsčeckis (Somija), Morgulis un Markauskas (Lietuva).

Avots: Atpūta, Nr.23, 09.04.1925.

Rainim 60

Aspazija kopā ar Raini. Raini godina sociāldemokrātu strādnieku partija Rīgas amatnieku biedrībā 11. septembrī.

Autors: A. Rostoks

Avots: Atpūta, Nr.46, 18.09.1925.

Rainim 60

Raini godina sociāldemokrātu strādnieku partija Rīgas amatnieku biedrībā 11. septembrī. 1. rindā (sēž): Jēkabsons, Bašens, Grinberģe, Tšanders, Rainis, Aspazija, Lācis, K. Kalniņa, Balodis.

Autors: A. Rostoks

Avots: Atpūta, Nr.46, 18.09.1925.

Aspazija un Rainis

Rīgas skolotāju koris agrā rītā dzied pie rakstnieku Raiņa un Aspazijas mājas Torņkalnā par godu Raiņa 60 gadu jubilejai 1925. gadā.

Avots: Atpūta, Nr.50, 16.10.1925.

Aspazija un Rainis

Raiņa un Aspazijas atgriešānās Rīgā no trimdas. 

Autors: M. Lapiņš

Avots: Atpūta, Nr.50, 16.10.1925.

Aspazija ar Raini

Aspazija ar Raini 1925. gada 7. aprīlī.

Autors: M. Lapiņš

Avots: Atpūta, Nr.50, 16.10.1925.

Rainis un Aspazija Raiņa 60 gadu jubilejas rītā

Rakstnieki un sabiedriski darbinieki apsveic Raini 60. gadu jubilejas rītā pie Raiņa un Aspazijas mājas Pārdaugavā, Torņkalnā.

Autors: "Klio"

Avots: Atpūta, Nr.50, 16.10.1925.

Rainis un Aspazija

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partijas rīkotā Raiņa 60 gadu jubileja 1925. gadā  Rīgas amatnieku biedrībā.

Avots: Atpūta, Nr.50, 16.10.1925.

Aspazija un Rainis 1912. gadā Cīrihē

Aspazija un Rainis 1912. gadā Cīrihē.

Avots: Atpūta, Nr.50, 16.10.1925.

Aspazija un Rainis 1918. gadā Kastanjolā

Aspazija un Rainis 1918. gadā Kastanjolā.

Avots: Atpūta, Nr.50, 16.10.1925.

Rainis un Aspazija Nacionālajā teātrī 19.10.1925.

Raiņa godināšana Nacionālajā teātrī 1925. gada 19. oktobrī. Augšējā rindā: Osis, A. Mierlauks, A. Bērziņš, I. Lejiņš, I. Brigaders, K. Kalniņš, A. Gulbis, K. Freinbergs. Apakšējā rindā: I. Kārkliņš, Aspazija, Rainis.

Avots: Atpūta, Nr.51, 23.10.1925.

Aspazija

Portrets. Aspazija. 1929. gads, Baznīcas ielas dzīvoklis.

Autors: Lūcija Kreicberga (Lūcija Kreizberg)

Inventāra Nr.: RTMM 133931. 

Lomas: autore, dramaturģe, dzejniece

16.03.1865 – 05.11.1943

Dzejniece un dramaturģe Aspazija (1865–1943) ir spilgtākā personība latviešu rakstniecībā 19. gadsimta 90. gados. Savos darbos Aspazija rāda jaunā laika sievieti – ugunīgu, lepnu, patstāvīgu, tādu, kas pati grib veidot savu dzīvi un būt uzticīga sev un savai sirdsbalsij. Raiņa dzīvesbiedre.

