Edvarts Virza

7 bildes

27.12.1883 – 01.03.1940

Edvarts Virza (arī Edvards Virza, īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna; 1883–1940) – dzejnieks, prozaiķis, atdzejotājs, tulkotājs, dzejnieces Elzas Stērstes vīrs. Viens no spilgtākajiem un ietekmīgākajiem latviešu dzejniekiem 20. gadsimtā, plašāk pazīstami ir viņa darbi – agrīnās dzejas krājums "Biķeris" (1907) un poēma "Straumēni" (1933). Atdzejojis un tulkojis no franču valodas. Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru (1926), Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru (1937), Kultūras fonda godalgas, Tēvzemes balvu (1938), Francijas, Itālijas, Polijas, Ungārijas, Beļģijas ordeņus. Vienīgais latviešu Nobela prēmijas kandidāts literatūrā 20. gadsimta starpkaru posmā (par poēmu "Straumēni"). Padomju totalitārisma režīma laikā Edvarta Virzas darbi bija aizliegti.

Dzimšanas laiks/vieta

27.12.1883
Salgales pagasts
Dzimis Emburgas, vēlākā Salgales pagasta "Rāceņos" – mātes Annas Vīgantes dzimtas mājās.

Miršanas laiks/vieta

01.03.1940
Rīga

Personiska informācija

Dzimis saimnieku Annas un Jura Lieknu ģimenē kā vecākais bērns četrpadsmit bērnu ģimenē (pieci bērni miruši agri bērnībā, četras meitas un pieci dēli izdzīvojuši). Vecāki devuši vārdu Jakobs Eduards.

1901. gadā Juris Liekna mantojis tēva mājas "Billītes", tajā pašā gadā Lieknu ģimene kopā ar Bauskas pilsētas skolu beigušo Edvartu Virzu pārcēlās uz "Billītēm". Divas mājas ļāva ģimenei gūt zināmu turību.
Kopš 1905. gada pastāvīgi dzīvojis dzimtas mājās "Billītēs", mācījies franču valodu un atdzejojis franču autoru darbus.

1919. gada rudenī Latviešu – franču tuvināšanas biedrības rīkotajā koncertā Melngalvju namā iepazinies ar dzejnieci Elzu Stērsti.
1920. gada vasarā Jelgavā, Annas baznīcā Edvarts Virza apprecējies ar Elzu Stērsti.

Padomju totalitārisma režīma laikā Edvarts Virza bija t.s. aizliegto autoru vidū – līdz pat 1985. gadam par Edvartu Virzu nerakstīja un viņa darbus neizdeva.

Profesionālā darbība

Literārā darbība

Pirmie dzejoļi tapuši mācoties Bauskas pilsētas skolā.
1906: pirmā publikācija – dzejoļu cikls "Nakts dziesma" žurnālā "Dzelme" 1906 (3. nr.).

Dzeja
Dzejoļu krājumā "Biķeris" (1907) erotisks skurbums un fatālisms, simboliski atainotas alkas pēc intensīvas dzīves izjūtas.
Dzejoļu krājumā "Dievišķīgās rotaļas" (1919) erotisks rotaļīgums un estetizācija, dzimtenes dabas un vēsturisku notikumu tēlojums konkrētās, sulīgās reālijās, akmeismam radniecīgā poētikā.
Krājumā "Laikmets un lira" (1923) tautas un atsevišķu tās indivīdu heroisma slavinājums, patriotiska liroepika ("Nakts parāde", "Pulkveža atgriešanās", "Doma baznīcas balāde"), Zemgales ainavas un zemnieka darba cildinājums, satīras par šķiru cīņu un rev. kustībām, kā arī antīkās senatnes dievību stilizēta poetizēšana.
Poēmās "Hercogs Jēkabs" un "Karalis Nameitis" (krājumā "Poēmas", 1924) cildināta spēcīga un aktīva personība, tās jutekliskā un emocionālā vitalitāte, dzīvesprieks un jaunrades spars. Ar ekspresīvo izteiksmi un vizuāli krāsaino kolorītu, spriego kompozīciju šīs poēmas pieskaitāmas pie latv. liroepikas virsotnēm.
Krājums "Skaidrība" (1927) iezīmē pāreju uz neoklasicistisku pasaules koncepciju un poētiku, līdzās intīmiem, apceres un atmiņu motīviem cildinot zemniecisko dzīvesveidu kā indivīda un tautas stabilitātes nodrošinājumu. Šī iezīme raksturīga arī krājumam "Dzejas un poēmas" (1933), kurā dominē stipras, patstāvīgi domājošas un rīkoties spējīgas personības kults un prasība pēc kalpošanas mūžīgi stabilām vērtībām.
Krājumā "Pēdējās dzejas" (1941) lauku dzīves harmoniskuma un darba svētīguma slavinājums, dabas glorificēšana, tautas traģiskas nākotnes vīzijas, nāves un iznīcības iracionālas nojausmas. Savrup šajā krājumā izdalās heksametros rakstītā poēma "Dievi un zemnieki" ar neoklasic. dzīves un darba interpretāciju.
Virzas dzejas intonācijai raksturīga patosēta dinamika vai klasicistisks monumentālisms, vizuāli konkrēta un spilgta tēlainība ar tiecību uz simbolisku dubultplānu. Virzas dzejas īpatnības veidojušās galvenokārt franču klasiskās lirikas ietekmē.

