Biruta Skujeniece
21.09.1888 – 08.08.1931
Aktrise un dzejniece Biruta Skujeniece (1888–1931) dzimusi dzejnieka Vensku Edvarda un teātra kritiķes Luīzes Skujenieces ģimenē. Ieguvusi labu izglītību, studējusi Maskavā un Berlīnē. Lielus panākumus guvusi uz Rīgas Jaunā teātra skatuves kā Vizbulīte Raiņa lugā "Indulis un Ārija", Laimdota "Ugunī un naktī",kā arī deklamējot Aspazijas, Friča Bārdas, Kārļa Skalbes, Jāņa Sudrabkalna dzeju.Ar mērķi skatuves mākslā izkopt dziļo un dvēselisko, nodibinājusi "Intīmo teātri". Dzeju krājuma "Staru spārni pār dūmainu upurtrauku" (1925) autore. Periodikā publicējusi arī stāstus un rakstījusi par skatuves mākslas teorētiskajiem jautājumiem, daiļrunu un teātra darbiniekiem. Gājusi bojā vilciena katastrofā Jūrmalā.
Dzimšanas laiks/vieta
21.09.1888
Jelgava
Miršanas laiks/vieta
08.08.1931
Melluži
Personiska informācija
1888: 21. septembrī dzimusi dzejnieka Eduarda Skujenieka un teātra kritiķes, Ādolfa Alunāna māsas, Luīzes Skujenieces ģimenē.
1908: apprecas ar juristu, vēlāko Rīgas policijas prefektu Jāni Dambekalnu.
1909: ģimenē piedzimst dēls Rainis.
1931: 8. augustā gājusi bojā dzelzceļa katastrofā Jūrmalā, Mellužos.
1936: 8. augustā Meža kapos Birutas Skujenieces bijušie studijas audzēkņi viņas atdusas vietā uzstāda melna marmora kapa plāksni.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1908: pirmā publikācija – dzejolis "Dziesma apklususi" (laikrakstā "Rīgas Apskats" feļetona pielikumā 23. februāris/7.marts).
1909–1911: dzejoļi publicēti žurnālā "Izglītība", mākslinieciski izkoptāka lirika publicēta 20. gadu sākumā, galvenokārt laikrakstā "Jaunākās Ziņas".
Publicējusi arī stāstus.
DZEJA
1925: Staru spārni pār dūmainu upurtrauku
1988: Pusnakts vilcieni (izlase)
VĒSTULES
2002: Kā rīta un vakara zvaigzne: Birutas Skujenieces un Jāņa Sudrabkalna sarakste
DARBS TEĀTRĪ
1902: februārī Rīgas Latviešu biedrības teātri spēlē zēnu Koļu Ivana Turgeņeva lugā "Natālija".
1904–1905: aktrise Jaunajā latviešu teātrī.
1907: aktrise Apollo teātrī.
1910–1912: aktrise Jaunajā Rīgas teātrī.
1913: sarīkojusi savu pirmo patstāvīgo daiļrunas vakaru. Bijusi izcila Raiņa un Aspazijas dzejas daiļrunātāja.
1917–1918: aktrise Interimteātrī.
1919: izveido savu studiju, kas vēlāk pārtop par Intīmo teātri.
1923–1925: dibinājusi un vadījusi Intīmo teātri.
1925: skatuvi atstājusi.
Darbojusies režijā. Rakstījusi periodikā par skatuves mākslas teorētiskajiem jautājumiem, daiļrunu, teātra darbiniekiem.
Citātu galerija
Par Birutas Skujenieces dzeju
"Skujenieces lirika intelektuāli impresionistiska: komplicēts dvēseles pārdzīvojums nekonkretizējas vārdos, bet rada stilistiski izsmalcinātu noskaņu. Ar pārsteidzošiem krāsu savienojumiem, neparastiem salīdzinājumiem, dīvainām, nereti mistiskām vīzijām un nojautām, ekstravagantiem estēt. izskaistinājumiem, sarežģītām poētiskām konstrukcijām paustas sāpes par dzīvē un mākslā nesasniegto, prieks par baudu mirkļiem, ilgas pēc daiļuma un harmonijas, meklēta, bet neatrasta atbilde gruzdošam dvēseles nemieram. Konkrētāki ir akvareliski veidotie dabas un mīlestības dzejoļi."Biruta Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.Par dzejoļu krājumu “Staru spārni pār dūmainu upurtrauku” (1925)
“Vairāk intelektuāla kā jūtu dzejniece, Biruta Skujeniece saista tomēr ar savu dīvaino, tīri vai rēgonīgo tēlu un krāsu bagātību diezgan prāvu cienītāju pulku. [..] Daudz un dažādi mistiski, pat spokaini tēli, neparasti redzējumi un nojautas pilda viņas dzeju saturu. Tur atēnojas arī viņas pašas stipri fantastiskā dvēsele, kas ikdienā nerod ne prieka, ne apmierinājuma. To pat pavisam maz interesē sīkā pelēkā dzīves kņada, un viņa vairāk lūkojas augšā, debesu izplatījumā, vai arī iedomātā pazemē. Protams, tādu sajūtu izteikšanai tad vajadzīgas arī stipri sabiezinātas, raksturīgas krāsas. Birutas Skujenieces dzejā tad ik uz soļa mēs sastopamies ar krāsām vai krāsu kombinējumiem, kas daudz nemainās: melns, tumšs, zaļš, zeltains, tumši violets, ugunszaļš, ogļumelns utt. viņa lieto visbiežāk. Visvairāk taisni melns un zaļš.”
Egle, Kārlis. Birutu Skujenieci atceroties. Latvju Grāmata, 1931, Nr. 4 (augusts).
Saiknes
Ādolfs Alunāns - Mātesbrālis
Edvarts Vensku - Tēvs
Luīze Irma Skujeniece - Māte
Marija Mežance-Kronenberga - Skolas biedre
Nikolajs Alunāns - Mātesbrālis
Paula Jēgere-Freimane - Skolas biedre
Pēteris Johans Alunāns - Vectēvs
Papildu vārdi
Dambekalne
Izglītība
Āgenskalns
Āgenskalna Latviešu biedrības meiteņu skola
Rīgas Latviešu labdarības biedrības meiteņu skola
Rīga
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga
Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija
Rīga
1907–1909
Maskava
Filharmoniskās biedrības skola
1912–1914
Berlīne
Reihera Dramatiskās mākslas augstskola (Reichersche Hochschule für dramatische Kunst)
1925
Latvijas Mākslas akadēmija
Gogoļa iela 3, Rīga
Glezniecība un tēlniecība
Darbavieta
1902
Rīgas Latviešu teātris
Rīga
Aktrise
1904–1905
Jaunais Rīgas latviešu teātris (1902–1905)
Lāčplēša iela 25, Rīga
Aktrise
1907
"Apollo" teātris
Aktrise
1910–1912
Jaunais Rīgas teātris (1908–1915)
Lāčplēša iela 25, Rīga
Aktrise
1917–1918
Interimteātris
Rīga
Aktrise
1920–1923
Raiņa kluba Dramatiskā studija
Raiņa kluba Dramatiskās studijas vadītāja
1923–1925
Intīmais teātris
Rīga
Dibinātāja un vadītāja
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi