Mazvērsītis Janis (arī Jānis; 1866. 6.VI Vecauces pag. Evaržu mājās - 1943. 28.XII Jelgavā, apbed. turpat Baložu kapos) - lauksaimniecības vēsturnieks.
Māc Vecauces Putnu pagastsk., Jelgavas reālsk. (1878-85), kur piedalījies ģimnāzistu un reālskolnieku mazajos literārajos vakaros. Pēc ģimn. beigšanas dienējis Jelgavas garnizonā. Stud. lauksaimniecību RPI (1886-90). Pēc studijām īsu brīdi strād. Vecauces muižā, 1891-94 muižas pārvaldnieks Pēterburgas gub., 1894-1900 - Polijā. 1901-10 lauksaimn. skolu pārzinis Krievijā: Jaunčitas trīsg. lauksaimniecības sk., Vjazes, tad Kuropatkina lauksaimn. skolā Pleskavas guberņā. 1911-36 Jelgavas lauksaimn. sk direktors. LU agronomijas goda dokt. (1928). No 1919 pētījis seno latv. laukkopības un lopkopības vēsturi, no 1932 lasījis lauksaimn. kultūru vēsturi LU. 1. un 3. Saeimas deputāts.
Pirmā publikācija - dzejolis "Kur ir Latvija?" žurn. "Austrums" 1885 (4.nr.). Studiju laikā public. stāstus "Baiļu dienās" ("Dienas Lapa", 1886, 55-59), "Neviļot" ("Baltijas Vēstnesis", 1888, 67-72) u.c. Ar īsto vārdu un ps. Evaržu Janis no 1889 public. rakstus par lauksaimniecību, pārstrādājis 1852 izdoto K.O. Lepeviča grām. "Padoma devējs zemes kopējiem..", kas iznākusi ar nos. "Īsa zemkopības mācība" (1889). Sar. daudz rokasgrām. un mācību grām. lauksaimniekiem - "Mācība par mēsliem un mēslošanu" (1894, 1902), "Lopkopība" (1-3, 1901-03), "Liellopi, viņu sugas, audzēšana, audzināšana un ēdināšana" (1908), "Zemes mācība" (1913, 1927), "Zaļmēslošana" (1920) u.c.; pētījis lauksaimniecības vēsturi - "Mūsu senču lauksaimniecība" (1924), "Atmodas laikmets latviešu lauksaimniecībā", "Kultūras āboliņš senajā Latvijā" (abas 1929), "Latviešu lauksaimniecības kultūras vēsture" (1-2, 1931-38), "Rācenis - Senlatvijā izaudzētais kultūras augs" (1936). Savus pētījumus lauksaimn. vēsturē bieži nekritiski balstījis latv. tdz. materiālā. Sar. atmiņas "Jelgavas lauksaimniecības vidusskolas XXV gadi" (1933).
R.Briedis