Kārlis Freinbergs
31.07.1884 – 27.11.1967
Kārlis Freinbergs, arī Kārlis Augusts Freinbergs (1884–1967) – literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks. Apbalvots ar Zviedrijas Vazas ordeni (1930) un Beļģijas Leopolda ordeni (1932).
Dzimšanas laiks/vieta
31.07.1884
Pikatajas
Dzimis Engures pagasta "Pikatajās".
Miršanas laiks/vieta
27.11.1967
Rīga
Personiska informācija
Tēvs – kalējs, zemnieks Kārlis Georgs Freinbergs (1854–1936), māte – šuvēja Lība Lida Freinberga, dzimusi Viņķe (1857–1941).
Iesaistījies 1905. gada revolūcijas norisēs. 1907. gadā par revolucionāro darbību izsūtīts uz Smoļensku, 1909. gadā atgriezies Latvijā.
1911. gadā apprecējies ar Teklu Emīliju Freinbergu (dzimusi Maure, 1888–1917).
Pēc viņas nāves 1922. gadā apprecējies ar Emīliju Freinbergu (dzimusi Leščinska, 1897–1991).
Meitas: ārste psihiatre Aelita Freinberga (1925–2015), literatūras un teātra kritiķe Silvija Freinberga (1928).
Profesionālā darbība
PUBLIKĀCIJAS
Publicēties sācis 1902. gadā.Rakstījis par sabiedriskiem, ekonomiskiem, politiskiem jautājumiem, par Raiņa, Aspazijas, Annas Brigaderes, Andreja Upīša, Viljama Šekspīra, Moljēra, Bernarda Šova, Henrika Ibsena u.c. rakstnieku dramaturģiju, par teātra dzīvi, aktieriem, recenzijas.
LITERĀRIE DARBI UN ATMIŅU LITERATŪRA
1919: drāma "Tumsā un salā" (par 1905. gada revolūcijas notikumiem1924: autobiogrāfiska skice K. Egles sastādītajā krājumā "Atziņas" III
1974: atmiņu grāmata "Kopā ar Raini", atceres un apceres
1985: Kārlis Freinbergs "Taurētāja aicinājumi" (raksti, dienasgrāmatu fragmenti, vēstules) (Ilgoņa Bērsona sakārtojums un ievads)
1922: sastādījis vācu-latviešu vārdnīcu.
ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI
Tulkojis A. Puškina, N. Černiševska, R. Rolāna, Dž. Svifta darbus; ap 150 lugu, vācu un krievu prozu u.c. : Ļ. Tolstoja "Un gaisma spīd tumsā" (1920), A. Jerviluomas "Ziemeļnieki" (1922), H. Manna "Legro kundze", F. Molnāra "Lilioms" (abas 1924), A. Čehova "Lugas" (1945), A. Tolstoja "Ivans Bargais" (1947) u.c.; arī L. Hohenšteinas grām. "Gēte", E. Mērikes "Mocarta ceļojums uz Prāgu" (abas 1944) u.c.LUGU IESTUDĒJUMI
1919.04.18.: lugas "Tumsā un salā" iestudējums Padomju Latvijas Strādnieku teātrī, režisors Alfreds Amtmanis-Briedītis1921.12.27.: lugas "Tumsā un salā" iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Fricis Rode.
Saiknes
Silvija Freinberga - Meita
Papildu vārdi
Kārlis Augusts Freinbergs
Izglītība
1898
Engures pagastskola
Engures mācītājmāja
Beidzis Engures pagastskolu.
1903
Tukuma pilsētas skola
Lielā iela 9, Tukums
Beidzis Tukuma pilsētas skolu.
1904
Cēsu pilsētas skola
Cēsis
Beidzis Cēsu pilsētas skolas pedagoģisko klasi, ieguvis skolotāja tiesības.
1915–1917
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow
Pirmā pasaules kara laikā studējis literatūru, filozofiju un jurisprudenci A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē.
1938
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļas pilnu kursu ar maģistra grādu, disertācija "Hamleta problēma" (1938).
Darbavieta
1904
Engures jūrskola
Jūras iela 114, Engure
No 1904. gada neilgi bijis skolotājs Engures jūrskolā.
1904–1907
Emburga
Strādājis par skolotāju Emburgā.
1909–07.1914
Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis" (1907–1917)
Rīga
Bijis laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" līdzstrādnieks un redakcijas loceklis.
1912–1915
Jaunais Rīgas teātris (1908–1915)
Lāčplēša iela 25, Rīga
Rīgas Jaunā teātra dramaturgs un direkcijas loceklis
1913–1915
Žurnāls "Skatuve un Dzīve" (1913–1915)
Rīga
Žurnāla "Skatuve un Dzīve" redaktors
1914–1915
Laikraksts "Līdums"
Dzirnavu iela 68, Rīga
Laikraksta ”Līdums” redakcijas loceklis un redaktors
1916–1920
Žurnāls "Taurētājs" (1916–1920)
Žurnāla "Taurētājs" redaktors un izdevējs
1918
Laikraksts "Jaunais Vārds" (1914–1922)
Krišjāņa Barona iela 3, Rīga
Laikraksta "Jaunais Vārds" līdzstrādnieks un redakcijas loceklis
1919–1934
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Latvijas Nacionālā teātra dramaturgs un direkcijas loceklis
1919
Padomju Latvijas Strādnieku teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Padomju Latvijas strādnieku teātra dramaturgs
1920–1926
Žurnāls "Teātra Vēstnesis" (1920–1938)
Žurnāla "Teātra Vēstnesis" redaktors un izdevējs
1926–1934
Žurnāls "Teātra Vēstnesis" (1920–1938)
Žurnāla "Teātra Vēstnesis" redaktors
1934–1937
Rakstniecības un mūzikas muzejs
1940–1941
Rīga
Latvijas PSR Mākslas pārvaldes Teātra daļas priekšnieks.
1944–1950
Rīga
Rakstniecības (Literatūras) muzeja direktors.
1945–1946
Rīga
J. Raiņa Literārā fonda sekretārs.
1951–1960
Jāņa Raiņa Valsts literatūras muzejs
Rīga
Direktora vietnieks zinātniskajā darbā.
Deportācija
1907–1908
Smoļenska
1907. gadā par revolucionāro darbību izsūtīts un nometināts Smoļenskā.
Dalība organizācijās
1907
Emburga
1907. gadā dibinājis Emburgas Izglītības biedrību.
1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Biedrs
1944
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
RS biedrs
Dzīvesvieta
1909
Rīga
Pēc izsūtījuma Smoļenskā atgriezies Rīgā.
1915–1917
Maskava
Pirmā pasaules kara laika bēgļu gaitas Maskavā.
1917
Rīga
Atgriezies Rīgā no bēgļu gaitām.
Apglabāts
02.12.1967
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbedīts Meža kapos.