  • Darba autors (229)
  • Tulkotājs (1)
  • Atdzejotājs (1)
  • Sastādītājs (1)
  • Recepcijas persona (242)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    16.03.1865
    Daukšas

    Miršanas laiks/vieta

    05.11.1943
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimusi saimnieka ģimenē. Brāļi – Kristaps Roberts un Zamuēls Jūlijs, un māsa Doroteja Albertīne.
    1886: vecāku spiesta apprecējusies ar Maksi Vilhelmu Valteru, kas, kļuvis Daukšu īpašnieks, saimniecību izputināja un aizbēga uz Ameriku (laulība šķirta 1897. gada februārī).
    1889: kopā ar vecākiem un tuviniekiem pārcēlusies uz Jelgavu, kur strādājusi dažādus darbus.
    Laikrakstā "Dienas Lapa" iepazinusies ar laikraksta redaktoru Jāni Raini (Jāni Pliekšānu), kas būtiski ietekmēja Aspazijas sabiedrisko uzskatu attīstību un pāriešanu jaunstrāvnieku pusē.
    1895: aizgājusi no Rīgas Latviešu teātra, piedalījusies jaunstrāvnieku sabiedriskajā darbībā.
    1897. gada 21. decembris: salaulājusies ar dzejnieku Raini.

    Profesionālā darbība

    Skolā pirmie literārie mēģinājumi vācu valodā.
    1884: piedalījusies Jelgavas pašdarbnieku iestudētajā Viljama Šekspīra lugas "Venēcijas tirgotājs" izrādē (30. augustā). Par šo gaidāmo izrādi ar pseidonīmu Kalna Elza publicēts Aspazijas pirmais raksts laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (13./25. augustā).
    1887: pirmais publicētais dzejolis – "Jaunā gadā" laikraksta "Dienas Lapa" feļetona pielikumā (24. decembrī) ar pseidonīmu Aspazija.
    1888: Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā iesniegtā drāma "Atriebēja" iegūst pirmo vietu, bet cenzūras dēļ luga netiek izrādīta.
    1894: Aspazijas luga "Vaidelote" Rīgas Latviešu teātrī. Lugā mitoloģisko likumību vidē attēlota sievietes sacelšanās pret aizspriedumiem un dogmām, cīņa par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņām ar jūtām.
    1894: iestudēta luga "Zaudētas tiesības", kurā attēlots, kā sieviete valdošās divkosīgās morāles dēļ aiziet bojā. Latviešu sabiedrībai tā bija neparasta problēma, izcēlās polemika, tika izteikti pretēji viedokļi par sieviešu emancipāciju un tiesībām. Polemika veidoja robežšķirtni starp konservatīvajām un radikālajām aprindām, ko pārstāvēja Jaunā strāva un laikrakstā "Dienas Lapa".
    1895: polemika ar Rūdolfu Blaumani ("Dienas Lapa”).
    1895: izrādītas Aspazijas lugas "Neaizsniegts mērķis" un "Ragana", kurās aizstāvēti sievietes patstāvības centieni un maksimāli sakāpināts protests pret apspiestību.
    1901: periodikā publicēta drāma "Zeltīte".
    1913: polemika ar Andreju Upīti par Jaņa Jansona–Brauna referāta "Domas par jaunlaiku literatūru” (1893) nozīmi latviešu literatūras attīstībā. Aspazija (faktiski Rainis) vērsās pret minētā referāta pārmērīgu cildināšanu.
    1934. gada marts: Aspazija tiek iecelta par goda direktori Dailes teātrī.

    Sabiedriskā darbība

    Kopš 1895: Aspazija Raiņa ietekmē piedalījās Jaunās strāvas saietos. Jaunstrāvnieku uzskatus par literatūras galveno uzdevumu – sabiedrības attīstības ietekmēšanu Aspazija izsacīja dzejā un polemikās.
    Aspazija aktīvi iestājās par sieviešu tiesībām un emancipāciju.
    1920: Aspaziju ievēlēja Satversmes sapulcē, savās runās viņa uzsvēra demokrātijas un kultūras nozīmi valsts pastāvēšanā.

