Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs
16.05.1775 – 10.04.1825
Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs (Casimir Ulrich Boehlendorff, 1775–1825) ir Baltijas vācu dzejnieks, sentimentāls romantiķis, publicists un dramaturgs. Viņš ir studējis jurisprudenci Jēnā, studiju laikā iepazinies ar sava laikmeta spilgtākajiem intelektuāļiem, 1799. gadā Homburgā Bēlendorfs iepazīstas ar vācu dzejnieku un filozofu Frīdrihu Helderlīnu, draudzība turpinās sarakstē. Vēstulēs Bēlendorfam Helderlīns atklāj savas poētikas pamatprincipus, šī iemesla dēļ Bēlendors joprojām tiek citēts pētījumos par Helderlīna māklsiniecisko pasauli un filozofiju. Būdams tobrīd dzimstošā romantisma laikmeta pārstāvis, Bēlendorfs par saviem dzejoļiem izpelnījās asu Garlība Merķeļa kritiku kā nepraktisks sapņotājs. Mūža otrajā pusē, jo īpaši pēc mīļotās sievietes nāves pasliktinājās Bēlendorfa psihiskā veselība. Vairāk nekā 22 gadus pavadījis, kājām klejojot pa Baltiju, Baltkrieviju un Ukrainu, viņš savu dzīvi beidza pašnāvībā.
Jau 20. gadsimta 80. gados Bēlendorfa dzeju latviešu valodā atdzejojis Valdis Bisenieks, taču bilingvālais krājums "Dzejas / Gedichte" iznācis tikai 2014. gadā.
Dzimšanas laiks/vieta
16.05.1775
Jelgava
Miršanas laiks/vieta
10.04.1825
Mērsraga rentes muiža
1825. gada 10. aprīļa agrā rītā Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs nošaujas Mērsraga rentes muižas dārzā. Ierocis bijis lādēts ar skrotīm zvirbuļu šaušanai, tādēļ agonija turpinājusies vairākas stundas. Engures baznīcas grāmatā ierakstīts, ka pašnāvība izdarīta aiz neuzmanības.
Personiska informācija
Ģimene
Dzimis Krievijas pārstāvniecības ierēdņa ģimenē. Tēvs Gotfrīds Bēlendorfs (mir. ~1780) cēlies no Štetīnes, ap 1750. gadu ieradies Kurzemē – krievu cariskās kancelejas ierēdnis un komisijas sekretārs; māte – tēva otrā sieva Justīna Juliana, Birzgales-Neretas mācītāja Kazimira Hartmana meita (mir.~pirms1780). Ģimene dzīvoja Jelgavā. Piecu gadu vecumā zaudē abus vecākus. Pēc vecāku nāves kopā ar brāli Hermani Leopoldu audzis Engures mācītāja Gotharda Kristofera Branta ģimenē.Māsa – Sofija Karolīna, tēva Gotfrīda Bēlendorfa meita no pirmās laulības, 17 gadus vecāka par Kazimiru. Jelgavas rātskunga Hrabovska sieva. Savos klejojumos pie viņas nereti patvēries K. U. Bēlendorfs.
Brālis Hermanis Leopolds (Hermann Leopold) – dzimis 1773. gada 4. janvārī Jelgavā, bijis diakons Jelgavas latviešu baznīcā, vēlāk profesors Jelgavas Pētera Akadēmijā (Academia Petrina) un Tērbatas Universitātē.
Kopš 1822. gada dzimtas uzvārdam pievienots dižciltības apzīmējums von / fon.
Draugi, ietekmētāji, kritiķi
Drēzdenē, Brēmenē, Berlīnē u.c. vietās Vācijā pazinies ar daudziem tā laika spožākiem rakstniekiem, intelektuāļiem.Nozīmīga ir viņa draudzība ar vienu no ievērojamākiem vācu dzejniekiem un filozofiem Frīdrihu Helderlīnu (Friedrich Hölderlin, 1770—1843), ar kuru iepazīstas 1799. gadā Homburgā. Helderlīns par Bēlendorfu teicis: "Mums ir vienāds liktenis".
