Žanis Unāms

Dzimis dzirnavnieka Ludviga Unāma un Olgas Annas Unāmas ģimenē. 7 gadu vecumā zaudēja tēvu, kas nozīmēja ne vien smagu triecienu vispār, bet materiālas grūtības izglītības ceļā un lielu centību.

1938: precējies, sieva Milda Unāma (dzimusi Celle; 1903–1980), spējusi salasīt vīra rokrakstu un pārrakstījusi viņa manuskriptus.

1944: nonācis koncentrācijas nometnē.
Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis bēgļu nometnē Vācijā, izceļoja uz Angliju, tomēr nespēja strādāt fizisku darbu veselības problēmu dēļ, tādēļ atgriezās Vācijā, 1951–1957: vadīja Oldenburgas latviešu bēgļu baraku nometni.
1955: bija pieteicies izceļošanai uz ASV, tomēr līdz mūža nogalei palika Vācijā.

1921: pirmā publikācija – raksts "Jaunatnes apvienības ideja" laikrakstā "Zemgalietis" 14. oktobrī.

Sarakstījis vairākus rakstus un grāmatas par 19. gs. 60.–80. gadu latviešu literatūras darbiniekiem:
1931: "1863. gads latviešu kultūras vēsturē".
1932: "Brīvzemnieks" (1932, 2. daļa – Teodora Zeiferta aizsāktā darba turpinājums, K. Barona prēmija 1933).
1933: "H. Visendorfs un viņa vieta latviešu kultūras vēsturē" (1933, K. Barona prēmija 1934).
1935: "Kr. Barons un viņa mūža darbs".
1936: "Krišjānis Kalniņš".
1937: "Marija Valdemāre (Medinska)" un citi.

Žurnālā "Burtnieks" publicēti polemiskie raksti "Cilvēcības noliedzēji", "Negācijas kults latviešu literatūrā", "Bīstams virziens latviešu literatūrā".

Rakstījis par Latvijas vēsturi:
1932: "Komunisma iebrukums latviešu literatūrā.."
1934: "Trīs brīvības cīņu vadoņi: Kalpaks, Balodis, Radziņš".
1934: "18. novembris un 15. maijs".
1934: "Tautas vadonis Kārlis Ulmanis" (kopā ar Jāni Lapiņu).
1936: "Krievu laiki Latvijā".

Sastādījis latviešu sabiedrisko, politisko un kultūras darbinieku biogrāfisko vārdnīcu "Es viņu pazīstu" (1939).
Bibliogrāfiskā rādītāja "Latvijas zinātne un literatūra 1936. gadā" (1942), Valsts bibliotēkas bibliogrāfiskā izdevuma "Zemes bibliotēkas biļetens" (1942–1943) redaktors.

Trimdā izdotas atmiņu grāmatas:
1950: "Latvija pēc 17. jūnija".
1953: "Laiku atspulgā".
1955: "Melnā vara. Toreiz un tagad" (atkārtoti 1993).
1964: "Dzīvā Latvija".
1969: "Karogs vējā".
1975: "Aiz septiņiem kalniem" (tēlots Jelgavas skolas laiks).
1975: "Zem Barbarosas šķēpa" (atmiņas par vācu okupācijas laiku, publicētas laikrakstā "Laiks" 1967–1968).

Par Žaņa Unama personību un darbību"Jelgavas klasiskās ģimnāzijas audzēknis Ž. Unāms divdesmito gadu sākumā izrāda dzīvu interesi latviešu vēstures un sadzīves jautājumiem. Viņš sāk rakstīt vietējā presē, vēlāk galvaspilsētas avīžniecībā. Tas ir nacionālās strāvas un politisko kaislību laiks. Unāms tiek ierauts šajā cīņā un viņš 30 gadus piedalās mūsu nacionālās kultūras veidošanā. Kā publicists un redaktors viņš apcer mūsu slavenā atmodas laikmeta vadoņus un izrāda labu orientēšanās māku arī politikā. Viņš ir boļševisma apkarotājs un Vakareiropas kultūras straumes padziļinātājs latvju sabiedrībā. Viņš ir enerģisks un ideju ierosinātājs. Unāms ir cīnītājs un tagad — zaudētājs kā mēs visi. Bet domas un idejas, cīņas un uzvaras, ko mūsu paaudze izcīnījusi Latvijas neatkarības spožajā laikmetā, nav zudušas. Pat uz mūsu valsts drupām tās augs un veidos jaunu ideoloģiju, kad pienācis būs laiks. Gadi iet un tiem līdzi daudz kas zūd, bet pāri paliek atmiņas par domu lidojumu un cīņu, kas godam izcīnīta uz Latvijas vēstures skatuves."
Blanks, E. Žanim Unānam 50 gadi. Latvju Vārds, Nr.23 (12.06.1952)

Ums, Jostenis, Rempīts

Anglija
No Vācijas izceļoja uz Angliju, tomēr vārgā veselība un koncentrācijas nometnes sekas neļāva strādāt smagu fizisku darbu, tāpēc atgriezās Vācijā un kļuva par Oldenburgas bēgļu nometnes vadītāju.

1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.

Sesavas pagastskola
Sesava

1920–1923
Jelgavas ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava

1923–1928
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis teoloģiju un tieslietas.

1923
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Beidza skolotāju kursus.

1922
Laikraksts "Zemgalietis"
Jelgava
Redaktors.

1923–1926
Laikraksts "Jaunais Zemgalietis"
Jelgava
Redakcijas loceklis.

1923
Bauska
Skolotājs Kļaviņas neoģimnazijā.

1929–1931
Avīze "Latvis"
Rīga
Redakcijas loceklis, faktiskais redaktors.

1931–1934
Mēnešraksts "Burtnieks"
Rīga
Redakcijas sekretārs.

1934–1940
Rīgas pilsētas 10. bibliotēka
Rīga
Pārzinis.

1938–1940
Rīga
Apgāda "Grāmatnieks" direktors.

1941–12.1942
Latvijas Valsts bibliotēka
Rīga
Direktors.

1943–1944
Rīga
Mākslas un sabiedrisko lietu departamenta direktors.

01.1943–1944
Rīga
Zemes bibliotēkas direktors.

1931
Latviešu preses biedrība
Piedalījies biedrības dibināšanā.

1934
Andreja Pumpura biedrība
Rīga

1944
Vācija
Apcietināts, 4 mēnešus pavadījis koncentrācijas nometnē.

1951–1989
Oldenburga, Vācija

Omstede
Apbedīts Omstedes kapos.

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Brīvzemnieks" (II d.).
1933

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstiem "H. Visendorfs un viņa vieta latviešu kultūras vēsturē", "Latviešu tautiskās kustības trimdinieki", par grāmatu "Jēkabs Janševskis – viņa jaunība un literāriskās darbības sākums".
1934