Rakstniecības un mūzikas muzejs

Vēsture

1925. gadā rodami Rakstniecības un mūzikas muzeja aizsākumi. Tie saistīti ar tā dēvētajiem rakstnieku stūrīšiem Skolotāju savienības telpās, kurus veidoja muzeja pamatlicējs Jānis Greste. Šī paša gada beigās muzeja materiāls jau sasniedza vairākus tūkstošus inventāra vienību.

1930. gadā ar komponista Emīla Dārziņa mātes saglabāto dēla piemiņas lietu nodošanu Latvijas Skolotāju savienībai aizsākās muzeja mūzikas kolekcija.

1936. gadā tika apvienoti divu tajā brīdī likvidētu organizāciju (Skolotāju savienības un Teātra biedrības) krājumi, izveidojot Rakstniecības un teātra muzeju. Kopš tā brīža rakstniecības, mūzikas un teātra vēstures dokumenti tika muzealizēti vienkopus.

1940. gadā notika muzeja reorganizācija, paralēli darbojoties Valsts literatūras muzejam un Raiņa literārajam fondam, savukārt vācu okupācijas laikā tika atjaunota Rakstniecības un teātra muzeja darbība.

1944. gadā lielākā daļa muzeja personāla devās trimdā, krājuma materiālus pirms tam nododot glabāšanā bankas seifā, kā arī daļu aizvedot uz Annas Brigaderes muzeju “Sprīdīši”. Pēc kara daļu teātra un mūzikas vēstures materiālu nodeva Latvijas PSR Vēstures muzejam.

1946. gadā Raiņa literāro fondu pārveidoja par Latviešu Tautas dzejnieka J. Raiņa muzeju un nodeva LPSR Zinātņu Akadēmijas sistēmā. No 1946. līdz 1951. gadam tam paralēli darbojās Valsts literatūras muzejs.

1951. gadā Valsts literatūras muzejs tika apvienots ar Latviešu Tautas dzejnieka J. Raiņa muzeju, izveidojot J. Raiņa Valsts literatūras muzeju.

1964. gadā Latvijas PSR Vēstures muzeja Mākslas nodaļu kolekciju pārvietoja uz J. Raiņa Valsts literatūras muzeju, un apvienošanās rezultātā izveidojās J. Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzejs, kura kopējais vienību skaits bija 150 000. Pēcāk muzejam tika izveidotas vairākas filiāles, kā arī veikts vērienīgs komplektēšanas darbs.

2001. gadā mainījās muzeja nosaukums. Tas kļuva par Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju.

2009. gadā reorganizācijas rezultātā izveidojās vairākas atsevišķas struktūras, proti, Rakstniecības un mūzikas muzejs, kas saglabāja pārvaldību pār centralizēto rakstniecības, teātra un mūzikas krājumu, un Memoriālo muzeju apvienība, kurā apvienoja iepriekšējā muzeja filiāles.

Mūsdienās Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums izaudzis par nacionālas nozīmes latviešu rakstniecības, teātra un mūzikas vēstures mantojuma kopojumu.

Darbības joma un principi

Rakstniecības un mūzikas muzejs apzina, vāc, pēta un popularizē kultūras vērtības par Latvijas rakstniecības un mūzikas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām un nodrošina rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju centralizētā krājuma pārvaldību.

Muzejs īsteno divus galvenos darbības principus. Pirmkārt, pēc iespējas plašākai auditorijai pieejamā formā interpretē Latvijas rakstniecības un mūzikas vēsturi savās izstādēs un pasākumu programmās. Otrkārt, auditorijai ar padziļinātām zināšanām un interesi nodrošina pieeju muzeja krājuma oriģināliem lasītavā.

Muzeja misija ir veicināt laikmetīgu izpratni par nacionālo rakstniecības un mūzikas mantojumu, kā arī sekmēt priekšstatu par muzeju kā telpu jaunai pieredzei un nozīmīgām sarunām.

Informācijas avots: rmm.lv