Konrāds Lībegots Oto Šulcs

Konrāds Lībegots Oto Šulcs (1772-1840) ir dzimis Konrāda Šulca (Schul(t)z, 1732-1802), Žeimes un Lielbērsteles mācītāja, un viņa sievas Katrīnas Magdalēnas, dzimušas Rozenbergeras (Rosenberger, 1733-1814), Kuldīgas skolotāja, Apriķu un Jaunpils mācītāja meitas, ģimenē.

1800. gada 24. jūnijā / 6. jūlijā Šulcs apprecas ar Mariju Elizabeti Konstanci Mīlihu (Mylich). Laulībā piedzimst četri dēli - Konrāds Aleksandrs Heinrihs (1801-1842), nākošie ārsti Alberts Oskars Šulcs (1813-1878) un Hermanis Oto Gotfrīds Šulcs (1814-1895), nākošais mācītājs un "Latviešu Avīžu" redaktors Rūdolfs Šulcs (1807-1866), kā arī meita Vilhelmīne Sofija, precējusies Kupfere (Kupffer,1803-1885).

Sīkāk par radiem un ģimeni: https://www.geni.com/people/Hermann-Schulz-Dr-med/...

Raksts valodniecībā
1829: Anmerkungen zu Stenders lettischer Grammatik von Schultz, Pastor zu Birsgallen (..) [Kurzemes mācītāju komentāri un labojumi G.F.Stendera gramatikai] Magazin, 2.sēj., 1., 2.d. Jelgava, 1.-29.lpp.; 1.-30.lpp.

Likumu tulkojumi
1805: Lindes un Birzgales pagasta pienākami darbi un klausīšana [baroneses fon Mengdenas noteiktie zemnieku likumi]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1805: Lindes un Birzgales zemnieka jeb pagasta tiesa [baroneses fon Mengdenas izsludinātie Birzgales pagasta tiesas noteikumi]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1809: Kādi vērā liekami baznīcas likumi [priekšraksti baznīcēniem]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1834: Svēta amata grāmata priekš Lutera draudzes mācītājiem Krievju valstī [1832. gada Krievijā izsludināto luterāņu baznīcas likumu 3. daļas tulkojums - baznīcas rokasgrāmata]. Rīga: J.K.D.Millers.
1834: Baznīcas likumi priekš Lutera draudzēm
[1832.gada Krievijas luterāņu baznīcas likuma tulkojums]. Jelgava: Stefenhāgens
un dēls.

