Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Skolas vēsture

Hercoga Bīrona sākotnējā iecere ir dibināt Jelgavā universitāti ar četrām fakultātēm pēc vācu universitāšu parauga. Idejai pretojas Polijas karalis. Pēteris Bīrons paliek pie akadēmiskas ģimnāzijas ieceres un, sekojot privātsekretāra un kacelejas vadītāja Rezona (de Raison) ieteikumam uzdod izstrādāt ģimnāzijas projektu berlīnietim Johanam Georgam Zulceram (Sulzer). Projekts pabeigts 1773. gadā. 1775. gadā 8. jūnijā hercogs Pēteris Bīrons paraksta akadēmiskās ģimnāzijas dibināšanas aktu, finansē no personīgajiem līdzekļiem. Akadēmijai tiek piešķirtas īpašas privilēģijas un pilnīga autonomija, ieskaitot jurisdikciju un monopoltiesības uz kalendāru un laikrakstu izdošanu.

Pētera akadēmijas atklāšana

Akadēmiju atklāj 1775. gada 29. jūnijā, hercoga vārda dienā ar lielgabalu šāvieniem, bungu un trompešu skaņām sešos no rīta, kam seko dievkalpojums ar hercoga un galma līdzdalību un oficiāla pieņemšana hercoga pilī - audienču zālē. No tās 200 pajūgos svinību dalībnieki dodas uz akadēmijas ēku lielgabalu salūtu, baznīcu zvanu un grenadieru un muskatieru ierindas pavadībā. Svinības turpinās akadēmijā, piešķirot tai hercoga Pētera vārdu. Pēcpusdienā notiek mielasts hercoga pilī ar 180 ielūgtu viesu līdzdalību, dienu noslēdz masku balle ar 700 dalībniekiem. Nākamajā dienā pirmie 22 studenti pasniedz hercogam odu vācu valodā. Bez tās publicēti vēl divi akadēmijai veltīti dzejoļi, vienu no tiem sacerējis Padujas universitātes medicīnas doktors Lietuvas rabīns Lēviss Markuss ebreju valodā, tas publicēts vācu tulkojumā. Svinības noslēdzas ar balli.

Pētera akadēmijas struktūra

Akadēmijā ir divas nodaļas: literatūras un zinātņu nodaļa. Katrā no tām mācību ilgums ir divi gadi. Zinātņu nodaļā var studēt pēc literatūras nodaļas beigšanas. Literatūras nodaļa sniedz labu vispārēju izglītību: literatūras, matemātikas, vēstures, ģeorgāfijas, klasisko valodu kursi. Zinātņu nodaļā prasības tuvojas universitāšu līmenim, akcents dabas zinībām, audzēkņi apgūst ķīmiju, metalurģiju, mineraloģiju, botāniku, zooloģiju, anatomiju, fizioloģiju. Bez tam audzēkņi apgūst arī matemātiku, filozofiju, tiesību zinātnes un teoloģiju. Statūti paredz deviņas profesoru un septiņas skolotāju vietas, turklāt pēdējie māca arī angļu, franču, itāļu valodu, jāšanu, paukošanu un dejošanu. Mācībspēkus izrauga un ieceļ amatos hercogs.

1782. gadā pabeidz observatorijas izbūvi, tai iegādājas instrumentus Anglijā un Vācijā, observatoriju nojauc 1901. gadā.

Akadēmijas bibliotēkai hercogs dāvina 15.000 no Berlīnes pasūtītas grāmatas, vēlāk pievieno vēl 10.000 sējumu - Jelgavas brīvmūrnieku ložas bibliotēku. 19. gadsimtā ar 45.000 sējumu tā ir lielākā skolas bibliotēka Krievijas impērijā. Krājums iet bojā 1919. gadā ugunsgrēkā.

Skolas nosaukuma maiņa:

1775–1806 Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija (Pētera Akadēmija)1806–1838 Cildenā ģimnāzija (latīņu: Gymnasium illustre)1838–1918 Jelgavas vīriešu ģimnāzija (1915. gada evakuēta uz Rževu un Taganrogu)1918–1922 Jelgavas 1. valsts vidusskola1923–1924 Jelgavas ģimnāzija1924–1925 Jelgavas 1. valsts reālā ģimnāzija1925–1930 Jelgavas 1. vidusskola1930–1937 Jelgavas 1. valsts ģimnāzija1937–1940 Hercoga Pētera ģimnāzija1940–1941 Jelgavas Valsts 1. vidusskola1941–1944 Hercoga Pētera ģimnāzija1944–1991 Jelgavas 1. vidusskola1991–2013 Jelgavas 1. ģimnāzijano 2013. gada 1. septembra – Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola

Literatūra: Hercoga Pētera ģimnāzija. Academia Petrina. 1775 - 1975. Rakstu krājums, red. Arturs Vesibergs. Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1974; Jānis Stradiņš. Jelgavas zinātniskais centrs 18.-19. gadsimtā. Academia Petrina un Jelgavas Universitāte. Grām.: Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2009, 251.-309. lpp.