1794. gadā sākot studēt Jēnā, nonācis Gētes, Šillera, Fihtes, Herbarta un vēl citu redzeslokā.
Paša Bēlendorfa dzejas darbos jūtama Gētes un Šillera spēcīga ietekme, taču atzinību no viņiem Bēlendorfs nav sagaidījis.
1799. gadā Šilleram nosūtījis divas vēstules, lūdzot dzejnieka vērtējumu par dzejoļiem. Vēlāk lūdzis atļauju tikties personīgi, lai iepazīstinātu ar traģēdijas "Spartieši Ēģiptē" (Die Spartaner in Aegypten) ideju un nolasītu dažus fragmentus. Šillers dzejoļus noraida.
1801. gada februārī Gētes vērtējumam Bēlendorfs nosūta savu drāmu "Ugolino", cerot uz iespējamu uzvedumu Veimāras teātrī. Šillers un Gēte asi to noraida, jo uzskata šo darbu par Šillera "Valenšteina" ietekmē radušos neveiksmīga epigona darinājumu.
Mīlestība un psihiskā saslimšana
1801. gadā iepazīšanās, attiecības ar Brēmenes sūtņa Georga Grēninga meitu Geši Margaretu, atraitni Šarfu.1803. gada sākumā Bēlendorfs uzzina, ka jau iepriekšējā gada oktobrī Brēmenē mirusi viņa iemīļotā jaunā atraitne Margarete Šarfta. Šī ziņa atstāj paliekošu iespaidu uz dzejnieka psihi.
Arhīvs - manuskripti, vēstules, dokumenti u.c.
Tartu Universitātes bibliotēkā, Karla Morgensterna fondāLatvijas Valsts Vēstures arhīvā, Kurzemes provinciālmuzeja fondā, Rīgā
Brēmenes Valsts arhīvā
Smida arhīvā (Nachlass Smidt) u.c.
Profesionālā darbība
Literārā darbība
1799-1802: publikācijas - dzejoļi, starp tiem itāļu soneti, kā arī raksti izdevumā "Literatur-Zeitung"(Erlangene, red. J.G.Moisels (Meusel)) un "Vossische Zeitung" (Berlīne).1795-1796: runas un raksti publicēti "Brīvo vīru savienības" materiālu izdevumos (Jēna).
1796-1800: dzejas publikācijas antoloģijās: "Gedichte von Freunden" (2. burtnīcā, sast. J.D.Grīs (Gries)); "Almanach und Taschenbuch zum Geselligen Vergnügen" nr.11 (Leipciga, izd. V.G.Bekers (Becker)), "Taschenbuch für Frauenzimmer von Bildung auf 1801" (Štutgarte), "Mnemosyne" nr.1/2 (Altona) u.c.
Ceļojumu apraksti
1797, jūlijs: K. U. Bēlendorfs pāri Alpiem dodas uz Ziemeļitāliju. Ceļojumā top Bēlendorfa pirmais prozas darbs, kas saglabājies, – ceļojuma iespaidi "Dēkainās vēstules" (Abentheuerliche Briefe). 1802. gadā darbs tiek iespiests Vilmansa sakārtotajā antoloģijā 1803. gadam.
Dramaturģija
Pirmās lugas veltītas vēsturei.
1799: Jēnā sarakstīta dramatiska idille "Fernando vai mākslas svētība" (Fernando oder die Kunstweihe), publicēta 1801. gada novembrī Brēmenē, uzskatāma par Bēlendorfa ētisko un estētisko ideālu ticības apliecinājumu
1800: Drēzdenē sarakstīta bēdu luga "Ugolino Džerardeska" (Ugolino Gherardesca). Lugu vēlāk recenzē Gēte, izsekojot sižeta avotiem un analoģijām jau kopš Dantes. Lugu kā iestudēšanai nederīgu raksturo Gēte, Šillers, Frankfurtē to atsakās uzvest Klemenss Brentano. Luga tiek publicēta 1801. gada decembrī Drēzdenē.
Dzeja
1801: dzejoļi ietverti Frīdriha Vilmansa sakārtotajā antoloģijā 1802. gadam, kas veltīta mīlestībai un draudzībai.