    Dzeja

    "Sarkanās puķes" (sarakstīts 1895, izdots 1897. gadā)
    "Dvēseles krēsla” (1904)
    "Saulains stūrītis" (1910)
    "Ziedu klēpis""(1911)
    „Izplesti spārni” (1920)
    "Raganu nakts" (1923)
    "Trejkrāsaina saule” (1926)
    "Asteru laikā” (1928)
    "Dvēseles ceļojums” (1933)
    "Kaisītās rozes” (1936)
    "Zem vakara zvaigznes” (1942)
    "Mēnessdārzs” (1943)


    Dramaturģija

    "Atriebēja” (1888) Aspazija lugu iesniedza Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā, kur drāma ieguva pirmo vietu, tomēr cenzūra neļāva to izrādīt .
    "Vaidelote" (1894)
    "Zaudētas tiesības” (1894)
    "Neaizsniegts mērķis” (1895)
    "Ragana” (1895)
    "Zeltīte" (1901)
    "Sidraba šķidrauts” (1905)
    "Aspazija” (1923)
    "Boass un Rute” (1925)
    "Torņa cēlējs” (1927)
    "Zalša līgava" (1928)
    "Jānis Ziemelis" (periodikā 1931. gadā)
    "Pūcesspieģelis” (periodikā un teātrī 1932. gadā)
    "Velna nauda" (1933)

    Proza

    "No atzīšanas koka” (1919)
    "Zila debess” (1924)
    "Zelta mākoņi” (1928)
    "Mana dzīve” (ievadi kopotu rakstu "Mana dzīve un darbi” 1.–6. sējumā, 1931–1940).
    "Rudens lakstīgala" (publicēts žurnālā "Atpūta” 1933. gadā turpinājumos)


    Cittautu rakstnieku darbu tulkojumi

    Gerhards Hauptmanis. "Hannele. Sapņu dzeja" (1898)
    Henriks Senkevičs. "Kurp eji?" (1899)
    Roberts Hamerlings. "Aspazija" (periodikā) (1900)
    Edvards Bulvers. "Pastarā diena Pompejā" (1903)
    "Johana Volfganga Gētes Raksti" (1–7) (kopā ar Raini) (1903-1904)
    Vilhelms Bušs. "Makss un Morics. Puiku stāsts septiņos nedarbos" (1904)
    Gerhards Hauptmanis. "Nogrimušais zvans" (1904) (kopā ar Raini)
    Johans Volfgangs Gēte. "Stella" (1912)

    Rainis. "Joseph und seine Brüder" (Jāzeps un viņa brāļi) (1921)

    Kopoti raksti

    Raksti (1904)
    Raksti 2. izdevums (1910)
    Kopoti raksti 10 sējumos (1920–1924)
    "Mana dzīve un darbi" 6 sējumos (1931–1940, nepabeigti)
    Raksti 5 sējumos (ASV 1963–1971)
    Kopoti raksti 6 sējumos (1985–1988)
    Kopoti raksti (1. sējums, 2017)

    Citātu galerija

    "Aspazija ir viena no visizcilākajām un vispretrunīgāk vērtētajām Latvijas kultūras personībām. Viņas darbiem ir būtiska nozīme latviešu rakstniecības modernizācijā un intelektuālās diskusijas rosināšanā par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, par tautiskās pagātnes un modernās sabiedrības, par nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Kā spilgtākā Jaunās strāvas dzejniece un dramaturģe, atbalsojot trauksmes un dziņu laikmetu vācu literatūrā, viņa sevi piesaka 19. gadsimta 90. gados un ar savu domas brīvību, sociālo aktīvismu un gara jaudu nav zaudējusi aktualitāti arī šodien."

    Ausma Cimdiņa. Priekšvārds. Aspazijas Kopoti Raksti 1. sējums. R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2017, 7. lpp.

