Fricis Kārkluvalks
08.07.1867 – 19.01.1903
Fricis KĀRKLUVALKS (1867 - 1903) ir žurnālists. Kārkluvalks ir dzimis mežsarga ģimenē, mācījies Dundagas pagastskolā, K. Mīlenbaha zēnu skolā Talsos un Jelgavas ģimnāzijā, pēc tam studējis tieslietas Tērbatas universitātē (1888-1893). Studiju laikā Kārkluvalks ir aktīvi darbojies korporācijā "Letonija" un ar to saistītā rakstu krājumā "Sēta, daba, pasaule" (1889-92, 5-7), kur publicēti raksti, fabulas un dzejojumi, arī raksts "Lībieši" (1892) ar bagātīgi sniegtām vēsturiski etnogrāfiskām ziņām. Pēc studiju beigšanas Kārkluvalks ir strādājis Rīgā advokatūrā un laikrakstu redakcijās. No Kārkluvalka literārajiem darbiem veiksmīgākās ir fabulas; kopā ar V. Olavu viņš ir sarakstījis grāmatu "Rīgas Latviešu biedrība savā 25 gadu darbā un gaitā" (1893). Būdams laikraksta "Baltijas Vēstnesis" redakcijas loceklis (1893-1901), Kārkluvalks rakstīja ievadrakstus, polemizēja ar laikrakstu "Dienas Lapa", panaivā veidā aizstāvēdams atpalikušos uzskatus. Tie bija neizsmeļams avots satīrai. Kārkluvalks cīnījās ar jaunstrāvniekiem arī polemikā par Aspazijas lugu "Zaudētas tiesības" un H. Zūdermaņa lugu "Gods", polemizēja ar Aspaziju par sieviešu emancipāciju. Aizstāvot laikrakstu "Baltijas Vēstnesis" un turīgās aprindas, Kārkluvalks publicēja rakstu "Svētītās latviešu dzimtes" ("Baltijas Vēstnesis", 1894, 9.V), kas kļuva par plašas sabiedrības apsmiekla objektu. Kārkluvalks bija redakcijas loceklis laikrakstos "Vārds" (1901-02) un "Zemkopis" (1902-03).
Elza Knope
Dzimšanas laiks/vieta
08.07.1867
Dundagas pagasts
Dzimis Dundagas pagasta "Kārklos" jeb "mazajās vientulīgajās Kārklu mājās, Dundagā, tā dēvētā Kaugā, kur izplešas lieli, ar daudz meža putniem un lopiem bagāti meži", no: Fricis Kārkluvalks. Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. Rīga, 1893, 152.lpp.[Aiz Labdzēres] 4,0 km tālāk krustojumā ar Vigu - Pāces ceļu, nogriežoties pa kreisi, pēc 2,8 km var nokļūt "Kārklos", kur mežsarga ģimenē dzimis žurnālists Fricis Kārkluvalks.No: Sigurds Rusmanis. Neiepazītā Latvija. Apgāds "Mantojums", 2006, 280.-281.lpp.
Miršanas laiks/vieta
19.01.1903
Rīga
Miris ar sirdstrieku jeb mūsdienu valodā - miokarda infarktu.
Personiska informācija
Fricis KĀRKLUVALKS (1867-1903) ir dzimis mežsarga Kārļa Kārkluvalka un viņa sievas Billes (dzim. Vīdemanes / Wiedemann) ģimenē, pirmās mācības apguvis mājās. Brālis Teodors Kārkluvalks (1873-1896. 26.04.), beidzis pagasta un draudzes skolu Dundagā, tad - Talsu pilsētas skolu, pēc tam strādājis par skolotāja Reiznieka palīgu Rikterē, tad - par palīgskolotāju Mīlgrāvī un visbeidzot - Pēterupes palīgskolotājs un publicists, galvenokārt žurnālā "Austrums"; miris Dundagā, vecāku mājās no tuberkulozes.