Proza
Virzas proza – galvenokārt ekspresionistiski saasināti vai simboliski piesātināti tēlojumi un stāsti par latviešu zemnieku darbu un lauku dzīvi. Kara posts un zemniecības pietāte pret zemi, kā arī lauku dabiskās dzīves un pilsētas kultūras pretstatījums dominē stāstu un tēlojumu krājumā "Zaļā Zemgale" (1923).
Virzas prozas virsotne ir poēma "Straumēni" (1933) – latviešu patriarhālās zemnieka sētas paražu un darbu, morāles un skaistuma simbolizēts tēlojums estetizēti reālistiskās ainās. Poēmā īstenība tēlota harmoniskas arhetipiskas teiksmas skatījumā, uzsverot cilvēka un dabas, garīgā un miesiskā, sakrālā un karnevāliskā vienotību un altruistisku saskaņu ar zemi un tās gadskārtu ritējumu kā harmonijas un patiesības nodrošinājumu, akcentējot zemniecisko pasaules izjūtu kā mūžīgu patiesību un svētumu. Poēmā reālistisks, lēns vēstījums apvienots ar svinīgi pacilātu, emocionāli piesātinātu majestātiskumu, detaļās spilgts kolorīts – ar simbolisku vispārinājumu.

Publicistika

Publicistikai Edvarts Virza pievērsies no 1918. gada.
Virzas publicistika par nacionālās dzīves un zemniecības tēmām, apceres un recenzijas par literatūru, mākslu un kultūru, ceļojuma piezīmes un esejas par sabiedriskiem jautājumiem apkopotas krājumos "Laikmeta dokumenti" (1920, papildināts izdevums 1930), "Zem karoga" (1935), "Jaunā junda" (1936). Atziņās nozīmīgi ir Virzas raksti par literatūras un latviešu mentalitātes īpatnībām. Patosēta vēstījuma maniere raksturīga monogrāfijām "Pirmais Latvijas nacionālo karaspēku virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks" (1927, atkārtots izdevums 1995), īpaši – "Kārlis Ulmanis" (1935).

Cittautu autoru darbu tulkojumi un atdzejojumi

Pie latviešu atdzejojumu izcilākajiem sasniegumiem pieder Virzas tulkotās grāmatas "Franču lirika XIX g. s." (1921), "Franču renesanses lirika" (1930), E. Verhārena dzeju izlase "Dzīves sejas" (1920).
Virza tulkojis arī G. Flobēra romānu "Salambo", noveli "Svētā Antonija kārdināšana" (abi 1924), V. Igo romānu "Parīzes Dievmātes katedrāle" (1927), "Nožēlojamie" (1928).
Franču valodā izdota Virzas apcere par latviešu literatūru "La littérature Lettonne depuis I'époque du Réveil National" (1926).

Kopoti raksti 3 sēj. (1938-39, nepabeigti), 4 sēj. (Mineapolisā 1958-66).
Izdota Virzas dzejas izlase "Dievišķā gaismā" un rakstu izlase "Mīļās Māras pārnākšana" (abas 1991).

Recepcija, darbu tulkojumi

1992: "Pēdējā vasara", filma par Virzas dzīves pēdējiem gadiem (režisore S. Rikarde)

Poēma prozā "Straumēni" (1933) tulkota un izdota igauņu, krievu, vācu, franču, horvātu un ungāru valodā.

Citvalstu apbalvojumi

Francijas Goda leģiona ordeņa IV šķira
Itālijas Kroņa ordenis
Polijas "Polonia Restituta" III šķira ar lenti
Ungārijas Nacionālo nopelnu krusta III šķira ar lenti
Francijas akadēmiskā palma
Beļģijas Kroņa ordeņa krusts

Vienīgais latviešu Nobela prēmijas kandidāts literatūrā 20. gadsimta starpkaru posmā.

Saiknes

Aleksandra Spekke - Svaine
Amarillis Liekna-Virza - Meita
Anna Žīgure - Mazmeita
Diāna Jance - Mazmazmeita
Elza Stērste - Sieva
Jānis Žīgurs - Znots
Valdemārs Dambergs - Draugs
Viktors Eglītis - Draugs
Vitauts Ļūdēns - Māsasdēls

Pseidonīms

Edvarts Virza, Edvards Virza

Papildu vārdi

Jēkabs Eduards Liekna, Jakobs Eduards

Izglītība

Salgales pagastskola
Salgales pagasts
Mācījies Salgales pagastskolā.

1901
Bauskas pilsētas skola
Bauska
1901. gadā beidzis Bauskas pilsētas skolu.

1902
Rīgas pasta un telegrāfa skola
Rīga
1902. gadā, tēva mudināts, iestājies Rīgas pasta – telegrāfa skolā, kurā neilgu laiku mācījies.