    "Aspazijas literāriskā darbība galvenā kārtā izpaudusies lirikā un drāmā. Viņai gleznu bagāta valoda un droša un svaiga fantāzija. Dažviet māksliniecisko plūdumu traucē patētisks skaļums. Aspazijas ideālisms spilgti iezīmējas viņas drāmās. Tēlotās varones cenšas nokratīt zemes putekļus, lai paceltos augšup individuālā skaidrībā, lai neaizliegtu sevi un savas neatkarības ilgas. Tās ir sievietes tiesību cīnītājas, kas grib saskaņot ārējo ar iekšējo pasauli, nokratīt patriarhālos žņaugus un neapmiglotu skatu raudzīties dzīvē. Pāri likumiem un ierašām tās iet turpu, kur aicina sirds balss. Neapklusināmas dziņas viņas spārno ideālismam un ved pretī jauniem sasniegumiem. Šīm varonēm piemīt arī stipri attīstīta jūtu dzīve. lemīlēta vīrieša labā viņas spējīgas iet pa uzupurēšanās un atteikšanās ceļu. (..) Liesmaina Aspazija ir arī savā lirikā. Lai atraisītos no ikdienas, kur putekļi kūp un skumjas staigā, viņa fantāzijā aizšupojas pāri esamībai, līdz mūžības robežai, kur plūst bezgalīgas gaismas straumes, kur dzīvība izplaukst kā krāšņs zieds un visa iesākums saplūst ar nobeigumu. Romantiska pacilātība ir raksturīga visai Aspazijas dzejai. Šaja ietekmē sarakstīti dzejoļu krājumi: Sarkanās puķes (1897), Dvēseles krēslā (1904), Izplesti spārni (1920), Trejkrāsaina saule (1926), Asteru laikā (1828). Savas dzīves dažādos posmus (bērnību, pirmsjaunību un jaunību) dzejniece ietvērusi liriska biogrāfija, kuras atsevišķās daļas saucas: Saulains stūrītis (1910), Ziedu klēpis (1911) un Raganu nakts (1923). Pēdējos gados dzejniece kļuvusi daudz mierīgāka, dzīves apstākļiem piekļāvīgāka. Viņas doma zaudējusi savu asumu un nemieru, un dzejniece vairs netrauc ar zilām būrām sapņu neaizsniedzamā tālumā. leskanas pārdomas, dzīvē redzētā un pārdzīvotā vērtējums. Dominē tīri filozofiski motīvi, metafiziska jūtoņa, rezignācija, rudenīga noskaņa. Dzejnieces gars, meklējot dvēseles skaidrību, reizēm uzraujas transcendentālās sfērās, irreālitātē. (..) Prozā Aspazija vairāk liriska tēlotāja, kā noteiktas fabulas risinātāja."

    Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava: 1936, 28.–29. lpp.

    Par Aspazijas dzeju

    "Galvenokārt Jaunās strāvas laikā sarakstītie dzejoļi sakopoti krājumā "Sarkanās puķes", kura izdošanu cenzūra parakstījusi 1895. gadā (krājums iznācis 1897. gadā). Krājumā kaismīga jūsma un pacilātība izpaužas motīvos par pagātnes važu saraušanu, kā arī par nākotnes lielumu un indivīda brīvību. Dzejiski izteiktie programmatiskie aicinājumi sasaucās ar 90. gadu sabiedrības jaunajām noskaņām. Šā posma lugās un dzejā Aspazija laikmeta centienu ietekmē izcēlusi sievietes kā personības pašvērtību. 1904. gadā iznāca Aspazijas dzejoļu krājums "Dvēseles krēsla", tajā pārsvarā rezignācija un skumjas izjūtas. Ar dzejoļu krājumiem "Saulains stūrītis" (1910) un "Ziedu klēpis" (1911), kuros atainotas bērnības un jaunības dienu izjūtas, aizsākta liriska autobiogrāfiska triloģija. Dzejoļu krājumā "Izplesti spārni" (1920) sakopoti agrāk sarakstītie dzejoļi. Tā pamatnoskaņu veido pagātnes cīņu retrospektīvs skatījums, saglabājot nemieru un trauksmi. Krājums "Raganu nakts" (1923) ir autobiogrāfiskās triloģijas 3. daļa. 1936. gadā publicētā krājumu "Kaisītās rozes" pirmā nodaļa "Ģēnija aicinājums" veltīta Kārlim Ulmanim. Nodaļā ievietoti patriotiski, himniski dzejoļi, kuros cildināta tautas vienotība, brīvība un apliecināta ticība mūžībai." Elza Knope. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

