Kārlis Kārkliņš

Māte Anna Kārkliņš – laukstrādniece.

Trīs reizes precējies.
Pirmajā laulībā dzimusī vecākā meita Dzidra Kārkliņa (precējusies Kronberga) apprecējās ar mākslinieku un aktieri Rūdolfu Kronbergu. Kārļa Kārkliņa mazdēls Juris Kronbergs – dzejnieks un tulkotājs.
Otrā laulība ar skolotāju Mildu Pommeri.
Trešajai sievai, skolotājai un literatūrzinātniecei Mildai Gundegai Kārkliņai (dzimusi Vitrunga) veltīts trimdā tapušais Kārļa Kārkliņa dzejolis "Mīla".

1910: pirmā publikācija – 1896. gadā 6. krievu ārstu kongresa sapulcē nolasītās krievu psihiatra, psihologa, neiropataloga Vladimira Behtereva runas "Apzinīgās darbības lokalizācija dzīvniekos un cilvēkā" tulkojums (publicēts ar pseidonīmu Voldemārs).
No 1912. gada žurnālā "Druva", laikrakstā "Tēvija" u. c. rakstījis par literatūras jautājumiem.

Kārlis Kārkliņš devis būtisku ieguldījumu Rūdolfa Blaumaņa, Friča Bārdas, kā arī Apsīšu Jēkaba, Viļa Plūdoņa, Annas Brigaderes, Kārļa Krūzas, Ata Kronvalda, Valda, Saulieša, Antona Austriņa daiļrades apguvē un izpratnē.
20. gadsimta 20. un 30. gados sarakstījis daudzas latviešu valodas un literatūras mācību grāmatas pamatskolai.
Sarakstījis grāmatas "Rakstniecības teorija" (1921, 1928 ), "Latviešu literatūra" (1932, 1939 ), "Fricis Bārda" (1935, kopā ar Kārli Kraujiņu), "Kronvaldu Atis dzīvē un darbā" (1936, kopā ar Alfrēdu Gobu), valodas mācības grāmatu pamatskolai "Vārds" (1.-6. klasei, 1926-1930), "Latviešu tautas dziesmu problēmas", "Tīri toniskais pantmērs latviešu dzejā" (abas 1948), skolu vajadzībām "Latviešu literatūras vēsture" (1-4, 1946-1947), "Cittautu literatūra" (1-3, 1948-1949).

Līdzās akadēmiskajam darbam lasījis lekcijas latviešu valodas metodikā un literatūras vēsturē dažādos skolotāju kursos. Piedalījies Izglītības ministrijas vidusskolas grāmatu vērtēšanas komisijā.
Publikācijās un metodiskajos rakstos pievērsies literatūras teorijas jautājumiem, īpaši daiļdarba satura un formas vienotībai, daudzveidīgām metodiskām idejām dažādu literatūras veidu un žanru apguvē, kā arī dzejas apguves jautājumiem, atziņām par dzejas specifiku un dzejas mācīšanas īpatnībām pamatskolā un vidusskolā.

1940. gada 6. februārī ieguvis doktora grādu, aizstāvot disertāciju par tematu "Rūdolfa Blaumaņa darbu ārējā forma".

"Manās krūtīs vienmēr mita dziļas slāpes pēc zinātnes. Zinātni esmu mīlējis un nodevies tai ar visu sirdi. Tā bijusi mana mīļākā, kam esmu ziedojis savu mūžu. Zinātne ir spēks, kas vairāk saista, jo vairāk tam nododas. Zinātne tāpat aizrauj kā filozofija, māksla, reliģija."

