Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs "Kalna Kaibēni"
Muzeja sākotne
No 1868. līdz 1882. gadam “Kalna Kaibēnos” atradās brāļu Kaudzīšu vadītā pagastskola. Matīss Kaudzīte tajā bija skolotājs, savukārt Reinis Kaudzīte – skolotāja palīgs. Pēcāk “Kalna Kaibēni” tika pārveidoti par abu brāļu dzīvojamo māju. Tajā tika uzrakstīta lielākā daļa Kaudzīšu grāmatu, tostarp romāns “Mērnieku laiki”.
Pēc brāļu Kaudzīšu nāves 20. gs. 20. gados viņu manta tika sadalīta starp dažādiem mantiniekiem saskaņā ar Matīsa Kaudzītes testamentu. “Kalna Kaibēni” tika novēlēti Vecpiebalgas baznīcai, bibliotēka – Rīgas Latviešu biedrībai, bet pārējo taustāmo manto bija paredzēts pārvērst naudā un sadalīt starp rakstnieku radiniekiem.
1929. gadā brāļu Kaudzīšu mantas nolēma pārdot atklātā ūtrupē, taču ar to nebija mierā Izglītības ministrija. Pēc ilgākām pārrunām ministrijas darbiniekiem izdevās vietējos iedzīvotājus pierunāt atturēties no mantu pirkšanas, līdz ar to teju visas rakstnieku atstātās mantas savā īpašumā ieguva ministrija. Tā nolēma ēku saglabāt kā brāļu Kaudzīšu memoriālo muzeju.
Darbība mūsdienās
“Kalna Kaibēni” ir ne tikai vecākais memoriālais muzejs Latvijā, bet arī 19. gs. 60. – 70. gadu skolu vēstures piemineklis.
Muzejā rodams brāļu Kaudzīšu dzīves laika mājas iekārtojums, kā arī dažādas ceļojumu piemiņas lietas un sadzīves priekšmeti, kas saglabājušies līdz mūsdienām.
Muzeja dārzā apskatāmas brāļu Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” tēlu skulptūras. Tās veidojis koktēlnieks Krišjānis Kugra. Vēl autentiskajā viensētā atrodas “atmiņu stūrītis”, kā arī lapene, kur M. Kaudzīte atpūties no dārza darbiem. 2020. gadā atjaunota skatu platforma, kādu brāļi Kaudzītes uzbūvējuši, iedvesmojoties no Eiropas ceļojumos piedzīvotā.
Citātu galerija
"Kalna Kaibēni ir visvecākais rakstnieku memoriālais muzejs Latvijā. Īstenībā to iekārtojis jau pats Kaudzītes Matīss vēl savas dzīves laikā, kad Kalna Kaibēnos nereti iegriezušies ekskursanti, gribēdami redzēt vietas, kas saistītas ar "Mērnieku laikiem". Tādiem ciemiņiem viesmīlīgais mājastēvs labprāt izrādījis arī gleznu reprodukcijas un suvenīrus, ko viņi abi ar brāli pārveduši no daudzajiem ārzemju ceļojumiem. 1929. gadā, jau pēc abu rakstnieku un Kaudzītes Matīsa dzīvesbiedres nāves māju ieguva Izglītības ministrija. Dzīvojamo telpu iekārta tā arī cauri gadu desmitiem līdz mūsu dienām saglabājusi to veidu un izskatu, kāds tai bijis vēl rakstnieku dzīves pēdējos gados. Pat sadzeltējušie papīru vīstokļi grozā ir “īsti”. To, kas aizklīdis svešās rokās, muzeja tagadējie saimnieki centušies sameklēt un atpirkt, to, ko sagrauzis laika zobs, rūpīgi atjaunot, lai Kalna Kaibēni daudzos apmeklētājus saņemtu tādi paši kā Kaudzītes Matīsa laikā."
G. Strautmane. Trīs mīlestības. Liesma, Nr. 2, 01.02.1968.
“Brāļu Kaudzīšu klātbūtnes izjūtu saasina rūpīgi saglabātās mēbeles un viņu personiskās lietas: daudzo ceļojumu līdzgaitnieces – cepures, soma un spieķi, no svešatnes atvestās slavenu vīru fotogrāfijas un gleznas, pultsgaldiņš un rakstāmpiederumi, kas bijuši “Mērnieku laiku” tapšanas liecinieki. Pie krāsns, rokas uz muguras sakrustojis, stāvējis vecākais brālis Reinis. Viņš domās dzīvojis līdzi romāna varoņu likteņiem un dalījies šajās domās ar Matīsu, bet tas visu fiksējis uz papīra… Vitrīnās – interesanti fotoattēli, kuros pārredzama kuplā rakstnieku draugu un paziņu saime, dažādos gados un dažādās valodās izdotās grāmatas: “Mērnieku laiki”, ceļojumu piezīmes, domugraudi.
Dārzā apmeklētāju sagaida brāļu Kaudzīšu stādītais ozols, namiņš, kur viņi vasarā atpūtušies, “dziesmu platforma”, atmiņu stūrītis un izteiksmīgās K. Kugras koka figūras, kuru sērija, diemžēl, palikusi nepabeigta.”
O. Jansons. “Kalna Kaibēni”. Zinātne un Tehnika, Nr. 6, 01.06.1982.
Informācija