1904–1905
Maskava
1904. gadā sācis studēt profesora Vladimirova privātajā juridiskajā fakultātē (studē apmēram gadu), kur klausījies lekcijas tieslietās un tautsaimniecībā. 1905. gada notikumu dēļ šo fakultāti slēdz.

Ceļojums

Grieķija
Bijis ceļojumā pa Grieķijas salām.

Itālija
Itālijā apmeklējis Romu, Veronu u.c. vietas.

1921
Parīze
1921. gadā Edvarts Virza ar Elzu Stērsti devās divarpus mēnešu ilgā ceļojumā uz Franciju. Edvartam Virzam tā bija pirmā viesošanās Parīzē, dzejnieki apskatījuši Parīzes Dievmātes katedrāli un Elzas Stērstes iemīļoto Saint-Chapelle baznīcu.

Dzīvesvieta

1901
Billītes
1901. gadā Lieknu ģimene pārcēlusies uz dzīvi "Billītēs". Pēc skolas beigšanas Bauskā 1901. gadā Edvarts Virza atgriežas tēva mājās.

1905
Billītes
Kopš 1905. gada Edvarts Virza pastāvīgi dzīvojis dzimtas mājās, mācījies franču valodu un atdzejojis franču autoru darbus.

1922
Strēlnieku iela 2, Rīga
Apmēram no 1922. gada ģimene dzīvojusi īrētā dzīvoklī Rīgā, Strēlnieku ielā 2. Dzīvoklī agrāk dzīvojuši mākslinieku Skulmes, Strunke un Kazāks.

Dienests

1916
1916. gadā iestājies 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā.

Dalība organizācijās

1917–1918
Latviešu pagaidu nacionālā padome
Sanktpēterburga
1917.–1918. gadā Petrogradā darbojies Latviešu Nacionālajā padomē, tās uzdevumā sarakstījis eseju "Izpostītā Latvija" (1918), kurā propagandējis Latvijas valsti un latviešu nacionālās identitātes savdabību. No 1918. gada nogales nacionālās valdības laikrakstu žurnālists Liepājā un Valkā, galvenokārt publicējies laikrakstā "Tautas Balss".

1923
Latviešu zemnieku savienība
1923. gadā iestājies Latviešu zemnieku savienības partijā.

1931–1940
Latvijas preses biedrība
Rīga
Goda biedrs

Darbavieta

1919
Laikraksts "Latvijas Sargs" (1919–1934)
Dzirnavu iela 119, Rīga
1919. gada sākumā strādājis laikrakstā "Latvijas Sargs".

1919
Laikraksts "Tautas Balss"
Valka
Kopā ar Jēkabu Janševski un Oto Nonācu Valkā 1919. gadā izdeva un vadīja tobrīd vienīgo latviešu nacionālo laikrakstu "Tautas Balss".

1921–1922
Parīze
Latvijas Preses biroja vadītājs Parīzē.Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics piedāvāja Edvartam Virzam vadīt preses biroju Parīzē. Virza pavadījis Parīzē astoņus mēnešus.

1923–1940
Laikraksts "Brīvā Zeme" (1919–1940)
Laikraksta "Brīvā Zeme" literārās daļas vadītājs

1930
Latvijas Radiofons
20. gadsimta 30. gados Latvijas radiofona priekšlasījuma nodaļas vadītājs.

1930
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
20. gadsimta 30. gados Dailes teātra direktors.

1934–1936
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Izglītības ministrijas mākslas nodaļas vadītājs

Piemiņas vietas

03.1989
Edvarta Virzas iela, Iecava
Pēc Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības Iecavas nodaļas un tās aktīvista Raimonda Sietiņa rosinājuma 1989. gada martā viena no centrālajām Iecavas ielām – Kirova iela – tika pārdēvēta par Edvarta Virzas ielu.

2003
Rīgas Pirmie Meža kapi
2003. gada Dzejas dienās ar Zemnieku savienības atbalstu tika atklāts tēlnieka Imanta Lukaža darināts kapa piemineklis.

16.08.2003
Iecava
Atzīmējot rakstnieka 120. dzimšanas dienu, 2003. gadā Iecavā, uz Edvarta Virzas un Rīgas ielas krustojuma iepretim kultūras namam tika atklāts tēlnieka Imanta Lukaža veidotais piemiņas akmens. Tajā iekaltas rindas no Edvarta Virzas liroepiskā darba "Doma baznīcas balāde": "Pieder man un manai tautai / Mūžīgākās dziesmas mūžs."

Apglabāts

Rīgas Pirmie Meža kapi

Apbalvojumi

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par krājumu "Poēmas".
Literatūra
1925

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1926

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par poēmu "Straumēni".
Literatūra
1934

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par monogrāfiju "Kārlis Ulmanis".
Literatūra
1936

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu krājumu "Jaunā junda".
Literatūra
1937

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts ar Domes 1937. gada 15. novembra lēmumu.
II šķira
1937

Tēvzemes balva
1938