Profesionālā darbība
Friča Kārkluvalka pirmā publikācija ir fabula "Zemesbite stropā" žurnālā "Austrums" 1886 (3.nr.), publicējas arī "Balsī" un ģimnāzijas laikā - "Dienas Lapā". Studiju gados publicējas Tērbatas Universitātes latviešu studentu krājumā "Sēta, daba, pasaule", rediģē izdevuma sesto (1891) un septīto (1892) burtnīcu. Vēlāk nozīmīgas publikācijas arī "Tēvijā", "Baltijas Vēstnesī", "Vārdā" u.c..
No 1898. līdz 1903. gadam sastāda "Baltijas tiesu kalendāru" ar pielikumu "Raksti iz tiesību zinātnes", kas publicēts arī atsevišķā izdevumā piecās burtnīcās.
Publikācijas presē un turpinājumizdevumos (izlase)
Dzeja, liroepika
1886: Asaras. Balss, nr. 111887: Domas pie ozola. Austrums, nr. 7, 406.-410. lpp.
1887: Dziedāšana. Balss, nr. 6
1889: Savai dzimtenei. Balss, nr. 29.
1892: Nedarbu sods. Sēta, daba, pasaule, 7. burtnīca
1895: Dzimtenei. Balss pielikums, nr. 33.
Publicistika
Likumdošanas vēsture, tieslietas, kara lietas un juridiskie jautājumi
1894: Juridisku rakstu nabadzība mūsu rakstniecībā. Baltijas Vēstnesis, nr. 57.1901: Starptautiskā tiesība. Svarīgākās nodaļas iz tautu tiesības. Baltijas Vēstneša pielikums, 34, 40, 45, 51, 57, 63, 69, 79, 85, 91, 96, 102.
1901: Kara zinātne vispār un artilērija sevišķi kā kara zinātnes zars un kā karaspēks. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 16, 22, 28
1902: Rakstnieku un mākslinieku tiesība pēc Krievijas likumiem vispār un pēc Baltijas privāttiesības sevišķi. Baltijas Vēstnesis, nr.115, 116.
1902: Kāda juridiska nozīme ir nāvei un laikmetam pirms nāves? Baltijas Vēstnesis, nr. 125.
Latviešu valoda un nacionālais jautājums
1890: Domas par latviešu pārvācināšanu (vēsturīgs atskats). Baltijas Vēstnesis, nr. 149.-151.1891: Par latviešu krustamiem vārdiem. Baltijas Vēstnesis, nr. 2
1891: Mūsu mācītāji un mūsu valoda. Tēvija, nr. 50.
1891: Latviešu valodas izlokšņu jautājums. Baltijas Vēstnesis, nr. 90.
1892: No kurienes latvieši savu vārdu dabūjuši? Baltijas Vēstnesis, nr. 65.
1892: Kā apietās ar mūsu valodu? Baltijas Vēstnesis, nr. 93., 94.
1892: Spriedumi par latviešiem. Tēvija, nr. 14.
1893: Par vārdu krāšanu vārdnīcai. Baltijas Vēstnesis, nr. 52.
1893: Mūsu rakstu un mūsu satiksmes valoda. Baltijas Vēstnesis, nr. 158., 160., 162., 163.
1893: Latviešu valoda latviešu dzimtēs. Baltijas Vēstnesis, nr. 182.
1893: Sīki valodas jautājumi. Baltijas Vēstnesis, nr. 223.
1894: Tagadējās latviešu laikrakstu rakstības savādības un priekšlikums, kā nākt pie vienības. Baltijas Vēstnesis, nr. 81., 82.
1894: Svētīgas latviešu dzimtes. Baltijas Vēstnesis, nr. 102.
1894: Par mīlestību uz tautu. Baltijas Vēstnesis, nr. 180.-110.
1895: Mācīti krievu vīri par latviešiem. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 23.
