Laura Vinogradova
Laura Vinogradova (dzimusi Tālberga, 1984) – rakstniece. Studējusi Rīgas Tehniskajā universitātē, vairākus gadus strādājusi kā izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Rakstniecības un mūzikas muzejā. Šobrīd pašnodarbināta satura veidotāja, nodarbību bērniem izstrādātāja un vadītāja. Divu stāstu krājumu, garstāsta, romāna, kā arī vairāku bērnu grāmatu autore. Garstāsts "Upe" (2020) apbalvots ar Eiropas Savienības Literatūras balvu.
Dzimšanas laiks/vieta
31.05.1984
Pope
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pasaka pieaugušajiem
2017: "Lapsa. Pasaka pieaugušajiem"
Stāstu krājumi
2018: "izelpas"
2018: "Lāču kalns"
Garstāsts
2020: "Upe"
Romāns
2024: "Vārnas"
Proza bērniem
2017: "Snīpulītis no Snīpuļciema"
2019: "Mežpasakas. Par Meža Susuri, skudrām, Vilceni un Pūces Bērnu"
2019: "Mežpasakas. Par Zalktēnu un stirnu meitenēm"
2021: "Tētis un suns"
2024: "Pauls spēlē"
2024: "Ebes ziemas stāsti"
Citātu galerija
PAR GARSTĀSTU "UPE"
"Laura Vinogradova radījusi mikropasauli, vidi, tagadni, kurā iestiepjas garas pagātnes ēnas. Tas ir psiholoģisks, vietumis melodramatisks stāsts par vientulību, par dzīvi bez ģimenes sajūtas un par ilgām. Izirušu dzīves mirkļu mozaīkas. Stāsts par tukšumu, vientulību, tēva vai mātes trūkumu, jo "no bērnības sākas cilvēks". Rutei tās ir ilgas par pirms desmit gadiem pazudušo māsu, vienīgo dvēseliski tuvo cilvēku, un saikni ar to viņa uztur, rakstot vēstules, kurā atklāj sevi, savas emocijas, savas šaubas un ilgas. Uzaugušas divatā, jo mātei nekad nav bijis laika. Aizbēgšana uz mantoto tēva māju nenes mieru. Nav iespējams sasiet pārrautos attiecību, ģimenes un dzimtas pavedienus. Māja upes krastā ir tukšā kā dvēsele, jo nekad nav ne pazīts, ne sastapts tēvs. Aizbraukšana / aizbēgšana uz mājām, kuras nekad nav bijušas Rutes mājas, nedod ilgoto siltumu, nemazina vientulības sajūtu.
Par būtisku tēlu līdzās cilvēku likteņu samezglojumiem vai strupceļiem kļūst upe, kas aizsalst, kas plūst, kurā var ieraudzīt sevi. Un upe kļūst kā dzīve vai dzīve kā upe. Vai, nodedzinot mājas, iespējams tikt vaļā no pagātnes ēnām? Vai samierināšanās un māsas Dinas nāves pieņemšana, izņemot miršanas apliecību, patiešām sniegs ilgoto – "tagad es eju dzīvot!"?"
Inguna Daukste–Silasproģe. LALIGABA žūrija, 2021.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Laura Tālberga
Dzīvesvieta
Rīga
Izglītība
22.01.2018–26.01.2018
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Piedalījusies Latvijas Rakstnieku savienības 70. Jauno un iesācēju autoru seminārā.
Darbavieta
2020–2023
Rakstniecības un mūzikas muzejs
Pulka iela 8, Rīga
Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.
2023 līdz šim
Rīga
Pašnodarbināta satura veidotāja, nodarbību bērniem izstrādātāja un vadītāja.
Apbalvojumi
Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Labākais darbs
2004
Latvijas Literatūras gada balva
Par darbu "Upe"
Labākais prozas darbs
Nominants
2021
Eiropas Savienības Literatūras balva
2021
Latvijas Literatūras gada balva
Labākais darbs bērniem
Nominants
2022