Kārļa Skalbes ģimnāzija

Kārļa Skalbes ģimnāzijas himna, Jēkaba Poruka mūzika, ģimnāzistes Ilzes Šķipsnas vārdi, šo dāvinājumu ģimnāzijai pasniedza tās II izlaidums 1947. gadā, savukārt III izlaidums 1948. gada martā dāvināja skolai karogu, kas darināts pēc mākslinieka Jāņa Šternberga meta ar Kārļa Skalbes dzejas ierakstu “Krājiet klusu gaismu / savai dvēselei”.

Ģimnāzista Edmunda Šternberga zīmējums. Lāpa: Latviešu jaunatnes mēnešraksts, Nr.2 (01.03.1946)

Ģimnāziju izveidoja latviešu bēgļu nometnē Fišbahā. Tā atklāta 1945. gada 24. jūlijā, kad mācības uzsāka pirmie 73 audzēkņi, taču, pieaugot interesei par iespēju turpināt izglītību latviešu valodā, jau septembrī radās iespēja atvērt paralēlklases. Uzsākot darbu, ģimnāzijai nebija mācībām piemērotu telpu. "Skolas rīcībā nodoto "Kristālpili" plāna dēļu siena dalīja divās daļās: vienā bija trīs galdi, domāti trim klasēm 1., 4., 5.un otrā divi 2. un 3. klasei.Tā kā visām klasē mācības notika reizē, sekot bija ļoti grūti, tādēļ bieži vienai vai otrai klasei mācības notika brīvā dabā. Jau pēc divām nedēļām – 6. augustā telpu jautājums atrisinājās labvēlīgāk, jo atbrīvoja kādu ziemas celtni. Lielo istabu piemēroja sešām klasēm un skolotāju istabai, atdalot vienu no otras ar skapjiem."Lāpa: Latviešu jaunatnes mēnešraksts, Nr.2 (01.03.1946)

1945. gada oktobrī ģimnāzijā mācījās 140 audzēkņi, tostarp arī no tuvākām un tālākām latviešu bēgļu nometnēm.

Ģimnāziju strādāja 15 skolotāji un 14 skolotājas. Gandrīz visi pedagogi bija ar augstskolas izglītību un ilggadēju pedagoģisku praksi: Latvijas Universitātes dekāns prof. Eduards Zicāns, literatūras vēsturnieks prof. Kārlis Kārkliņš, gleznotāja Nora Drapče, dzejniece Zinaida Lazda un citi.

Ģimnāziju vadīja matemātikas maģistrs Ernests Ābele.

1946. gada 6. maijā ģimnāzijā sākās otrais mācību gads ar 128 skolēniem un 32 skolotājiem, no kuriem 14 strādāja arī tautskolā.

1947. gada 29. martā pilnu ģimnāzijas mācību kursu beidza 21 humanitārā klases ģimnāzists un 12 reālās klases ģimnāzisti.

1949. gadā IV izlaidums ģimnāziju beidza Fišbahā, bet sakarā ar nometnes slēgšanu un visu pārvietošanu uz citu bēgļu nometni Dillingenā, kur 1949. gada 27. novembrī aizsākās Kārļa Skalbes ģimnāzijas pēdējais pastāvēšana mācību cēliens, 1950. gada 21. jūnijā tā tika slēgta.

Nometnē darbojās arī Kārļa Skalbes pamatskola, kuras pārzinis bija P. Turlajs, un Kārļa Skalbes tautskola.

Avots: Vēstis: Fišbahas latviešu laikraksts, Nr.12 (13.10.1945)