1902: Latviešu krustāmi vārdi un mūsu kalendāri. Baltijas Vēstnesis, nr. 132.
Sieviešu emancipācija
1890: Par latviešu skaisto dzimumu. Baltijas Vēstnesis, nr. 174., 175.1895: Emancipācija un emancipētas sievietes. Baltijas Vēstnesis, nr. 15., 16., 18., 19.
1895: Sieviešu cīņas un karaplāni. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 199.
1895: Tautu izmiršana sakarā ar precēšanās kārtību. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 86.
Kurzemes un Vidzemes kultūrvēsture, tradicionālā kultūra un lībieši
1892: Latviešu senās ticības atliekas šā gadu simteņa sākumā. Baltijas Vēstnesis, nr. 113., 114.1892: Tautas garamantu iespaids uz rakstniekiem un dzejniekiem. Baltijas Vēstnesis, nr. 216., 217.
1892: Vilku cilvēki. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 207.
1892: Veca, bet jauna latviešu ieraša (svētdienas mājas pātari). Baltijas Vēstnesis, nr. 249., 250.
1892: Lībieši. Sēta, daba, pasaule, 7. burtnīca.
1894: Tautas garamantu krāšana un tautas zinātne. Baltijas Vēstnesis, nr. 153., 164., 168., 197.
1894: Līgo! Līgo! Baltijas Vēstnesis, nr. 139
1902: Krievu varoņu piemiņai [atskats uz 10.07.1701. kauju pie Lucavsalas]. Baltijas Vēstnesis, nr. 156.
Biogrāfijas un nekrologi
1891: Par autoritātu cienīšanu. Baltijas Vēstnesis, nr. 165., 166.1892: Par dzīves aprakstiem jeb biogrāfijām. Baltijas Vēstnesis, nr. 63., 64.
1892: Veterinārinstitūta profesors E. Zemmers. Baltijas Vēstnesis, nr. 226.
1892: Latviešu dzejnieks Esenberģu Jānis. Dzīves apraksts. Austrums, XII, 457.-463. lpp.
1893: Lektors Lautenbahs-Jūsmiņš. Austrums, V, 472.-475.lpp.
1894: Balsis par mūsu jūrniecības tēva nopelniem [par Kr.Valdemāru]. Baltijas Vēstnesis, nr. 48.
1895: No Dundagas. Skolotājs Gustavs Trauberģis [nekrologs]. Tēvija, nr. 31.
1901: Maģistrs Ernsts Birsmans [nekrologs]. Ārstniecības kalendārs, 39.-43.lpp.
1902: Skolotājs Fricis Biškevics [nekrologs]. Baltijas Vēstnesis, nr. 121.
Literatūra un literatūrkritika
1888: Atskats uz latvju rakstniecības attīstību. Dienas Lapa, nr. 37.-40.1890: Mīlestība dzejā. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 293., 298.
1891: Mūsu laikrakstu kritikas nodaļa. Baltijas Vēstnesis, nr. 266., 267.
1891: Par lasīšanu. Sēta, daba, pasaule, 6. burtnīca, 5.-21. lpp.
1892: Homēra epi pie latviešiem. Sēta, daba, pasaule, 7. burtnīca
1893: Latviešu lasīšanas mīlestība. Baltijas Vēstnesis, nr. 147., 148.
1894: Domas par latviešu kritiķa stāvokli un uzdevumu. Baltijas Vēstnesis, nr. 186., 187., 192., 193., 199., 217.
1901: Dažu dzejnieku jūtelība [sakarā ar Aspazijas, E.Alunānes, K.Mīlenbaha polemiku]. Vārds, nr.40.
Avīžniecība, kalendārniecība, izglītība un biedrības
1890: No Dundagas [dziedāšanas biedrības nodibināšana] Baltijas Vēstnesis, nr. 165.1890: Garīgi dzērieni un viņu baudīšana. Baltijas Vēstnesis, nr. 167.-169.
