1921: pirmā publikācija – raksts "Jaunatnes apvienības ideja" laikrakstā "Zemgalietis" 14. oktobrī.
Sarakstījis vairākus rakstus un grāmatas par 19. gs. 60.–80. gadu latviešu literatūras darbiniekiem:
1931: "1863. gads latviešu kultūras vēsturē".
1932: "Brīvzemnieks" (1932, 2. daļa – Teodora Zeiferta aizsāktā darba turpinājums, K. Barona prēmija 1933).
1933: "H. Visendorfs un viņa vieta latviešu kultūras vēsturē" (1933, K. Barona prēmija 1934).
1935: "Kr. Barons un viņa mūža darbs".
1936: "Krišjānis Kalniņš".
1937: "Marija Valdemāre (Medinska)" un citi.
Žurnālā "Burtnieks" publicēti polemiskie raksti "Cilvēcības noliedzēji", "Negācijas kults latviešu literatūrā", "Bīstams virziens latviešu literatūrā".
Rakstījis par Latvijas vēsturi:
1932: "Komunisma iebrukums latviešu literatūrā.."
1934: "Trīs brīvības cīņu vadoņi: Kalpaks, Balodis, Radziņš".
1934: "18. novembris un 15. maijs".
1934: "Tautas vadonis Kārlis Ulmanis" (kopā ar Jāni Lapiņu).
1936: "Krievu laiki Latvijā".
Sastādījis latviešu sabiedrisko, politisko un kultūras darbinieku biogrāfisko vārdnīcu "Es viņu pazīstu" (1939).
Bibliogrāfiskā rādītāja "Latvijas zinātne un literatūra 1936. gadā" (1942), Valsts bibliotēkas bibliogrāfiskā izdevuma "Zemes bibliotēkas biļetens" (1942–1943) redaktors.
Trimdā izdotas atmiņu grāmatas:
1950: "Latvija pēc 17. jūnija".
1953: "Laiku atspulgā".
1955: "Melnā vara. Toreiz un tagad" (atkārtoti 1993).
1964: "Dzīvā Latvija".
1969: "Karogs vējā".
1975: "Aiz septiņiem kalniem" (tēlots Jelgavas skolas laiks).
1975: "Zem Barbarosas šķēpa" (atmiņas par vācu okupācijas laiku, publicētas laikrakstā "Laiks" 1967–1968).