1803: daudzi dzejoļi, pirmā triloģijas daļa par Franci Pirmo no Francijas – Die Schlacht von Marignano ("Marinjano kauja") tiek ietverti paša Bēlendorfa un Gerharda Gramsberga no Oldenburgas izdotajā Poetisches Taschenbuch (Poētiska kabatasgrāmata 1803. gadam). Garlībs Merķelis asi kritizē Bēlendorfa darbu.
1808: Ulrihs fon Šlipenbahs savā tēvijas dzejoļu krājumā Kuronia, eine Sammlung vaterländischer Gedichte, kā arī krājumā Wega. Ein poetisches Taschenbuch für den Norden (1809) publicē vairākus Bēlendorfa dzejoļus.
1824: laikrakstā "Latviešu Avīzes" publicēts Bēlendorfa dzejolis latviešu valodā "Dziesmiņa Jāņos 1824"
1824: pārstrādājis jamba ritmā Frīdriha Šillera lugu "Laupītāji", manuskripts saglabājies LVVA
1825: sastāda savu dzejoļu krājumu Marionetten, 1825 ("Marionetes, 1825")
1825, 21. maijs: laikrakstā "Latviešu Avīzes" līdzās nekrologam publicēts Bēlendorfa dzejolis latviešu valodā "Jaungada naktī 1825"
Atdzejojis un tulkojis Anakreonta odas, Rasina "Fedru" (Brēmene, 1801); Vergīlija "Eneīdu" (Mērsrags, 1824), tulkojumi manuskriptā.
Apcerējumi par vēsturi
1798, marts, aprīlis: Bēlendorfs kļūst par Šveices revolūcijas aculiecinieku. Bernē par to uzrakstījis plašāku sacerējumu "Helvēcijas revolūcijas vēsture" (Geschichte der helvetischen Revolution, 1802), kas atzīts par vienu no labākajiem notikuma atspoguļojumiem. Pirmpublikācija vēsturnieka K.L. Voltmana (Woltmann) izdevumā Geschichte und Politik (1802; nr.10-11.); faksimilu publicē Klauss Pecolds (Pezold) Bernē sērijā "Schweizer Texte" (NF 12, 1998).
Ārzemju autoru darbu tulkojumi
1824: pārtulkojis Vergīlija "Eneīdas" pirmo grāmatu
1824: pārstrādājis Šillera "Laupītājus" jamba pantmērā
1824: iesācis veidot Puff- und Modejournal eines Unschuldigen ("Nevainīgā liderības un modes žurnāls"), kurā bez mācību tekstiem saviem privātskolniekiem ieraksta arī dzejoļus.
Recepcija
1913: monogrāfija : Karl Freye. Casimir Ulrich Boehlendorff: der Freund Herbarts und Hölderlins [Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs: Herbarta un Helderlīna draugs]. Langenzalca.1965: iznāk vācu rakstnieka Johannesa Bobrovska (Johannes Bobrowski, 1917—1965) stāstu grāmata "Bēlendorfs un poļu svētki", kurā ietvertā novele "Bēlendorfs" veltīta vācu humānistam un dzejniekam Bēlendorfam.
1970: J. Bobrovska novele "Bēlendorfs" Dz. Kalniņas tulkojumā publicēta žurnālā "Liesma" (Nr. 5)
1986: vācu literatūrzinātnieks Frīders Šelhāze (Frieder Schelhase) Hesenes radiofonam sagatavojis raidījumu "Aizmirstā dzejnieka Kazimira Ulriha Bēlendorfa radioportrets" (Mir gefällt das stille Leben, Aber mich vervolgt der Sturm. Ein Radioportrat des unterschlagenen Dichters Karl Ulrich Boehlendorff)
1989: Frīders Šelhāze sagatavojis raidījumu Ziemeļvācu radiofonam "Biedros ar sapni" (Ein Genosse des Traums), kurā mūsdienās pirmo reizi atskaņota Bēlendorfa dzeja, kurai mūziku komponējis Bēlendorfa draugs Frīdrihs Augusts Kanne (Friedrich August Kanne).
