Gustavs Manteifelis

MANTEIFELIS (Manteuffel) Gustavs (1832.18.XI Dricānu muižā - 1916.24.IV Bonifacovas muižā, apbed. Dricānu baznīcas dārzā) - publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.
Dz. pārpoļotu vācu muižn. ģim. Beidzis Jelgavas ģimn. (1852), stud. tieslietas Tērbatas univ. (1852-56), tur ieguvis tieslietu maģistra grādu (1859). 1861-63 ceļojis, gk. apmeklējis svētās vietas. No 1863 dzīv. gk. Rīgā, ir bijis ierēdnis Iekšlietu min-jā un citos dienestos, bieži uzturējies savā muižā Dricānos. Dzīves pēdējos gadus pavadījis Bonifacovas muižā.
M. bija apgaismotājs, kura aicinājums bija darboties dzimtās puses tautas labā. Tulk. K.Šmida Svēto rakstu izlasi "Nutykszonas Biblias.." (1860). Galv. M. devums - viņa sast. un izd. kalendārs "Infļantu zemes laika gromota aba kalenders" (1862-71), kas bija pirmais un vienīgais regulāri iznākušais izd. latgaliešu rakstu val. 19. gs., iespiests drukas aizlieguma laikā, tāpēc izdevējs maksāja sodu. Kalendārs bija tautā populārs, rūpīgi sastādīts, bagāts ar praktiska un beletristiska satura darbiem, ilustrēts. Tajā bija daudz derīgu prakt. pamācību lauksaimn. un mājturībā, medicīnā, pamudinājumi mācīties un sūtīt bērnus skolā, pamācoši stāstiņi, līdzības, dzejoļi, tdz., pasakas, mīklas, sakāmvārdi. Pamācošā rakstura stāstos darbojas no J. Maciļeviča grām. "Pawujciejszona.." patapinātie tautā populārie personāži - zemnieks Povuls Zeiza u.c.
Sast. latgaliešiem sešas garīga satura grām. un māc. grām. rēķināšanā - "Rēkinu grōmota, cik zemnīku ļaudīm vajaga" (1863). Vācis un public. latgaliešu tdz. ("Magazin", 1869, 14 [2]), sast. latgaliešu grām. bibliogrāfiju (turpat, 1885, 17 [2]). M. sekmīgi darbojās vairākās zin. nozarēs - vēsturē, etnogrāfijā, valodniecībā, muzikoloģijā. Public. vairāk nekā 300 rakstu, gk. poļu un vācu val. par Latgales vēst., kultūrvēst., ģeogrāfiju u.c. jautājumiem. Daži darbi izd. grām.: monogrāfija par Latgali vācu - "Polnisch Livland" ("Poļu Vidzeme", 1869) un poļu val. "Inflanty Polskie" ("Poļu Vidzeme", 1879). Sast. unikālu grāmatu vienā eks. "Terra Mariana" ("Māras zeme"), kas 1888 tika pasniegta Romas pāvestam Leonam XIII. Tajā bija apkopotas ziņas par Latgali, tā bija krāšņi ilustrēta. M. bija ievēlēts par Krakovas akadēmijas un Kurzemes Lit. un mākslas b-bas korespondētājlocekli.
M. virtuozi spēlējis klavieres, sacerējis dziesmu tekstus un melodijas.
Dricānu bazn. dārzā 1937 Latgales skolotāju centrālā b-ba uzlikusi M. piemiņas plāksni, 1982 tur uzstādīts piemineklis.
L. Bukšs M. Gustavs Manteifeļs // Kultūrvēsturiski materiāli. Minhene, 1955; Kaļvāne S. Latvīšu Infļantu zemes draugs // Katoļu Dzeive, 1989, 11; Laizāne S. Personeibas spūžais storojums // Mōras Zeme, 1992, 28.XI; Trojanovskis V. Inflantu zemes draugs // Ludzas Zeme, 1992, 22.XII; Broks J. Gustavs Manteifels // Broks J. Latgales kultūras darba entuziasti. R., 1995; Budže A. Gustavs Manteifeļs // Tāvu zemes kalendars. 1997. Rēzekne, 1996; Strods H. Vysas Latvijas vēsturnīks // Tāvu zemes kalendars. 1997. Rēzekne, 1996.
I. Salceviča

Gustava Manteifeļa pirmā publikācija ir vācu valodā -  "Concertreferat über das Auftreten im grossen Hörsaalee der Universität des belgischen Violinvirtuosen François Prume [Recenzija par beļģu vijoļvirtuoza Fransua Prumes uzstāšanos universitātes lielajā zālē]" laikrakstā "Dörptsche Zeitung" 1857. gada 30. septembrī. 