Dziesmas un īsproza grāmatās un presē


1797: Tēva un mātes prieks. Tas vēstu kārīgs muižas kungs. Latviska Gada Grāmata, II cet., 65. lpp.; 109.-123.lpp.
1797: Gudra tiesas spriešana. Cita gudra tiesāšana. Latviska Gada Grāmata, III cet. 98.-104.lpp.
1798: Bērni, kas sev pašus grib valdīt. Latviska Gada Grāmata, IV cet. 12.-27.lpp.
1824: Nēģeru pasaka [elefants un kaza]. Latviešu Avīzes, nr. 27.
1824: Sējas dziesma. Latviešu Avīzes, nr. 38.
1826: Sarunāšanas par Latviešu Avīzēm Lejas krogā. Latviešu Avīzes, nr. 2.,5.,10.,13.,18.,26., 29.,34.
1826: Mārtiņa dziesma [Mārtiņ Luter, Dieva vīrs]. Latviešu Avīzes, nr. 39.
1827: Iekš savām jaunām mājām [Dziesma, pārceļoties uz jauno pastorātu nodegušā vietā]. B.i., b.v.
1827: Mācītāja prieks. Latviešu Avīzes, nr. 24.
1831: Mūsu alutiņš. Latviešu Avīzes, nr. 47.
1832: Bēres dziesma, kad bērniņu glabā. Rīga: Hekers.
1832: Bēres dziesma, kad vectēvu glabā. Rīga: Hekers.
1833: Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas [Vidzemes luterāņu racionālistu dziesmu grāmatas 3.izd., pirmoreiz iekļautas arī Šulca dziesmas]. Rīga: Millers.
1833: Pie kapa [bērnu dziesma]. Rīga: Hekers.
1833: Peršiņi, ko kapu krustiem varat uzrakstīt. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 32
1834: Svēts stāsts no Arābijas zemes. Latviešu Avīzes, nr. 15.
1835: Snapša slava. Latviešu Avīzes, nr. 36.
1835: Mūsu Grietiņa. Sechs lettische Lieder [Mūsu Grietiņa. Sešas latviešu dziesmas. Solodziesmas ar G.H.Mīliha komponēto pavadījumu; atkārtots izdevums 1874.]. Jelgava: Stefenhāgens.
1836: Lieldienas dziesma. Dieva vārda mīļotājiem I sējas 4tā sauja. 161.-162.lpp.
1836: Dziesmas. Pats galamērķis. Dieva vārda mīļotājiem I sējas 5tā sauja. 240. lpp.
1836: Mūsu Grietiņa. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 5., 26., 34., 41., 51., 52.
1836: Ķīselis [Bērni, ķīsels ir gatavs, tad nāciet]. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 41.
1837: Beidzami vārdi, ko kāds Kurzemes mācītājs no altāra teicis, kad V.S***s baznīcu Kurzemē 6tā d. jan.m. 1837. bija iesvētījuši. Dieva Vārdu Mīļotājiem, 66.-73.lpp.
1837: Debesīgs prāts. Atdzimšana. Bauslība un evaņģeliums. Dieva vārdu mīļotājiem. 2. sējas 5. sauja, 239.-240.lpp.
1837: Zagta ticība [fragm.no H.Millera “Geistliche Erquickstunden”. Dieva vārdu mīļotājiem, 2. sējas 6tā sauja, 273.-281.lpp.
1837: Dievs ir mūžīgs. Eņgeļi. Dzimtas dienā. Dieva vārda mīļotājiem. 2. sējas 9. sauja. 425. – 427. lpp.
1838: Pie skudras ej, tu, sliņķi! Latviešu Avīzes, nr. 27.
1839: Dieviņš deva nagus zirgiem. Vecu grieķeru ziņģe. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 28.
1839: Svētas dziesmas, ar ko Kalnciem- un Klīves muižas draudze iesvētīja savu jaunu lūgšanas un skolas namu 30tā august dienā 1839. gadā. Jelgava: Stefenhāgens.
1840: Jānim Gūtenberģim par godu un par piemiņu šīs septiņpadsmit dziesmas sarakstītas no nelaiķa Birzgales mācītāja K. Šulc [V.Panteniusa ievads un Šulca garīgas dziesmas]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.

Kultūrvēsturiskas publikācijas grāmatā un turpinājumizdevumos


1824: Latviešu Bībele, Dieva dāvana [par Glika Bībeli]. Latviešu Avīzes, nr. 5.
1832: Kurzemes stāstu grāmata jeb tādu lietu izteikšanas, kas vērā liekamas un Kurzemē notikušas no veciem laikiem līdz mūsu dienām. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1833: Nelāga sakāmi vārdi. Veca un jauna Laika grāmata uz to 1834tu gadu [Kurzemes kalendārs].

Publicistika
1822: No Daugavas [par kādas vecītes nāvi 107 gadu vecumā]. Latviešu Avīzes, nr. 21.
1823: No Daugavas plostiem. Latviešu Avīzes, nr. 17, 18.
1824: Divi vectēvi [par diviem mirušiem Jāņiem, katru 106 gadu vecumā]. Latviešu Avīzes, nr.19.
1825: No Daugavas [latviešu saimnieki svin vārda dienas mājās, nevis krogā]. Latviešu Avīzes, nr. 50
1827: No Birzgales [par izglītības stāvokli]. Latviešu Avīzes, nr. 10.
1828: Jelgavā, pirmā oktobera [par mācītāju J.H.Tilinga un K.Blēzes iesvētīšanu]. Latviešu Avīzes, nr. 40.
1829: No Daugavas [par rekrūšu ņemšanu Birzgalē un Lindē]. Latviešu Avīzes, nr. 1.
1829: No Daugavas [atlikta laulāšana, jo nezina katehismu]. Latviešu Avīzes, nr. 21.
1830: No Šauļiem [Luterāņu lūgšanas namu uzcelšana Janišķos un Alkišķos]. Latviešu Avīzes, nr. 11.
1830: No Šauļiem [rekrūšu ņemšana]. Latviešu Avīzes, nr. 13.
1830: Birzgales draudzes mācītājs. Divi teicami vīri [Skābeņu Jānis atrod Ruselu Jāņa naudas maku un atdod to īpašniekam]. Latviešu Avīzes, nr.22
1831: Liela nelaime [pie Jaunjelgavas pārceltuves noslīkuši 50 cilvēki]. Latviešu Avīzes, nr. 41.
1835: Atkal no laupītājiem. Latviešu Avīzes, nr. 30.
1836: Svēts priekš [par Žeimes meiteņu skolu]. Latviešu Avīzes, nr. 34.
1836: Birzgalē [par melnajām bakām]. Latviešu Avīzes, nr. 53.
1839: Iz Kurzemes [par dziesmu grāmatu zagšanu baznīcās]. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 42.
1839: Jauna kapsēta [par Vecmuižas draudzes kapsētu]. Latviešu Avīzes, nr.1.