2000: Bēlendorfa rakstus – vēstules, dzejas, recenzijas un sacerējumus par vēsturi – trīs lielos sējumos Frīdera Šelhāzes (Frieder Schellhase) rediģējumā izdeva Vācijā: Werke (Frankfurt am Main: Stroemfield, 2000).
Citātu galerija
"Nosūtu pie Tev kādu savādnieku, dzejnieku, klaidoni, bērnu, veci. Nekļūsti nikns uz mani par to, ka apgrūtinu Tevi ar nevajadzīgu pazīšanos. Šīs vēstules nodevējs Tev nekļūs par nastu; viņš apceļo pasauli un apraksta savus klejojumus pantos; nekad viņam nav ne graša; visa viņa garderobe (divi svārki, divas vestes un, jādomā, divas bikses ar lielu tabakas pīpi kabatā) ir vienmēr tam klāt, visus savus darbus viņš allaž nēsā padusē; kas paliek pāri, tiek sadedzināts. Viņš iet uz Pēterburgu, lai varētu sev teikt: esmu bijis Pēterburgā. Bet naudas viņam nav, un viņš par to nebēdā. [..] Vispār viņa dzejas satur sevī daudz skaista, kaut arī daudz nepiedienīga. Pats viņš ir šai pasaulei neparasta parādība. Viņam piemīt kas bērnišķīgs. Līdz pat šai dienai viņš nav sācis domāt par rītdienu. 15 gados viņš ir ap divdesmit tūkstoš verstu noceļojis kājām. [..] Bet, ja Pēterburgā viņam būs kas vajadzīgs, tad palīdzi tam."
Vasīlijs Žukovskis Tērbatā vēstulē studiju biedram un publicistam Aleksandram Turgeņevam Sanktpēterburgā. 1817. gada pavasaris, citēts pēc: R.Bēms. Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs. Literatūra un Māksla, nr. 2 (13.01.1990)
"[..] viņš bij labu vecāku bērns, viņa tēvs bij krievu komisārs Jelgavā; jaunumā viņš labi mācījās, it īpaši viņš zināja daudz svešas valodas, bet viņš tapa slinks pie sava prāta, un visur bīdamies, ka cilvēki viņam savu brīvestību [var] atņemt, viņš vairāk kā 20 gadus apkārt staigāja, daudzreizēm visu Kurzemi un pāris reizes arī Vidzemi kājām izstaigājis. Godīgs lasītājs kas zina pats to būs redzējis ar kuļu ar grāmatām pa ceļu staigājam. (..) Lai nu kapā atron to mieru, ko viņš virs zemes gan visur meklēja, bet ne kur neatrada."
Vienīgais nekrologs, publicēts laikrakstā "Latviešu Avīzes", 1825. gada 21. maijā
"[..] Pēc Lenca un blakus Pētersenam Bēlendorfs ir gan tas labākais sava laika baltiešu dzejnieks, ja vien kā liriķi viņu negribētos nolikt pat vienā plauktā ar Lencu. Nelaimīgais, beidzot dziļi pagrimušais vīrs prata ieskandināt tādus toņus, kādi starp visiem sava laika dzejniekiem tikai Gētem un Lencam bija raksturīgi. Bēlendorfa dzejās ir elementi, kas varētu nodrošināt to popularitāti, ja vien pats instruments, sacerētāja dvēsele, nebūtu bijis tik saplosīts un aptumšots."
