Andra Manfelde

1 bilde

Andra Manfelde (1973) – dzejniece, rakstniece. Raksta dzeju, prozu un prozu bērniem. 2002. gadā viņa absolvēja Rīgas Dizaina un mākslas augstskolu kā tēlniece. Kopš 2002. gada publikācijas literatūras mēnešrakstos, tostarp dzejoļu izlase literārajā žurnālā "Luna", par kuru viņa saņēma Literatūras gada balvu. 2005. gadā publicēts viņas pirmais dzejoļu krājums "Tranšejas dievi rok" (Ojāra Vācieša balva). 2005. gadā tika izdots arī viņas pirmais romāns "Adata", autobiogrāfisks darbs par jaunas sievietes cīņu ar narkotiku atkarību. Sarakstījusi dzejoļu krājumus "Betona svētnīcas", "Ziemeļu tirgus", "Poēma ar mammu", romānus "Dzimtenīte" "Virsnieku sievas", "Vilcēni", prozas darbus "Ceļojums uz mēnesi", "Zemnīcas bērni", "Mājās pārnāca basa" un darbus bērniem "Sirds pasaka", "Vēja Vīrs un mēs", "Ceriņslotas zīmējumi", "Kaķis mākoņos", "Pasaka par Sniega Kurmi", "Uzzīmē baltu lietu", "Vai mamma mājās?". Viņas darbi atzinīgi novērtēti, saņēmot gan nominācijas, gan apbalvojumus, tai skaitā arī Latvijas Literatūras gada balvu par grāmatu bērniem "Kurš no mums lidos?". 

Dzimšanas laiks/vieta

26.09.1973
Kuldīga

Personiska informācija

Dzimusi un augusi Kuldīgā.

Meitas – Anna un Auguste Ugāres.

Profesionālā darbība

2002: pirmā publikācija – "Pasaka par Sniega Kurmi" žurnālā "Vides vēstis" (Nr. 2) (ar autores ilustrācijām).

Kopš 2002: publikācijas literatūras mēnešrakstā "Karogs", "Kultūras Forums", laikraksta "Diena" pielikumā "Kultūras Diena", žurnālā "Mājas Viesis", žurnālā "Luna", literatūras un filosofijas portālā "Satori".

2011: grāmata "Zemnīcas bērni" izdota audioformātā.


DZEJA

2005: "Tranšejas dievi rok"
2008: "Betona svētnīcas"
2013: "Ziemeļu tirgus"
2022: "Poēma ar mammu"
2024: "Dilstošais medus mēness"


PROZA

2005: "Adata"
2010: "Zemnīcas bērni"
2011: "Ceļojums uz mēnesi"
2012: "Dzimtenīte"
2017: "Virsnieku sievas"
2018: "Mājās pārnāca basa"
2020: "Vilcēni"


PROZA BĒRNIEM

2009: "Sirds pasaka"
2017: "Kurš no mums lidos?"
2018: "Vēja Vīrs un mēs"
2019: "Ceriņslotas zīmējumi"
2020: "Kaķis mākoņos"
2020: "Pasaka par Sniega Kurmi"
2021: "Uzzīmē baltu lietu"
2023: "Vai mamma mājās?"

LITERĀRĀ LĪDZDALĪBA CITOS PROJEKTOS

2007: libreta autore Zigmara Liepiņa mūziklam "Adata", kas tapis pēc Andras Manfeldes romāna "Adata" motīviem Latvijas Nacionālajā teātrī.
2015: dramaturģijas autore muzikālajai izrādei "Mēs" pop studijai "Jūras akmentiņi".
2014: libreta autore Zigmara Liepiņa oratorijai "Transcendālā oratorija".


IZDEVĒJDARBĪBA

2009: kā pašnodarbinātā izdevusi grāmatu "Sirds pasaka".
2011: izdevusi grāmatu "Zemnīcas bērni".
2012: biedrības "Literatūras KOMBAINS" dibinātāja un valdes locekle

LITERĀRU DARBU TULKOJUMI

2006: Adata (fragments) // Európai Elsökönyvesek Fesztivālja. 14.04. Tulk. Elekes Dóra. Hungary.
2007: Dzeja // Vozduh. Nr. 4. Tulk. Sergejs Moreino. Maskava: Proekt Argo.
2008: Игла [Adata] // Женщина в янтаре [Sieviete dzintarā]. Tulk. Jeļena Budanceva. Москва: Вагриус.
2010: Dzeja// Берега дождя. Latviešu mūsdienu dzejas antoloģija. Tulk. Sergejs Moreino. Москва:Новое издательство.