1890: Maskavas latviešu izsolītās prēmijas lietā. Baltijas Vēstnesis, nr. 166.
1891: Kā izturēties pret biedri, kas savas biedrības labajai slavai kaitē? Baltijas Vēstnesis, nr. 21
1891: Par vecu latviešu laikrakstu svaru. Baltijas Vēstnesis, 1893, nr. 235
1892: Dzeršana un sātības biedrības. Tēvija, nr. 19.
1892: Sātības biedrības draugs vai ienaidnieks? Tēvija, nr. 29., 30.
1894: Kalendāru svars pie latviešiem. Baltijas Vēstnesis, nr. 60.
1895: Rakstnieks un avīžnieks. Baltijas Vēstnesis, nr. 49.
1901: Mūsu politiskie laikraksti kā zinātnes veicinātāji. Vārds, nr. 2.
1901: Mūsu strādnieku dzīšanās pēc izglītības. Vārds, nr. 46.
1902: Izglītība un pusizglītība. Baltijas Vēstnesis, nr. 231, 232.
1902: Jurjevas (Tērbatas) universitāte savā 100 gadu darbā un gaitā. Baltijas Vēstnesis, nr. 279, 280.
Pasaules kultūra, politika u.c.
1887: Fonogrāfs, viens no XIX gadusimteņa brīnumiem. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 281.1891: Vārdiņš par ceļošanu. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 139.
1893: Biškopība Krievijā. Baltijas Vēstnesis, nr. 174.
1893: Flamiešu tautiskā kustība. Baltijas Vēstnesis, nr. 186.
1893: Īru cīņa pēc patstāvības. Baltijas Vēstnesis, nr. 191.
1902: Jurjevas (Tērbatas) universitāte savā 100 gadu darbā un gaitā. Baltijas Vēstnesis, nr. 279, 280.
Citātu galerija
Pēc Bernharda Dīriķa nāves viņš jau bija apzīmēts par "Baltijas Vēstneša" galveno vadītāju un dēļ praktiskas izmēģināšanās tam bija jāiestājas minētās avīzes redakcijā. Bet mēģinājums gluži neizdevās. Aizstāvēdams tā saucamo "latviešu labāko aprindu" intereses, tas pārāk klaji un vaļsirdīgi izteicās par tām tā saucamajām "svētīgajām dzimtēm" tā, ka visa lieta palika smieklīga un arī pats labsirdīgais autors. Nelaiķis savā īsajā mūžā piedzīvojis pārāk daudz nepateicības, jo tās aprindas, kuras viņš aizstāvēja, nebūt ar viņu negribēja būt solidāriskas. "Svētīgo dzimtu" aprindās pēc "svētīgo dzimtu" pārāk klajas un nelaimīgas aizstāvēšanas Fricis Kārkluvalks vairs nebija ieredzēta persona (..). Vispār ņemot, nelaiķim bija laba sirds un veikla spalva, ja arī ne diezin cik pamatīga un dziļa. Miers lai viņa pīšļiem!
Fricis Kārkluvalks [nekrologs]. Dienas Lapa, nr.5 (8.01.1903).
Vairāku vēl maz apzinātu diskusiju sākumi ir Friča Kārkluvalka publikācijas "Baltijas Vēstnesī". Bieži vien autors savos rakstos ir izteicis uzskatus un domas, kuras dienaslapieši pamatoti pakļauj asai satīras ugunij (..). Rakstījis Kārkluvalks daudz. No 1886. gada (kad žurnālā "Austrums" nodrukāta F. Kārkluvalka pirmā publikācija) līdz 1903. gadam F. Kārkluvalks publicējis aptuveni 350 rakstus, 6 tulkojumus un aprakstus. Avīžniecisko tēmu loks Kārkluvalkam ir neierobežots - no biblioekonomijas un izglītības līdz arheoloģijai, no seksuālās ētikas un laulības dzīves līdz kara flotei utml.Taču Kārkluvalks bija ne tikai žurnālists. Viņš sacerēja ari dzejoļus un rakstīja oriģinālstāstiņus (..). Rakstīšanas stils neliecina par izkoptām literārām spējām (..), bet fabulas nereti ir patiesi asprātīgas (..).