J. E. Grothuss. Das Baltische Dichterbuch. Verlag von Franz Kluge. Reval, 1895. S. 393, 394.
"Kas palicis pēc viņa? - Dažas nenosūtītas izmisuma pilnas vēstules un pāris nepublicētu sacerējumu krājumi. Tie varbūt glabā kādu pārsteigumu. Vēl jau arī dažādos izdevumos izkaistītie dzejoļi, lugas un vēsturiskie apcerējumi. Tāpat ir palicis no rūgtas īstenības dzimis mīts. (..) Kazimira Ulriha Bēlendorfa staigātās takas vairāk nekā pusotra gadsimta laikā jau aizaugušas. Taču to tālo dienu pēdas šur tur vēl jaušamas. Reizēm dienvidus laikā, kad gaiss saulē virmo un tvan vasaras brieduma smaržās, tie, kas vispār par viņu ko zina, kādā klusā ceļmalā sakņupušu var ieraudzīt arī pašu dzejnieku. Tuvāk pieejot, gan allažiņ izrādās, ka tas ir bijis kāds akmens vai krūma ķēmīgais siluets. "
R.Bēms. Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs. Literatūra un Māksla, nr. 2 (13.01.1990)
Kaut kur tālumā / novakars ūvo / un pār laukiem... / nē, tā nav migla, / tur klaidonis Bēlendorfs iet/ (nāve pagaidīs mazliet), / vēl novakars ūvo / aizmūža zaros / un krūtīs mazā Etna / šo mirkli pieņem / klusējot
Juris Helds. Eksistenciālā idille. Literatūra. Māksla. Mēs. nr.33(1998) 22. janv.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Casimir Ulrich Boehlendorff
Pseidonīms
Charlotte von P., Fr.Cramer, Romanus, Wilhelmine, Cölestine
Papildu vārdi
Karl
Dzīvesvieta
1780–1793
Engures mācītājmuiža
Pēc tēva un mātes nāves dzīvo mācītāja Gotharda Kristofa Branta (Brandt, 1734-1790) ģimenē Engures mācītājmuižā, uzaug kopā ar viņa dēlu,nākamo Engures mācītāju un pirmo Šekspīra "Hamleta" monologa latviskotāju ("Latviešu Avīzes", 1826, 22.IV) Johanu Pēteri Brantu (Brandt, 1766-1835).
1797–03.1799
Berne
Ceļojuma pa Vāciju, Šveici un Ziemeļitāliju ietvaros 1797. gadā Bēlendorfs ir Šveicē, kur pavada divus gadus, dzīvodams pa daļai Bernē, pa daļai Lozannas tuvumā, kur strādā par mājskolotāju, sāk darbu pie drāmas "Tēzejs" (Theseus), franču revolūcijas iespaidā raksta "Šveiciešu revolūcijas vēsturi" (Geschichte der helvestischen Revoluzion) un tulko franču rakstnieka Sebastjēna Nikolā Šamfora (Sebastien-Roch Nicolas Chamfort, 1741-1794) darbus un studē pašmācības ceļā filozofiju.1799. gada martā Bēlendorfs Šveici pamet, dodas uz Homburgu.
04.1799–06.1799
Homburga
1799. gada aprīlī ierodas Homburgā, uzturas šeit līdz jūnija vidum. Sadraudzējas ar vācu dzejnieku un filozofu Frīdrihu Helderlinu (Hölderlin, 1770-1843), kas dzīvo pie rakstnieka un diplomāta Izāka fon Sinklēra (Sinclair, 1775-1815), abus iepazīstina ar saviem darbiem. Strādā pie "Fernando", nosūta dažus dzejoļus Šilleram, kas tos vērtē nosodoši.
06.1799–03.1800
Jēna
No 1799. gada jūnija līdz 1800. gada martam Bēlendorfs ir atkal Jēnā.
04.1800–10.1801
Drēzdene
1800. gada aprīļa vidū K. U. Bēlendorfs ierodas Drēzdenē un pusgadu studē mākslas vēsturi. Šeit pabeigta bēdu luga "Ugolino Džerardeska" (Ugolino Gherardesca). Bēlendorfs to nosūta Augstam Vilhelmam Iflandam uz Berlīni. Lugu vēlāk recenzē Gēte. Bēlendorfs sūta Šilleram jaunus dzejoļus.
11.1800–1801
Brēmene, Vācija
1800. gada novembrī Bēlendorfs dodas uz Brēmeni, kur literārā biedrībā notiek drāmas "Fernando lasījumi". Brēmenē viņš cenšas iegūt publicitāti kā rakstnieks.1801. gadā iepazīšanās, attiecības ar iecerēto Geši Margaretu.
1802
Berlīne
1802. gadā kopā ar Jēnas vēstures profesoru un legācijas padomnieku Kārli Ludvigu Voltmani dodas uz Berlīni.Šeit piedalās kādas poētiskas kabatas grāmatas "Poetisches Taschenbuch" (1802) izdošanā, aktīvi darbojas avīžniecībā. Garlība Merķeļa kritika par grāmatā ievietotajiem Bēlendorfa dzejojumiem un pēdējiem dramaturģiskajiem mēģinājumiem.