Citātu galerija

PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "BETONA SVĒTNĪCAS" (NEPUTNS, 2008)

"Emocionāla atraisītība un tiešums blīvā gleznainu, konkrētu tēlu plūdumā, asi reālistisku, raupju ikdienas detaļu sadzīvošana ar jaudīgu jutekliskumu un vissmalkākajiem, trauslākajiem tēliem un noskaņām, visa šīs dzejas pamatintonācija, kas ir – ja ne kliegšus, tad saukšus, aizgūtnēm, uz elpas spēju robežas. (..) Lielāko daļu "Betona svētnīcās" iekļauto dzejoļu apdzīvo citas, dzīvē satiktas vai noskatītas sievietes – pārdevējas, konduktores, dzērājas, kaimiņienes, dažnedažādas. Manfelde runā par viņām ar tik intensīvu iejušanos viņu dzīves sāpēs, stāsta tik precīzi un žilbinoši spilgti, ka iesāpas acis, to visu uzlūkojot. (..) Manfeldei ļoti raksturīgs ir izteikti kreiss patoss – viņas iejušanās, līdzjūtība adresēta visupirms dzīves pabērniem, trūcīgajiem, bomžiem, ielas muzikantiem (..), sievietēm, kam ļoti grūti vilkt ikdienas nastu, kas noveco, uzblīst miesās, netiek iekārotas, kamēr "gadiem ilgi aizturētās elsas kļūst par neiedomājamu spēku / ar kuru izvilkt līdz rītam" (53. lpp.)."

Jānis Elsbergs. Sievietes, sievietes, sievietes. Satori, 23.09.2008.

PAR DARBU "ZEMNĪCAS BĒRNI" (AUTORIZDEVUMI, 2010)
"Šī ir brīnišķīga grāmata, rakstīta ar maigumu un dvēseles sāpēm, kurām ir zelta maliņa. Ģimenisks stāsts par visas nācijas vēsturi, kuras grūtais liktenis izstāstīts viegli un nepiespiesti. Šī grāmata neiedzīs depresijā, nepadarīs grūtsirdīgu; varbūt tā runāt par tik grūto laiku Latvijas vēsturē iespējams vien paaudzei, pie kuras pieder Manfelde – paaudzei, kura vēl atminas padomju laiku. "Zemnīcas bērni" ir lieliska rokasgrāmata ģenealoģiskiem pētījumiem un savas dzimtas, savas privātās vēstures radīšanai, to prasmīgi ilustrē grāmatas beigās pievienotais pārstāsts par arhīva apmeklējumu un pētniecības uzsākšanu."

Žolude, Inga. Zeltnīcas bērni. Latvju Teksti, Nr. 1, 2010.
PAR DARBU "CEĻOJUMS UZ MĒNESI" (LITERATŪRAS KOMBAINS, 2011)
"Ir labi zināms, ka, vārdiski aprakstot apkārtni, iespējams to spilgtāk izjust, taču Manfelde iet soli tālāk – viņas teksts jebkuru vidi atklāj pavisam savādu, dziļāku nekā ierasts, pat dievišķu. Turklāt aprakstītā atmosfēra, šķietami nenozīmīgi notikumi, kam neizbēgami pievienojas rakstītājas kultūras bagāža, mirklīgie impulsi un nenovaldītās asociācijas, reizēm ļauj nonākt pie kopsakarības, ļauj atrast nozīmi visam, kas notiek. (..) Manfeldes vērojumam reti pieslēdzas vērtējums, viņa pasauli tver kā gleznotāja, pavīd līdzjūtība, žēlums, sajūsma vai apbrīna, bet tiesāšana atstāta Dieva rokās."

Šteinbergs, Ivars. Puķes un katedrāles. Latvju Teksti, Nr. 7, 2012.

PAR ROMĀNU "DZIMTENĪTE" (LITERATŪRAS KOMBAINS, 2012)
"Andrai Manfeldei grūti pārmest gremdēšanos individualizētās, bieži klaji sirreālā laiktelpā iedzīvinātās fantasmagorijās, kas nereti mēdz kaitināt mūsdienu orģinālliteratūras lasītāju. Viņas stīga līdz šim bijusi, tā sakot, poētiskais reālisms – izjustā tiklab dzejas kā prozas valodā ietērpta, šeit un tagad izrunājama vispārīga sāpe."

Kolmane, Ieva. Viesstrādniecības mīts un trimdas sindroms.Latvju Teksti, Nr. 2, 2013.

PAR PROZAS KRĀJUMU "MĀJĀS PĀRNĀCA BASA" (LATVIJAS MEDIJI, 2018)

"Andras Manfeldes grāmatā Mājās pārnāca basa veidotā dokumentālas liecības pārradīšanas pieeja ir mūsdienām atbilstošs vecāku paaudzes traumas komunikācijas ceļš no paaudzes uz paaudzi. Tā ir lielā vēstures notikuma iemiesošanās mazā cilvēka stāstā un tālāk – mākslas darbā, kas tāpat kā Viestura Kairiša filma Melānijas hronika (2017) var aizsniegt mūsdienu uztvērēju par spīti tam, ka gribas teikt – kāpēc atkal runāt par izsūtījumu tēmu, tas ir sāpīgi, kāpēc man to vajag, ikdiena jau tā ir tik sarežģīta, kāpēc kultivēt ciešanas un žēlošanos. Andras Manfeldes ziņa ir ļoti skaidra – mums to vajag, lai šķīstītos. No ērtībām, lietām, patērēšanas drudža, neīstuma, egocentrisma. Turklāt – nevis kultivējot tikai savas nācijas ciešanas, bet gan paskatoties apkārt un ieraugot arī citus."