F.Kārkluvalks bija viens no tiem, kuram ļoti nācās ciest no "Dienas Lapas" uzbrukumiem. Taču arī viņš nevēlējās palikt atbildi parādā. Un šajās atbildēs bieži atklājās dažādu konfliktu saknes (..). Ir zināms, ka Rainis un Draviņ-Dravnieks kādreiz bijuši labi draugi, bet ap 1893./94. gadu nonākuši asos konfliktos. Varbūt Kārkluvalka rakstītais var noderēt par pieturas punktu šī jautājuma risināšanā? (..) "Dienas Lapas" feļetonā humors ir patiesi asprātīgs un iemanto lielu popularitāti lasītājos. "Baltijas Vēstnesis" arī mēģina "pavilkt uz zoba" "Dienas Lapu", taču viņam tas lāgā neizdodas.
I. Gruzniņa. Fricis Kārkluvalks un "Dienas Lapa" 1894. gadā. Raiņa gadagrāmata 1989. Rīga, 1989. 53., 55. lpp.
Lai gan Latvijā šajā laika periodā [līdz 1945. gadam] netapa tik apjomīgi un dziļi pētījumi par lībiešu valodu un kultūru kā Igaunijā un Somijā, tomēr nevar teikt, ka šeit lībieši būtu pilnībā ignorēti. Viņiem bija sava nozīmīga vieta Latvijas vēsturē un kultūrā, kā arī latviešu valodas veidošanās procesā, tādēļ zinātniskos pētījumos viņi gluži apieti netika (..). 1892. gadā tika publicēts pirmais plašākais apcerējums par lībiešiem latviešu valodā ["Sēta, daba, pasaule", 7.burtn., 3.-62. lpp.], kurā bija apkopots gan jau agrāk publicētais, gan arī autora publicista Friča Kārkluvalka vērojumi lībiešu ciemos.
Renāte Blumberga. Lībiešu kultūras un valodas pētīšana Igaunijā, Latvijā un Somijā. Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. R.Blumberga, T. Mekeleinens, K. Pajusalu (sast.) Rīga: Līvō Kultūr sidām, 2013, 46. lpp.
Saiknes
Teodors Kārkluvalks - Brālis
Nodarbes
Pseidonīms
F.K., KKK, Fr. K. Ddd (dundadznieks), Fr. Kareivis, Marsadēls, Marsarēns, Valciņš, Sp. Veidenbahs, S.W.
Izglītība
1878–1881
Dundagas Kubeles pagastskola
Kubalu skola
mācījies
1882–08.1886
Talsu apriņķa skola
Talsi
mācījies, pabeidzis pilnu skolas kursu"Kad netālajā Talsu pilsētiņā mūsu pazīstamais valodnieks, virsskolotājs K.Mülenbahs, patlaban kā studijas beidzis, ierīkoja zēnu skolu, tad slava, kāda ātri par šo vienīgi ar latviešu skolotājiem apgādāto skolu pa apkārtni izplūda, uz minēto skolu arī Kārkluvalku vilināja. (..) zēnam smaidīja liela laime, jo gādību par viņu uzņēmās bijušais Vircavas dzimtskungs, labsirdīgais barons Eduards fon Hāns, pie kura Friča tēvs kalpoja par mežsargu." No: Fricis Kārkluvalks. Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. Rīga, 1893, 153.lpp.
1886–08.1888
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
mācījies, beidzis pilnu ģimnāzijas kursu
09.1888–06.1893
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Joprojām ar Eduarda fon Hāna materiālo atbalstu, studējis tieslietas Tērbatas universitātē, studijas beidzis ar kandidāta grādu, bijis korporācijas Lettonia biedrs.