1803
Lībeka
Saņēmis ziņu par mīļotās sievietes nāvi, 1803. gada pirmo pusi K. U. Bēlendorfs meklē mierinājumu pie draugiem Greifsvaldē, Lībekā, Ķīlē.
08.1803
Rīga
1803. gada augusta beigās, māsas Sofijas Karolīnas un brāļa Hermana Leopolda mudināts un sava drauga Porta pavadīts, Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs no Lībekas ar kuģi atgriežas Rīgā.
12.1803
Ropaži
Pēc Rīgas nonāk Ropažos, īsu brīdi ir mājskolotājs.
1824–1825
Mērsrags
1824. gada vasarā K. U. Bēlendorfs pēc klejojumiem nonāk Engures pusē, patveras seno labvēļu mācītāju Brantu ģimenē. Pēdējā apmešanās un darba vieta ir Mērsraga muižas rentnieka Rēdliha ģimene.
Izglītība
1793–1794
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Iestājies Academia Petrina, Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, kur studē tieslietas.
10.10.1794–04.1799
Jēnas Universitāte
Jēna
Imatrikulēts kā Urlihs Karls Bēlendorfs, studē kopā ar draugu Pēteri fon Firksu (Fircks, 1775-1807) no Jelgavas. Klausās lekcijas jurisprudencē un filozofijā pie Johana Gotlība Fihtes, vēsturē - pie Karla Ludviga Voltmana (Woltmann, 1770-1817).1797. gada janvārī, iespējams, saņemot ziņu, ka no vasaras Krievijas impērijas pilsoņiem ārzemju studijas ir aizliegtas, nolemj atgriezties Kurzemē, studijas pārtrauc, bet dodas uz Šveici.1799. gadā pēc ceļojuma klausās filozofijas lekcijas pie Frīdriha Vilhelma Šellinga un estētiku, grieķu un romiešu literatūras vēsturi pie Augusta Vilhelma Šlēgeļa.
Dalība organizācijās
13.08.1795–1797
Bēlendorfs kļūst par Johana Gotlība Fihtes inspirētās "Brīvo vīru biedrības" (Gesellschaft der freien Männer), pirmās vācu republikāniskās studentu biedrības, locekli. Šī sabiedrība pulcē izcilākos Fihtes studentus, un Bēlendorfs ir aktīvs tās biedrs. Šeit veidojas ilgas draudzības ar vairākiem studiju biedriem, piemēram filozofu un pedagogu Johanu Frīdrihu Herbartu (Herbart, 1776-1841) un jo īpaši šveiciešu filozofu un politiķi Johanu Rūdolfu Šteku (Steck, 1772-1805). Tomēr uzskatu dažādības dēļ biedrība jau 1796. gadā pamazām izjūk1797. gada pavasarī viņš pārtrauc līdzdalību "Brīvo vīru biedrībā".
Ceļojums
1796
Georga Augusta Getingenes Universitāte
Wilhelmsplatz 1, Göttingen
Klausās Fihtes lekcijas, kas 1796. gada 12. novembrī iesaka Bēlendorfu uzņemšanai Švarcburgas brīvmūrnieku ložā "Günther zum stehenden Löwen" [Ginters pie stāvošajiem lauvām].
07.1797
Milāna
Jūlija beigās K. U. Bēlendorfs kopā ar trim draugiem kājām dodas cauri Vācijai un Šveicei, pāri Alpiem uz franču ieņemto Ziemeļitāliju, nonākot Milānā. Pieņem lēmumu kļūt par rakstnieku, pie Bīles ezera (Bielersee) Šveices rietumdaļā, sacer dzejojumu distihos par "Ruso istaba" (Rousseaus Zimmer).Ceļojumā top Bēlendorfa pirmais prozas darbs, kas saglabājies, – ceļojuma iespaidi "Dēkainās vēstules" (Abentheuerliche Briefe).
1803
Ventspils
Klejojumos pamet Ropažus, pēc laika uzrodas Ventspilī, vēlāk Dobelē, Talsos un arī Tērbatā.