    Par Aspazijas dramaturģiju

    "Drāmas "Atriebēja" (1988) pamatā ir konflikts starp latviešu zemniekiem un viņu apspiedējiem. Mākslinieciski luga neizstrādāta, bet tajā spēcīgi izskan brīvības cildinājums un naids pret despotiju. Lugā "Vaidelote" (1894) mitoloģisko likumību vidē attēlota sievietes sacelšanās pret aizspriedumiem un dogmām, cīņa par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņām ar jūtām. Lugā "Zaudētas tiesības" (1894) attēlots, kā sieviete valdošās divkosīgās morāles dēļ aiziet bojā. Latviešu sabiedrībai tā bija neparasta problēma, izcēlās polemika, tika izteikti pretēji viedokļi par sieviešu emancipāciju un tiesībām. 1895. gadā izrādītas Aspazijas lugas "Neaizsniegts mērķis" un "Ragana", kurās aizstāvēti sievietes patstāvības centieni un maksimāli sakāpināts protests pret apspiestību. Jauns pacēlums Aspazijas jaunradē ap 1905. gada revolūcijas laiku saistīts ar lugu "Sidraba šķidrauts" (1905), tās iestudējumu Jaunajā latviešu teātrī. Lugas darbība gan saistīta ar romantizētu pagātni un galvenās varones individuālu likteni, bet konflikta risinājums un izteiktie aicinājumi saskanēja ar sabiedrības revolucionārajiem centieniem. Aspazijas dramatiskā talanta spēks izpaudās vēstures un teiku vielas izmantošanā un dzejas valodā." Elza Knope. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

    Saiknes

    Amanda Cielēna - Draudzene
    Anna Priedīte - Domubiedre
    Dāvids Freimanis - Brālēns
    Dora Stučka - Svaine
    Ķērsta Veckalna - Draudzene
    Olga Ezerlauka - Draudzene
    Rainis - Vīrs
    Uldis Freimanis - Radinieks

    Nodarbes

    autore
    dramaturģe
    dzejniece

    Dzimtais vārds

    Johanna Emīlija Lizete Rozenberga

    Pseidonīms

    Aspazija, Kalna Elza

    Papildu vārdi

    Elza Rozenberga, Elza Pliekšāne, Rozenvalde

    Muzeji

    Daukšas

    Raiņa un Aspazijas māja
    Baznīcas iela 30, Rīga

    Raiņa un Aspazijas vasarnīca
    Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala

    Raiņa un Aspazijas muzejs Lugano
    Lugano

    1996 līdz šim
    Aspazijas māja
    Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala

    Dzīvesvieta

    1865–1889
    Daukšas

    1889
    Jelgava
    1889. gadā Rozenbergi pārceļas uz Jelgavu un 16. oktobrī nopērk nelielu māju Zaļā (vēlāk Raiņa) ielā 25.

    1893–1897
    Rīga

    03.1897
    Paņeveža
    Kad Rainis dabūja jurista darbu Paņevežā, uz turieni pārcēlās arī Aspazija.

    1898–1903
    Slobodska

    1898–1903
    Rīga

    1898–1903
    Pleskava

    12.1905–04.1920
    Kastanjola

    1920–1933
    Rīga

    1933–1943
    Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala

    Izglītība

    1874
    Zaļāsmuižas pagastskola
    Zaļenieki

    1874–1878
    Jelgavas Dorotejas meiteņu skola
    Jelgava

    1878–1884
    Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzija
    Jelgava
    Nepabeigusi Dorotejas meiteņu skolu, Aspazija pāriet uz jaundibināto Jelgavas sieviešu ģimnāzijas sesto klasi (t. i., pēc toreizējā klašu iedalījuma viņai jāmācās skolā sešus gadus). Precīzu ziņu par skolas beigšanu nav. Atmiņās Aspazija vairākkārt stāsta, ka skolu beigusi, bet vectēva bēru dēļ palikuši nenokārtoti gala eksāmeni.

    Darbavieta

    1891–1893
    Jaunsvirlauka
    Mājskolotāja Jaunsvirlaukas "Ķiplokos".

    1892–1893
    Ķaukuļi
    Mājskolotāja Pociema "Ķaukuļos".