Kārkliņš, Kārlis. Mana dzīve. Ērmanis, Pēteris (virsredaktors). Trimdas rakstnieki. Autobiogrāfiju krājums. 1. sējums. Viļa Štāla apgāds, 1947, 158. lpp.
"Kārlis Kārkliņš ir viens no nedaudzajiem mūsu literatūrzinātniekiem, kas nav rakstnieki. Labi pazīdams cittautu, īpaši vācu un krievu literatūru, kā arī literatūrzinātniekus, no kuriem viņš īpaši Valceļa, Ermatingera, Muller-Freienfelsa un formālistu skolas sasniegumus iekļāvis savas metodes pamatā, viņš prot gan dziļi iespiesties atsevišķa rakstnieka darbu ideju, motīvu un formas elementos, gan apvienot tos laikmetu un literāro virzienu attīstības gleznās. Viņa raksti par Apsīšu Jēkabu, Fr. Bārdu, bet jo sevišķi Blaumani, kura darbu apceri Kārkliņš bija izvēlējies arī savai disertācijai, pieder pie labākā, kas par šiem rakstniekiem atrodams. Tāpat dziļas vagas neiestrādātā laukā ir viņa pārskati par romantismu un reālismu latviešu literatūrā [..]. Bez tam viņš rakstījis par Valdi, Saulieti, Plūdoni, Austriņu, K. Krūzu, Brigaderi, objektīvi interpretēdams dažādus rakstniekus.
Kārlis Kārkliņš daudz pūļu un intereses veltījis arī paidagoģijai, gan arī šeit palikdams tuvu literatūrai. Ģimnāzijā viņš daudzus gadus māca latviešu valodu. Viņa sastādītās un savā laikā diezgan plaši lietotās māc. grāmatas ir rakstniecības teorija un lasāmā grāmata. Skolotāju sanāksmēs un kursos viņš lasījis lekcijas par literatūru un literatūras metodiku. Daudz no viņa mācās arī jaunā literatūras zinātnieku paaudze universitātē, jo Kārkliņš, pieiedams ir dzīves, ir zinātnes uzdevumiem ar sirsnību un nopietnību, tā risina arī literatūras problēmas. Prazdams iejusties dzejas darba daiļumā, viņš tomēr nekad savu zinātnisko pētījumu nepadara beletristisku, nekad neizlīdzas ar poētiskiem, bet neskaidriem apzīmējumiem, kaut taisni literatūras pētnieki šai ziņā bieži grēko. Kārlī Kārkliņā ar analītisku domātāju laimīgi apvienota gaiša un silta personība."

Ancītis, Krišjānis. Kārlis Kārkliņš. Tēvija, Nr. 4, 1942. gada 6. janvārī, 8. lpp.

Voldemārs

Kauguru pagastskola
Kauguri

Jaunvāles pagastskola
Jaunvāle

Trikātas draudzes skola
Trikāta

1906–1910
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera

1911
1911. gadā ieguvis mājskolotāja tiesības krievu valodā.

1920–1926
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Rīga
Beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu.

1928–1929
Bonnas Universitāte
Bonna
Studējis ģermāņu filoloģiju.

Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Strādājis Izglītības ministrijas vidusskolas grāmatu vērtēšanas komisijā.

Kārļa Skalbes ģimnāzija
Fišbaha
Strādājis Fišbahas latviešu nometnes ģimnāzijā.

Valmieras sieviešu ģimnāzija
Rīgas iela 42, Valmiera
Strādājis par skolotāju.

Bijis Valmieras apriņķa tautskolu inspektors.

1911–1918
Valmieras tirdzniecības skola
Valmiera
Skolotājs

1919–1920
Valmieras pilsētas komercskola
Valmiera
Valmieras tirdzniecības skolai pārveidojoties par Valmieras pilsētas komercskolu, Kārlis Kārkliņš kļūst par tās direktoru. Šeit turpina strādāt arī par latviešu valodas skolotāju.

1920–1940
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
No 1920. gada līdz pat 1940. gadam strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju Rīgas pilsētas 3. vidusskolā (vēlāk ģimnāzijā).

1923–1930
Rīgas Skolotāju institūts
Talsu iela 7A, Rīga
1923. gadā sācis strādāt par latviešu valodas metodijas skolotāju. Sākot darbu Latvijas Universitātē, 1930. gadā Kārlis Kārkliņš pametis darbu Rīgas Skolotāju institūtā.

1924
Rīgas pilsētas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
1924. gadā sācis strādāt par skolotāju arī Rīgas pilsētas 2. vidusskolā.

1929–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1930: ievēlēts par lektoru;1932: ievēlēts par privātdocentu.Sākot ar 1932./1933. mācību gada pavasara semestri lasījis latviešu jaunākās literatūras kursu "Sabiedriskās individuālās diferencēšanās laikmets (1893–1919)".Otrā pasaules kara gados kļuvis par docentu latviešu valodas metodikā.1943: ievēlēts par profesoru latviešu literatūras vēsturē.

1947–1949
Baltijas Universitāte
Pinneberga
Latviešu literatūras vēstures profesors Baltijas universitātē Pinnebergā.

1917
Valmieras apriņķa skolotāju biedrība
Valmiera
Kārlis Kārkliņš ievēlēts biedrības valdē, pārstāvējis skolotājus bezzemnieku saeimā Valmierā 1917. gadā no 16. līdz 18. aprīlim.

1920
Rīga
1920. gadā Kārlis Kārkliņš kopā ar ģimeni pārceļas uz Rīgu.

1951
Amerikas Savienotās Valstis
No 1951. gada dzīvojis ASV.

1944
Vācija
1944: devies bēgļu gaitās uz Vāciju.