G. Manteifeļa publikāciju bibliogrāfiskais rādītājs (1857-1904): H.Diederichs. Materialien zu einem bibliographischen verzeichniss kleinerer und grösserer von Gustav Baron Manteuffel im Druck erschienener Arbeiten. Riga, 1906. 

PUBLIKĀCIJAS 

Latgaliešu valodā

1860: Nutykszonas Biblias aba Nustostiszonas Roksta swâta waca un jauna Isytodiuma. Tērbata: H.Laakmann. 2. izd. 1861.
1860: Kû sieukuram tycigam barnam musu Katoliszkas Baznicas wajaga darejt tagadejûs łajkûs kur tik daudz dzierdim runojût ap dzierszonu un nadzierszonu brandwîna? Tērbata: H. Laakmann. 
 Kû sieukuram tycigam barnam musu Katoliszkas Baznicas wajaga darejt tagodejûs łajkûs kur tik daudz dzierdim runojût ap dzierszonu un nadzierszonu brandwîn
1861: Swetiszona gorejga sâtas [tautas paradumu - svētīšanas vārdu raksturojums]. Viļņa: Orgelbrand; 2.izd.1862.
1861: Cyrkulara gromota [sakarā ar 1861. gada maija nemieriem]. 
1861: Inflantu ziemes Łajkagromota uz 1862. godu [kalendārs]. Rīga: E.Plates.
1862: Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzyntigas pidareszonas [nolikums par dzimtbūšanas atcelšanu, tulk.no krievu valodas]. Pēterburga.
1863: Rekinoszonas gromota cik ziemniku laudim wajaga [mācību grāmata skolām]. Rīga: E.Plates. 
1864: Łyugszonas por mieniesi May [lūgšanu krājums]. Rīga: E.Plates; 2.izd. Tērbatā pie Lākmaņa 1867.
1867: Gromota Łyugszonu [lūgšanu un dziesmu grāmata]. Tērbata: H. Lākmanis. 
1867: Krysta cielsz [domājams G.Manteifelis pārstrādājis jau sen iepriekš izdotos kļūdainos tekstus]. Tērbata: H.Lākmanis.
1868: Pilniga gromota Łyugszonu [lūgšanu krājums]. Tērbata: H. Lākmanis. 2. krietni papild.izd.

1881: Dziśme ap Swatu Donatu
Numucitu. Poznaņa: W.Łebiński.

Publikācijas par Baltijas vēsturi un kultūru, vēsturisku avotu publikācijas vāciski
1868: Das sogenannte Polnisch-Livland. Livländische Gouvernements-Zeitung, nr. 126.-131., 133., 136., 142., 143., 144. 
1869: Lettische Volkslieder, gesammelt in der Gegend von Kombul und Kraslav im Dünaburgschen sowie auch in der Gegend von Dritzan und Taunag im Rositenschen in Polnisch-Livland [dažādās Latgales vietās savāktas tautasdziesmas]. Magazin der lettisch-literärichen Gesellschaft. Bd.XIV, St.II, S. 162-206. 

1869: Polnisch-Livland mit lithographirten Karten, Originalphotographien, Holzschnitten und anderen Beilagen [Latgale kartēs, fotogrāfijās, gravīrās utml.]. Riga: Kymmel.

1882: Bemerkungen über die Vorschriften der Presse in Betreff der polnisch-livländischen Letten. Rigasche Zeitung, nr. 259. 

1885: Bibliographische Notiz über lettische Schriften, welche  von 1604-1871 in hochlettischer Mundart veröffentlicht worden sind [bibliogrāfiskas piezīmes par izdevumiem latgaliešu valodā 1604-1871]. Mitau. 