    1892–1893
    Pāles pagasts
    Dreiliņu muižas (tagadējā Pāles pagastā) pārvaldnieka Rikveiļa meitu mājskolotāja.Te sarakstījusi lugas "Vaidelote", "Zaudētas tiesības", poēmu "Saules meita".

    10.1893–1895
    Rīgas Latviešu teātris
    Merķeļa iela 13, Rīga
    Ievērību guva Aspazijas prologs Rīgas Latviešu biedrības 25 gadu jubilejas sarīkojumam.

    1898–1904
    Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
    Rīga
    Literārās nodaļas vadītāja

    01.05.1920–07.11.1922
    Latvijas Republikas Satversmes sapulce
    Rīga
    Deputāte no LSDSP

    Dalība organizācijās

    1893–1904
    Jaunā strāva

    1893–1895
    Rīgas Latviešu teātris
    Merķeļa iela 13, Rīga
    No 1893. līdz 1895. gadam dziedājusi Rīgas Latviešu teātra korī.

    1904–1906
    Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

    1906–1918
    Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)

    1918–1932
    Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
    Deputāte Satversmes sapulcē

    1920
    Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
    Rīga
    Goda biedre

    1922–1939
    Latvju mākslas aģentūra
    Biedre

    Ceļojums

    1896
    Berlīne
    1896. gada nogalē kopā ar Raini aizbrauca uz Vāciju un apmetās Šarlotenburgā (Berlīnē). 1897. gada sākumā sakarā ar Raiņa vecākās māsas nāvi atgriezās Jelgavā.

    Emigrē

    12.1905–04.1920
    Kastanjola
    Kopā ar Raini devās trimdā uz Šveici un apmetās Kastaņolā pie Lugāno.

    Piemiņas vietas

    1972
    Kastanjola
    Kastanjolas pilsētas pašvaldība uzcēla latviešu rakstniekiem Rainim un Aspazijai granītā veidotu pieminekli (G. Chiesa) ar ierakstu bronzas plāksnē: "Šeit atradās māja, kur dzīvoja, uzticīgī dzimtenei un dzejai, Rainis un Aspazija, nākdami no tālās Latvijas, meklējot mieru un brīvību / Kastanjolas pašvaldība veltī viņu piemiņai šo zemes gabalu" – un trimdas latviešu (J. Plāte) bronzas veidojumiem: rakstnieku kopportreta reljefs, Latvijas valsts ģerbonis, Raiņa lugas Zelta zirgs stilizēts simbols un plāksne ar ierakstu: "Dižajiem dzejniekiem un Latvijas brīvības cīnītājiem latvieši svešumā".

    1990
    Horna dārzs, Jūrmala
    Raiņa un Aspazijas piemineklis "Rainis un Aspazija". To veidojuši tēlnieki Zigrīda–Džoana Rapa un Juris Rapa.

    1995
    Aspazijas māja
    Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
    Piemiņas plāksne un tēlnieka Jāņa Bārdas izveidotā skulpturālā grupa "Kaķu stabs”, kas veltīta Aspazija piemiņai.

    2009
    Aspazijas māja
    Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
    Tēlnieces Artas Dumpes veidots piemineklis "Aspazija".

    10.09.2020 līdz šim
    Skulptūra "Aspazija kāpās"
    2020. gada 10. septembrī Dubultos, kāpu zonā iepretī Aspazijas mājai, svinīgi atklāta tur uzstādītā dzejnieces bronzas skulptūra "Aspazija kāpās", ko veidojusi tēlniece Olga Šilova.

    Apglabāts

    Raiņa kapi

    Apbalvojumi

    Rīgas Latviešu biedrības prēmija
    Prēmija piešķirta par J. V. Gētes darba "Fausts" tulkojumu (1901).
    1901

    Rīgas Latviešu biedrības prēmija
    1910

    Rīgas Latviešu biedrības prēmija
    1912

    Triju Zvaigžņu ordenis
    Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
    III šķira
    1926

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Asteru laikā".
    Literatūra
    1928

    Atzinības krusts
    II šķira
    1938

    Tēvzemes balva
    1939