Jēkabs Dravnieks

Dzimis saimnieka ģimenē.

Jēkaba Dravnieka dzīvesbiedre – Hedviga Alunāne (1862–1928), Ādolfa Alunāna māsa. Viņa saņēmusi arī 1890. gadā Dravnieka atvērtā grāmatveikala darbības koncesiju.

Izdevējdarbība

1887. gadā sāka strādāt Eduarda Zīslaka izdevniecībā par korektoru.
Izdevis J. Vasjemonova un T. Helmhorsta "Mācības vēstules par krievu valodu priekš pamācīšanās" (1890), kas bija savā laikā labākā krievu valodas mācību grāmata un iznāca vairākos izdevumos. Šī darba izdošana nesa peļņu, ļaujot 1890. gadā J. Dravniekam atvērt grāmatveikalu Jelgavā, Lielajā ielā 20.
1893. gadā nopircis E. Zīslaka spiestuvi.

1889. gadā sācis regulāru izdevēja darbību. Kopskaitā izdevis vairāk nekā 60 grāmatas: daiļliteratūru, mācību grāmatas, praktiska satura literatūru, kalendārus un muzikālijas.
Pirmais Dravnieka izdevums – paša stāsts "Brūtes meklētājs" (1886).

Nozīmīgākie izdevumi
1891–1894: pirmās universālās latviešu enciklopēdijas "Konversācijas vārdnīca" 25 burtnīcas (nepabeigta; 27., 28. burtnīcu izdod H. Alunāns 1897–1898)
1891: Kārlis Mīlenbahs "Daži jautājumi par latviešu valodu" 1. laidiens
1892: Viljama Šekspīra "Hamlets" – pirmais grāmatā izdotais Viljama Šekspīra darbs latviešu valodā
1892–1894: enciklopēdisku rakstu virkne "Latvju tauta" (1892–1894, kurā iznāk 4 darbi:
– Viļa Olava "Latvju vēsture līdz 12. gadu simteņa beigām" (1892),
– Andrieva Niedras "Latvju ģeogrāfija" (1893),
– Pavasaru Jāņa "Latviešu rakstniecības vēsture" (1893) – pirmā plašākā latviešu literatūras vēsture,
– Nikolaja Ozoliņa (1868–1952) "Baltijas kuģniecība" (1894)

1893: Rūdolfa Blaumaņa pirmais stāstu krājums "Pie skala uguns"
1893: krājums "Sēta, daba, pasaule" (8. burtnīca)
1894: Aspazijas drāma "Vaidelote"
Krišjāņa Barona "Latvju dainu" trīs burtnīcas

Žurnāla "Austrums" (1892–1895) izdevējs un redaktors (1893–1895), mēnešraksta "Zemkopis" izdevējs un redaktors (1893–1895).
Izdevis "Austruma Kalendāru" 1893., 1894. un 1895. gadam.

1895. gada pavasarī J. Dravnieks bankrotēja, viņa spiestuvi tajā pašā gadā iegādājās tās darbinieks Juris Landsbergs. Daļa J. Dravnieka spiestuves iekārtas nonāca Rīgā, firmas "Kalniņš un Deičmanis" īpašumā.
Turpmākos gadus J. Dravnieks dzīvoja Rīgā un sagatavoja dažādas vārdnīcas, publicējis periodikā rakstus par audzināšanu, izglītību un valodas jautājumiem.

Sastādītās vārdnīcas

1886, 1914 : "Svešu vārdu grāmata"
1910: "Vācu-latviešu vārdnīca"
1913, 1931 : "Krievu-latviešu vārdnīca"
1915: "Pareizrakstības vārdnīca"
1924, 1938 : "Angļu-latvju vārdnīca" u.c.

No 1903. līdz 1919. gadam pildījis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas izdotās konversācijas vārdnīcas tehniskā redaktora pienākumus.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

Pirmā publikācija – G. Horna stāsta "Mīlestības alga" tulkojums (1876). Tulkojis daudz vācu, krievu, itāļu un norvēģu rakstnieku darbus.
Nozīmīgākās tulkotās lugas
Maksima Gorkija "Sīkpilsoņi" (ar nosaukumu "Mazpilsoņi", teātrī 1904. gadā)
Hermaņa Zūdermaņa "Dzimtene" (teātrī 1896. gadā)
Gerharta Hauptmaņa "Žurkas", Henrika Ibsena "Jūras meita" (abas teātrī 1911. gadā) u.c.

Nozīmīgāko prozas tulkojumu vidū – Čārlza Dikensa "Angļu džentlmeņa Nikolaja Niklbija piedzīvojumi" (1-2, 1883), – pirmais Č. Dikensa darbs latviešu valodā.

Oriģinālliteratūra un publicistika

Dravnieka oriģināldarbi literāri maznozīmīgi, atzīmējama luga "Skirmunda" (teātrī 1899. gadā).
1897. gadā Dravnieks iesāka polemiku par J. V. Gētes darba "Fausts" Raiņa tulkojumu.
Izdoti Raksti (1, 1926).

"J. Dravnieka darbība dziļi ietekmēja vēlākos ievērojamos latviešu grāmatizdevējus – A. Gulbi un jelgavnieku L. Neimani. Kā A. Gulbis atceras "Dravnieka laikmetu" latviešu grāmatniecībā? "Materiālā ziņā nesekmīgi, tomēr idejiski Jēkabs Dravnieks ierāva latviešu grāmatu izdošanā dziļu vagu. Viņš bija kā meteors, kas liesmās pats sadeg un citus rauj līdzi. Viņa jaunības ideālisms bija ugunīgas mēles, kas deg vēl šo baltu dienu to cilvēku sirdīs, kas Jēkabu Dravnieku pazina un prata viņu cienīt. Toreiz, pirms 35 gadiem, kad saņēmu viņa izdoto "Konversācijas vārdnīcas" 1. burtnīcu, es tā sajūsminājos, ka nolēmu kļūt par grāmatnieku. Šo liktenīgo soli varbūt es nekad nebūtu spēris, ja Jēkabs Dravnieks mani kā jaunekli nebūtu ar savu ideālismu saviļņojis.""

L. Labrence. Jelgavas grāmata. Rīga: Zinātne, 1984, 84.–85. lpp.
Avoti
Viesturs Zanders (b. g.). Šķirklis Dravnieks Jēkabs. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/58/
Viesturs Zanders. Kāds Jelgavas un Latvijas ideālists. Latvijas Vēstnesis, 19.01.1999., Nr. 13/14 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21102

J. Pērkondēls, J. Laimnieks, Dienvidnieks, Jūsmiņu Teodors

Draviņ-Dravnieks

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1926