Ādolfs Alunāns

Tēvs Pēteris Alunāns – Indriķa un Jura Alunānu brālis – Mazsesavas muižas nomnieks, pagasta rakstvedis, laikraksta līdzstrādnieks.

Brālis – komponists Nikolajs Alunāns, māsa – teātra kritiķe Luize Skujeniece. 

1872: laulības ar Jelgavas amatnieka meitu Karolīni Matildi Klauu (Klau, 1853–1875)
1875: laulības ar Rīgas pilsētas (vācu) teātra aktrisi Elizabeti Angeliku Buhtu (Bucht, 1851–1926)

DARBĪBA TEĀTRĪ

Sācis skatuves gaitas kā aktieris teātros ārpus Latvijas:
1866–1870: strādājis Tērbatas, Pēterburgas un Rēveles vācu teātros.
1870–1885: vadījis Rīgas Latviešu biedrības teātri (Rīgas Latviešu teātri), izveidojis pirmo patstāvīgo latviešu aktieru trupu, sarakstījis un iestudējis lugas, darbojies arī kā aktieris. Nesaskaņu dēļ ar Rīgas Latviešu biedrības vadību Alunāns 1885. gadā atstāja teātri un izveidoja pats savu trupu.
1896–1904: vadīja teātri Jelgavā, t. s. Alunāna teātri, kas sniedza viesizrādes Rīgā un ārpus tās.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1864: pirmā literārā publikācija – tēlojums "Degoša lampa" laikrakstā "Latviešu Avīzes" 1864. gada 27. februārī.

Publicējies laikrakstā "Mājas Viesis", "Baltijas Vēstnesis", "Rota" un citos, rakstījis humoristiskus un satīriskus sacerējumus dzejā un prozā, polemikas par teātra un mūzikas jautājumiem. 

Humoristiskie un satīriskie darbi

1880: "Nātras"
1889: "Līksmības avots"
1906: "Dunduri"
1912–1914: "Humoristīgi-satīriskie sakopotie dzejoļi" (1–2)
1914: "Kuplejas"

Stāsti

1887: "Nodegušiem par labu!"
1891: "Tikai guvernate"

Teorētiski raksti, polemikas

1869: pirmā teorētiskā apcere par teātri latviešu valodā – raksts "Kāds vārds par teāteri" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1869. gada 19. janvārī. 

Rakstos "Aiz kulisēm" ("Dienas Lapas" pielikums 1887. gadā) un "Atmiņas par latviešu teātra izcelšanos" (vācu valodas žurnāls "Baltische Monatsschrift" 1910. gadā, latviski 1924. gadā) paudis pārdomas par latviešu teātra sākumiem. 

Atmiņas, biogrāfijas

1887–1890: "Ievērojami latvieši" (1–2), A. Alunāna atmiņas par saviem laikabiedriem
1910: grāmata "Jura Alunāna dzīve"

Kalendāri

1892–1912: sastādījis "Zobgala kalendāru" 

ĀDOLFA ALUNĀNA LUGU PIRMIESTUDĒJUMI

1869: "Paša audzināts" Rīgas Latviešu teātrī
1871: "Priekos un bēdās" Rīgas Latviešu teātrī
1872: "Mucenieks un muceniece" Rīgas Latviešu teātrī
1874: "Bagāta brūte" Rīgas Latviešu teātrī
1874: "Icigs Mozes" Rīgas Latviešu teātrī
1875: "Skolotāja tupeles" Jelgavā
1881: "Džons Neilands" Rīgas Latviešu teātrī
1882: "Mucā audzis" Rīgas Latviešu teātrī
1883: "Brencis un Žvingulis Austrālijā" Rīgas Latviešu teātrī
1883: "Piltenieks Rīgā" Rīgas Latviešu teātrī
1888: "Kas tie tādi, kas dziedāja" Jelgavā
1888: "Lielpils pagasta vecākie" Bauskā
1889: "Seši mazi bundzenieki" Rīgā, biedrībā "Uļeja"
1889: "Šneiderienes" Jelgavā
1890: "Mūsu pokāls" Rīgā, biedrībā Uļeja
1891: "Visi mani radi raud" Rīgā, biedrībā Uļeja
1893: "Pārticībā un nabadzībā" Rīgā
1898: "Labi cilvēki" Jelgavā
1904: "Arī pīlārs" Jaunajā Latviešu teātrī
1905: "Mūsu senči" Jaunajā Latviešu teātrī
1907: "Brīvnieks Olimpā" Rīgā, biedrībā Uļeja
1911: "Draudzes bazārs" Rīgas Latviešu teātrī

Par Ādolfa Alunāna darbības daudzpusību
"Pasaulē grūti atrast tik universālu cilvēku, kas viens nodibinājis un izveidojis savas tautas nacionālo teātra mākslu. Tāds fenomens ir latvietis Ādolfs Alunāns. Viņš ne tikai noorganizēja un vadīja latviešu teātri, bet arī lika pamatus profesionālai latviešu aktieru un režijas mākslai, izaudzināja mūsu pirmo aktieru paaudzi, no kuras vēlāk nāca spožas skatuves meistaru zvaigznes. Viņš audzināja un skoloja skatītājus, tuvināja teātrim visplašākās sabiedrības masas, pirmais mūsu presē skaidroja, kas ir teātris un kādi tā uzdevumi, rakstīja par skatuves mākslas jautājumiem un dalījās savā praktiskajā pieredzē."
Gudriķe, Biruta. Ādolfs Alunāns un latviešu teātra sākotne. Ādolfs Alunāns atmiņās, vēstulēs, anekdotēs. Rīga: Litera, 1993. 5. lpp.

Par Alunāna nozīmi latviešu teātra popularizēšanā
"Ā. Alunāna lugu tautiskais romantisms (lai gan ne bez sentimentālisma piedevas) un vitālais realitātes tēlojums zīmīgos tipos un raksturos, skatuves prasību un skatītāja psiholoģijas izpratne aizsāka īsti demokrātiska teātra attīstību ne tikai Rīgā un Jelgavā, bet arī latviešu lauku biedrībās, rosinot ne vien teātra, bet tautiskas kultūras attīstību vispār."
Zeltiņa, Guna. Nacionālā rakstura un stilistikas iezīmes latviešu teātrī. Rīga: Zinātne, 2000. 44. lpp.

Par Ādolfa Alunāna kuplejām
"Lomām, kuras Alunāns rakstījis pats sev, viņš parasti sacerējis kuplejas, t.i., solodziesmas ar vairākiem pantiem, kuras beidz ar refrēnu. Kuplejas saturs var būt bez saistības ar lugas sižetu, bet ar zināmu sabiedrisko aktualitāti tā, piemēram, "Priekos un bēdās" Vanags resp. Alunāns dzied par rakstnieku Ernestu Dinsbergu, par latviešu teātri utt. Sev pašam rakstītajām lomām Alunāns dažkārt sacerējis "ieiešanas dziesmu", kas tiek dziedāta, pirmoreiz iznākot uz skatuves."
Kundziņš, Kārlis. Latviešu teātra vēsture. 1. sējums. Rīga: Liesma, 1968. 116. lpp.

Zobgals, Dobelnieks, Smaidulis, Vecais Ādolfs

1848–1866
Jelgava

1866–1867
Tartu

1867–1869
Sanktpēterburga

1867–1869
Tallina

1869–1885
Rīga

1886–1912
Jelgava

1910–1912
Filozofu iela 3, Jelgava
Ādolfa Alunāna pēdējā dzīvesvieta – bijušajā Jelgavas otrās kredītbankas direktora Žaņa Bergmaņa ārpilsētas villā.

1865
Jelgavas 1. vidusskola
Meiju ceļš 9, Jelgava
Beidzis Jelgavas 1. vidusskolu, tolaik vācu ģimnāziju (Gouvernements-Gymnasium), vēsturiski Academia Petrina.

1866–1870
Tērbatas latviešu tautas klubs
Tartu
Strādājis Tērbatas, Pēterburgas un Rēveles vācu teātros.

1866–1870
Sanktpēterburga
Strādājis Tērbatas, Pēterburgas un Rēveles vācu teātros.

1866–1870
Tallina
Strādājis Tērbatas, Pēterburgas un Rēveles vācu teātros.

1870–1885
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
Teātra vadītājs

1896–1904
Jelgava
Vadījis teātri Jelgavā, t. s. Alunāna teātri, kas sniedza viesizrādes Rīgā un ārpus tās.

1913 līdz šim
Jelgavas Jāņa kapi
Alunāna parkā, bijušajos Jāņa kapos, 1913. gadā par latviešu ziedojumiem tika uzstādīts šūnakmens piemineklis ar tēlnieka Burkarda Dzeņa veidotu Ādolfa Alunāna bareljefu.

1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Ādolfu Alunānu šajā organizācijā pārstāvēja viņa mantinieki.

06.06.1968 līdz šim
Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
Filozofu iela 3, Jelgava
Ar 1966. gada 12. janvāra Pilsētas izpildu komitejas lēmumu tika nolemts ievērojamā latviešu režisora un dramaturga Ādolfa Alunāna pēdējā dzīvesvietā Jelgavā, Filozofu ielā 3 (tobrīd Leona Paegles iela 3) izveidot sabiedrisko muzeju – Ādolfa Alunāna memoriālo māju. 1968. gada 6. jūnijā muzejs tika atvērts skatītājiem.1978. gadā sabiedriskais muzejs tika pārveidots par Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja filiāli.

1912
Jelgavas Jāņa kapi