Publikācijas par Latgali poļu valodā

1879: Inflanty polskie, poprzedzone ogólnym rzutem oka na siedmiowiekową przeszłość całych
Inflant [Poļu Vidzeme ar atskatu uz 700gadu vēsturi plašā Vidzemes kontekstā,
ilustrācijas, kartes]. Poznaņa

1884: Lucyn w Inflantach [par Ludzas ordeņa pili]. Krakau: Anczyc.

1895: Dagda. In: Wielka Encyklopedya Powszechna Ilustrowana. Bd. XIV. Warschau, S. 963-964; līdzīgi arī par citām Baltijas pilsētām turpmākajos enciklopēdijas sējumos

1897: Ksiestwo Inflanckie XVII.  i XVIII. stulecia. Przeglad wybitniejszych jego postaci. Krakow. 
1901: Krasław. Warszawa. 
1902: Notatki o dziejach wiary rzymsko-katolickiej w Rydze (1201-1901). Warszawa. 
1904: Wystawa Heraldyczna w Mitawe. Biblioteka Warszawska, t.253., 340-366. 
1905: Z dzejów Kościoła w Inflantach i Kurlandyi (od XVI-go do XX-go stulecia). Warszawa. 
1912: O starodawnej szlachcie krzyżacko-rycerskiej na kresach inflanckich. Lwów. 

Publikācija latīniski

1888: Terra Mariana [grafiski izstrādāts darbs ar krāsainām ilustrācijām akvareļtehnikā un ar tekstiem latīniski, godinot Baltijas reģiona katoļus un sakarā ar pāvesta Leo XIII 50gadi priestera amatā]. 

Latgalīšu laiceigō dzeja eisti aizsōk ar tōs publikacijom G.Manteifeļa "Inflantu zemes laikogrōmotōs" (1862-1871) (..) kūpā par vysim kalendarim sanōcis vairōk nakai pussymts laiceuga satyra dzejūļu - taitod vasals krōjums. Kūpumā tys ir taids davums, kas kotrā ziņā var dūt pamatu tam, lai G. Manteifeli varātu uzskateit par latgalīšu dzejas un vyspōr literaturas krysttāvu. (..) G. Manteifeļs vyspyrmā kōrtā ir zynōtnīks, apgaismōtōjs, kas pētejs un popularisējis Latgolu. Kai kalendara izdevējs, publicējis virkni dzejūļu bez paraksta. Storp šim dzejūlim, dūmojoms, ir arī poša Menteifeļa darbi. 

Latgalīšu dzejas antologija. Sast. V. Valeinies. Rēzekne: Latgolas Kultūras Centra izdevniecība, 2001, 32. lpp.

1880: Krakovas I .Vēstures konkgresa īstenais loceklis

1893: Leipcigas Etnografiskā muzeja (Museum für Volkerkunde in Leipzig) Mazais Goda diploms.

1899: Leipcigas Etnogrāfiskā muzeja Lielais Goda diploms.

1900: III Poļu vēstures kongresa prezidija loceklis. u.c.

etnogrāfs
folkloras pētnieks
izdevējs
publicists
vēsturnieks

1848–1852
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Saskaņā ar biogrāfiskajiem datiem līdz 15 gadu vecumam mācījies mājās, pēc tam (gads nav precizēts) un līdz 1852 Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā.

1852–1856
Tartu universitāte
Ülikooli 18, Tartu
studējis Jurdiskajā fakultātē tieslietas, piederējis poļu studentu lokam, beidz ar Candidat unter lobender Anerkennung grādu, 1859 nokārto maģistra eksāmenu. 

1861–1863
Ceļojumā, galvenokārt ar zinātniskiem mērķiem

1863–1865
Rīga

1865–1869
Latgale
Dzīvo vecāku muižās poļu Vidzemē

1869–1872
Rīga

1872–1874
Tallina

1874–1889
Rīga

1888–1916
Krakovas Zinātņu akadēmija
Krakova
Darbojies Mākslas vēstures pētniecības komisijā 

1898
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Saņem biedrības korespondētājlocekļa diplomu. 

Dricāni
Apglabāts Dricānu baznīcas dārzā.