Dabaszinātniski raksti
1825: Dzīva kaušana [par vardes cīņu ar līdaku]. Latviešu Avīzes, nr. 7.
1828: Ziņa no upes izrakšanas Kurzemē [Užavas un Ventas padziļināšanas darbi]. Latviešu Avīzes, nr.41.
1828: No Daugavas 5. oktobera [par lietu un neražu]. Latviešu Avīzes, nr. 42.
1835: No kampera koka. Par izmācītām čūskām. Latviešu Avīzes, nr. 41.
1835: No dabas lietām. Stārks. Latviešu Avīzes, nr. 46., 47., 49.
1835: No dabas lietām: Voi var zināt zivju vecumu? No kā jēriņš pazīst savu māti? Bites Amerikā. Latviešu Avīzes, nr. 52.
1836: No dabas lietām. Putns rod. Latviešu Avīzes, nr. 2.
1836: No dabas lietām. Zirneklis. Latviešu Avīzes, nr. 10.
1836: No dabas lietām. Saules lietus. Savāda zveja. Latviešu Avīzes, nr. 17.
1836: Kalnu vārna. Latviešu Avīzes, nr. 21.
1836: Zirgu skriešana Englenderu zemē. Latviešu Avīzes, nr. 20.
1836: Mežu valoda kaimiņu starpā [par mežkopību]. Latviešu Avīzes, nr.23., 25.-28.
1837: Kā zirgus un lopus var izsargāt no mušām un dunduriem. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 21.
1837: Lopiem derīgas zāles pret asins sērgu. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 20.
1837: Vēl citas zāles, ar ko lopus glābt asiņu sērgā. Latviešu Avīzes, nr. 51.

"Magaziņu" 2.kr. 1. burtnīcā (1829), 6.lpp. vecais Birzgales mācītājs Konrads Šulcs, ko vecais Lievārdes Kroons [mācītājs Krons] slavēja par vienu no tā laika labākiem latviešu valodas pratējiem, izsacījās, ka būtu ļoti vēlams latviešu rakstos ieviest krievu burtus, sevišķi šņākuļu ž,š, un č vietā. Tas latviešiem atvieglinātu lasīt iemācīšanos.
No: Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga, 1929, 12.-125.lpp.

Pirmā latviski iespiestā Latvijas vēstures grāmata bija Birzgales mācītāja L.O.K.Šulca "Kurzemes stāstu grāmata" (Jelgava, 1832; vispirms "Latviešu Avīzēs" 1930.gada beigās un 1931. gadā). Izklāsta tālākajā daļā jaušams, ka autors simpatizē nevis feodāli dzimtnieciskai kārtībai, bet jaunlaiku pilsoniskai sabiedrībai. Tomēr, aprakstot senvēsturi, viņš ne soli neatkāpjas no apoloģētikas pozīcijām. Pirmsvācu posmu Šulcs (..) iztirzā plaši. Senie sēļi, kūri un zemgalieši bijuši sirdīgi pagāni, arvien karojuši savā starpā, svētkos nodevušies lopiskai uzdzīvei. Viņi bijuši muļķi, tāpēc gudrie vācieši uzvarējuši. Kad kristītie šejienieši nomazgājuši jauno ticību un par to sodīti, viņi kļuvuši nikni, sākušies asiņaini kari, uzvarētāji saskaņā ar ieražu atņēmuši viņiem mantu un kļuvuši par kungiem. Vēlāk, brīvību pazaudējot, "sirdstikumi" latviešiem "padevušies uz slikto pusi", tādēļ kungi kļuvuši bargi.
Aleksejs Apīnis. Tautas senvēstures tēlojums latviešu pirmo literātu rakstos. Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1994, nr. 1, 35.-36. lpp.