Dalība organizācijās
09.1888–1903
Studentu korporācija "Lettonia"
Ülikooli 18, Tartu
1897–1901
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Dalībnieks, jautājumu un atbilžu vakaru cienītājs
Darbavieta
01.07.1893–1901
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Redakcijas darbinieks, 1893. gadā no 16. līdz 30. augustam gatavo ārzemju ziņas nodaļas redaktora slimības laikā.
1901–03.1902
Laikraksts "Vārds" (1901–1907)
līdzstrādnieks - nepilnu gadu, mēnesis precizēts pēc: Fricis Kārkluvalks [nekrologs]. Pēterburgas Avīzes, nr. 4 (12.1.1903). Jo dedzīgu darbību nelaiķis [Kārkluvalks] attīstīja atkal, kad taisījās iznākt nelaiķa "Vārds", tagad "Rīgas Avīze". Lasītājiem būs vēl dzīvā atmiņā, kādas skaļas brēkas toreiz sacēla zināmi ļaudis pret "Dienas Lapu" Rīgas domnieku vēlēšanu lietā. Bet patiesībā tur nebija tik vainīgas vēlēšanas, kā tas apstāklis, ka taisījās iznākt jauns laikraksts un tam vajadzēja "roba", to izdevēji domāja panākt uz "Dienas Lapas" rēķina. Un tādēļ pret "Dienas Lapu" vajadzēja sarīkot kādas nekādas aģitācijas. Dažas personas sāka pat rakstīt Fr.Veinberga vadītā "Baltijas Vēstnesī" atklātas vēstules, ka no "Dienas Lapas" atsakoties. Pašu pirmo no tām no kāda V.A. parakstītu, kā mums no drošas puses apgalvots, nelaiķis sastādījis un pats ar savu roku sarakstījis (..) Bet visrūgtākais kumoss bija jāizbauda pašam Fr. Kārkluvalkam, jaunās avīzes redaktoram, jo vēl nebija ne gads aiztecējis, kad šis tika izsviests no šīs pašas avīzes, par kuras likteni viņš tik ļoti bija rūpējies.Fricis Kārkluvalks [nekrologs]. Dienas Lapa, nr.5 (8.01.1903).
01.10.1902–11.1902
Mēnešraksts "Zemkopis"
Jelgava
Juridiskās nodaļas vadītājs
Dienests
1895–1897
Krievijas Impērijas armija
Viņam bij 1895. jāiestājas kara dienestā kā vienkāršam kareivim bez savvaļnieka priekštiesībām. Jaunajam rakstniekam šeit bija jāpārdzīvo divi gari gadu, jāizbauda visi kareivja prieki un bēdas. No: Fricis Kārkluvalks [nekrologs]. Baltijas Vēstnesis, nr. 4 (7.01.1903)
Apglabāts
22.01.1903
Rīgas Lielie kapi
Apbedīts Lielajos kapos 10./22. 01., Jāņa baznīcas draudzes daļā. Izvadītājs mācītājs V. Plute; ar runām uzstājas Dr.med. G. Reinharts un seniors Švēde no Letonijas; "Baltijas Vēstneša" un "Balss" vārdā runā N. Puriņš, Zinību Komisijas vārdā - V. Maldonis un skolotājs Dreibergs; dziedāja studentu dziesmas. Fricis Kārkluvalks [nekrologs]. Dienas Lapa, nr.5 (8.01.1903).Par iespējamo kapa vietu Lielajos kapos arī : Andris Kārkluvalks. Ko dod atrastie Lielo kapu plāni? https://www.delfi.lv/delfi-plus/interaktivie-stasti/pirms-120-gadiem-apbeditam-radiniekam-pa-pedam-ko-dod-atrastie-lielo-kapu-plani.d?id=55815844 [sk. 7.08.23.]