1803
Dobele
Klejojumos pamet Ropažus, pēc laika uzrodas Ventspilī, vēlāk Dobelē, Talsos un arī Tērbatā.
1803
Talsi
Klejojumos pamet Ropažus, pēc laika uzrodas Ventspilī, vēlāk Dobelē, Talsos un arī Tērbatā.
1803
Tartu
Klejojumos pamet Ropažus, pēc laika uzrodas Ventspilī, vēlāk Dobelē, Talsos un arī Tērbatā.
02.1804
Kaļiņingrada
1804. gada sākumā Bēlendorfs iecerējis atgriezties Vācijā. Sasniedz Kēnigsbergu, taču bēg no pilsētas, 9. februārī sadedzinot "daudzus papīrus".
06.1804
Varšava
1804. gada vasarā aizklīst līdz Varšavai.
07.1804
Jelgava
Pēc apcietināšanas Varšavā pa etapu tiek nosūtīts atpakaļ uz Jelgavu.
08.1804–1824
Kurzeme
Nabadzīgi ģērbts, gandrīz divdesmit gadus kājām klīst pa Kurzemi.Vairākas reizes apmeklē brāli Tērbatā, sūta ziņas no Baltkrievijas (Polockas un Vitebskas) un no Harkovas Ukrainā. Visas Bēlendorfa uzturēšanās vietas nav dokumentētas.
08.1804–1824
Tartu
Vairākas reizes apmeklējis brāli Tērbatā.
08.1804–1824
Vitebska
Ziņas no Vitebskas.
08.1804–1824
Polocka
Ziņas no Polockas.
08.1804–1824
Harkiva
Ziņas no Harkovas.
03.1812
Tartu
1812. gada pavasarī Bēlendorfs uzturējies Tērbatā pie sava brāļa.1812. gada vasarā Krievijā sākas Tēvijas karš pret Napoleonu. Franču karaspēka vienības dodas cauri arī Kurzemei un Vidzemei. 1812. gadu Bēlendorfs pavada, pēc paša izteikumiem, ceļojot kājām.
03.1813
Aizputes novads
1813. gada pavasarī kādu laiku ir skolotājs Aizputes apkārtnē.
04.1813
Liepāja
Pēc Aizputes sastopams Liepājā pie paziņas, daktera Kalmeijera.
05.1813
Durbe
Pēc Liepājas apmeklējis mācītāju Šēni Durbē.
Darbavieta
12.1800–1801
Brēmene, Vācija
Brēmenē pārņem no sava drauga Johana Smita vēstures un estētikas lekciju lasīšanu kādai slēgtai sabiedrībai.
1802–1803
Berlīne
Pieņem privātsekretāra vietu pie kādreizējā Jēnas universitātes pasniedzēja, tagad Berlīnē diplomātiskā darbā dienošā vēsturnieka Karla Ludviga Voltmana.Vēlāk strādā avīzes "Vossische Berliner Zeitung" redakcijā, apcer Vācijas iekšpolitiskos un kultūras notikumus.
1803
Rīga
Pēc atgriešanās no Lībekas strādājis par mājskolotāju Rīgā un Ropažos.
1803
Ropaži
Pēc atgriešanās no Lībekas strādājis par mājskolotāju Rīgā un Ropažos.
1824–1825
Mērsraga rentes muiža
Ar drauga Engures mācītāja Johana Pētera Branta (Brandt, 1766-1835) starpniecību Bēlendorfam tiek sagādāta mājskolotāja vieta Mērsraga rentes muižā. Par uztura tiesu viņš māca abus muižas rentnieka Rēdliha bērnus, galvenokārt valodās – krievu, franču, itāļu un latīņu.
Apcietinājums
06.1804
Varšava
1804. gada vasarā kā aizdomīga persona apcietināts Varšavā, jo nevar uzrādīt pasi. Tiek nosūtīts uz Jelgavu.
Apglabāts
1825
Vecie kapi
Domājams, apglabāts Mērsraga Veco kapu nabagu daļā, kapa vieta līdz mūsdienām nav saglabājusies.