Zanda Gūtmane. Mēs nākam no vecāku neizdzīvotās bērnības.Punctum, 10.07.2018.

PAR DARBU BĒRNIEM "VAI MAMMA MĀJĀS?" (DIENAS GRĀMATA, 2023)

"Ļoti uzrunā Andras Manfeldes intonācija. Viņa katrai mammai tik labi saprotamo sajūtu, ka reizēm pārgurums ir tik milzīgs, ka gribētos no pasaules izčibēt vai kā pazudušai zeķei aizkrist vienkārši aiz dīvāna un gulēt, gulēt, gulēt līdz pastardienai (patiesībā – līdz pirmajam brēcienam vai piedegušam katlam), ir izteikusi cilvēciski vienkāršā izteiksmē. Viņa neievieto savu piekusušās mammas pazušanas stāstus kādos dziļākos mātišķības kontekstos vai feminisma tradīcijā. Viņas uzrakstītā mamma nav ne ļoti dusmīga, ne ļoti ironiska vai asprātīga. Viņa noteikti pa vakariem nezīmē plakātus un neiet nekur piketēt par savām tiesībām. Viņa vienkārši ir ļoti pārgurusi un tikpat ļoti mīl savus bērneļus, ko šajā grāmatā ar rakstniecei raksturīgo eksistenciālismu un siltumu var sajust. Manfeldei labi izdevies vienlaicīgi pārstāvēt gan bērna, gan mammas skatu punktu, kas šo grāmatu padara par lielisku kopā lasīšanas piedzīvojumu, kas, iespējams, ļaus nedaudz iejusties otra ādā. "

Adamaite, Undīne. Vai mamma mājās? laligaba.lv, 2024.

Saiknes

Anna Ugāre - Meita

Dzimtais vārds

Andra Manfelde

Papildu vārdi

Andra Ugāre, Andra Avota

Dalība organizācijās

Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga

Dzīvesvieta

1973–1993
Kuldīga

1993–1996
Rehabilitācijas komūna "Krusta skola"
Krimulda

1996–2007
Rīga

2007–2011
Tukums

2011–2019
Karosta

2019–2021
Jelgava

2021 līdz šim
Liepāja

Izglītība

1981–1989
Kuldīgas Viļa Plūdoņa vidusskola
Piltenes iela 25, Kuldīga

1981–1989
Kuldīgas Mākslas skola
Pētera iela 5, Kuldīga

1997–2002
Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 139, Rīga
Tēlniecības specialitāte.

2004
Literārā Akadēmija
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Prozas un dzejas meistardarbnīcas.

Darbavieta

1990–1991
Audzinātājas palīdze pirmskolas iestādē "Pienenīte".

1996–2000
Jaunais Rīgas teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Garderobiste.

2000–2003
Krape
Restauratora palīdze. Krapes Svētā Arsēnija pareizticīgo baznīcas apgleznošana (2001).

2003–2005
Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs "Kalna Kaibēni"
Kalna Kaibēni
Gide.

2011–2019
Literatūras Kombains
Izdevniecības dibinātāja.

Apbalvojumi

Dānijas Kultūras institūta Hansa Kristiana Andersena prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Lietus sievas pasaka".
2004

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par dzejas kopu žurnālā "Luna".
Speciālā balva
2004

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "Tranšejas dievi rok".
2005

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu – dziesmu "Ja tu man esi".
2008

Annas Dagdas prēmija
Balva piešķirta par dzejoļu krājuma "Betona svētnīcas" manuskriptu.
2008

Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas literārā balva ''Sudraba tintnīca''
Balva piešķirta par grāmatu "Zemnīcas bērni".
Proza
2010

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Atzinība piešķirta par drosmīgi īstenotu ideju, valodas bagātību un lakonisku teksta un dizaina vienotību grāmatā "Sirds pasaka".
Atzinība
2010

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par darbu "Zemnīcas bērni", kas izdots gan grāmatā, gan audiogrāmatā.
2011

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais oriģinālliteratūras darbs
Nominants
2011

Indriķa Zeberiņa prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Saules pulksteņa protokols".
Proza
2012

Indriķa Zeberiņa prēmija
Veicināšanas balva piešķirta par darbu "Sirds pasaka".
Interesantākā ilustrācija bērnu literatūrā
2012

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Balva piešķirta par jūras tēlojumu darbā "Ceļojums uz mēnesi: Visbija – Ventspils – Visbija".
2012

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2013

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Balva piešķirta par romānu "Virsnieku sievas".
Labākā grāmata
2017

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2018

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par darbu "Kurš no mums lidos?".
Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem
2018

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais prozas darbs
Nominants
2019

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2023

Ojāra Vācieša prēmija
Ojāra Vācieša literārās prēmijas nominante par dzejoļu krājumu "Dilstošais medus mēness".
Nominants
2024

Žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva
Žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva piešķirta par dzejas krājumu "Dilstošais medus mēness".
2024

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais darbs bērniem
Nominants
2024