Par savdabīgu sentimentālās līnijas virsotni – sievietes tēla aspektā – un vienlaikus miniatūru patriarhālās sabiedrības stereotipu enciklopēdiju var uzskatīt divu mācītāju – Konrāda Šulca un Gotfrīda Heinriha Mīliha – kopdarbu – dziesmu ciklu „Mūsu Grietiņa”, kas pirmoreiz dienasgaismu ierauga jau te aplūkojamās rakstniecības vēlīnajā fāzē – 1834. gadā žurnālā „Tas Latviešu Ļaužu Draugs”, bet vēlākajos gados, pateicoties popularitātei, tiek vairākkārt atkārtoti izdots greznos izdevumos ar notīm. Ciklu, kondensējot lielāko daļu sievietēm veltītās sentimentālās lirikas un prozas pazīmju, veido sešas dziesmas, un līdzīgi kā audzināšanas romāns tas izseko galvenās varones – latviešu zemnieku sievietes – dzīves gājumam, sākot no dzimšanas līdz kapam, savukārt cikla struktūra vienlaikus kalpo kā sievietes sociālo funkciju modelis (..), dzejojums iezīmē vienu no būtiskākajiem aspektiem sievietes sociālās identitātes konstruēšanā, proti, tās kodēšanu triādē mājsaimniece-sieva-māte (..) Un te parādās kāds būtisks kultūrpārneses paradokss: šis modelis liecina par mēģinājumu lokalizēt 18. gadsimtā topošās vācu vidusšķiras dzimumidentitātes morāli latviešu zemnieku sabiedrībā kā paraugu latviešu lasītājām un lasītājiem, saskaņā ar kuru vīrietis pārvalda ārējo/aktīvo pasauli, bet sieviete – iekšējo/pasīvo.
Pauls Daija. Latviešu sieviete un “filozofiskais gadsimts”: ieskats apgaismības laika latviešu laicīgajā literatūrā dzimtes studiju aspektā. No: Hanovs, D., Jansone, I., Vērdiņš, K. (Sast.) Dzimtes konstruēšana. Rīga: Avens un partneri, 2013. 15.-48. lpp.

Apbalvojums
1813. gadā Šulcs saņem 1812. gada bronzas piemiņas krustu.

Conrad Liebegott Otto Schul(t)z

K. S-z.; S-z.; 15.; K.S.; -z-; L.O.C. S-z.

23.06.1789–1790
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
studējis, specializējies teoloģijā

15.10.1791–1793
Jēnas Universitāte
Jēna
studējis teoloģiju, atgriežas Kurzemē 1794. gadā

1795–1800
Žeimes luterāņu draudze
Žeimele
Kalpo pie tēva draudzē kā palīgmācītājs

04.07.1800–16.04.1801
Birzgales draudze
Birzgale
palīgmācītājs. Lindes un Birzgales draudzes mācītāja Heinriha Dītriha Kerkoviusa palīgs, sakarā ar to, ka vietējā muižniece un draudzes pārraudze ir prombūtnē, uzreiz nevar stāties amatā. 16.04.1801. iztur pārbaudes eksāmenu pie superintendenta Okela un mācītāja Johana Gabriela Šella (Schöll), gatavs iesvētīšanai amatā.

05.05.1801–20.02.1840
Birzgales draudze
Birzgale
mācītājsMācītājmuižā pārdzīvo biežus laupītāju iebrukumus, 1824. gada 22. februārī pazaudē visu mantu ugunsgrēkā, t.sk. savu bibliotēku, kurā bijuši vairāk nekā 1500 sējumi, paša manuskripti, kopš 1753. gada vestā baznīcas grāmata un Bauskas mācītāju atraitņu kases papīri.1833 pieņem par palīgmācītāju savu dēlu Rūdolfu Šulcu.Pēc: Th.Kallmeyer. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Bearb. von Dr.med. G.Otto. Riga, 1910, S. 649-650; No Jelgavas. Latviešu Avīzes, nr. 19 (1824)

1824–1830
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Biedrības biedrs, izstājas no biedrības pēc konflikta ar F.E.Neanderu, kas šķietami nesaskaņoti ar autoriem pievienojis piezīmes Kurzemes mācītāju rakstam par labojumiem un papildinājumiem G.F.Stendera gramatikā, kas publicēts 1829.gada turpinājumizdevumā "Magazin".Sīkāk par konfliktu: Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga, 1929, 126.-129.lpp.