Teodors Zeiferts
03.04.1865 – 09.12.1929
Teodors Zeiferts (1865–1929) – literatūras kritiķis un vēsturnieks, pedagogs. Bijis viens no nozīmīgākajiem latviešu literatūras vērtētājiem, sākot no 19. gadsimta 80. gadu otrās puses līdz 20. gadsimta 20. gadu beigām. Rakstījis par tā laika aktuālo rakstniecību, pievērsies arī latviešu literatūras vēstures jautājumiem. Kā kritiķis un literatūrvēsturnieks bijis rūpīgs faktu vācējs un analītisks literārā procesa vērtētājs, uzmanības lokā paturot gan atsevišķu rakstnieku jaunradi, gan iezīmējot literatūras kopsakarības ar norisēm sabiedrībā un arī literatūras attīstības kopējās tendences. Literāru izdevumu sastādītājs, redaktors. Nozīmīgākais ieguldījums – “Latviešu rakstniecības vēsture” (1–3, 1922–25).
Dzimšanas laiks/vieta
03.04.1865
Džūkstes pagasts
Pēternieku "Ļūļos"
Miršanas laiks/vieta
09.12.1929
Rīga
Personiska informācija
1865: 3. aprīlī dzimis saimnieka ģimenē.
Profesionālā darbība
1885: žurnālā "Austrums" (Nr. 5) publicēts Teodora Zeiferta pirmais dzejolis "Gana dziesma".
1886: žurnālā "Austrums" (Nr. 8) publicēta pirmā literatūrkritiskā apcere "Hūgenbergers mūsu valodas un rakstniecības laukā".
1888: žurnālā "Austrums" (Nr. 4–5, 7–8, 11–12) izraisās Teodora Zeiferta polemika ar Jēkabu Lautenbahu-Jūsmiņu, tā ir viena no 19. gadsimta beigunozīmīgākajām literārajām polemikām. Polemikas pamatjautājums, kas atspoguļojas Teodora Zeiferta rakstā "Dzejnieks un viņa laiks", – literatūras laikmetīgums un folkloras izmantošana literārajā jaunradē.
1892: polemika ar teoloģijas studentu Jāni Grīnbergu, vēlāko luterāņu mācītāju un bīskapu Pēterburgā.
1891–1914: referents Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs, Nolasītie referāti bija pamatā daudziem pēc tam publicētiem Zeiferta rakstiem, kas kopumā veidoja sistemātiskus pārskatus par latviešu literatūras attīstību. Rakstos viņš popularizēja cittautu kritiķu Gotholda Efraima Lesinga, Ipolita Tēna, Georga Brandesa un citu atziņas, kā arī izmantoja tās savu vērtējumu pamatošanai. Zeiferts uzsvēra reālismu kā perspektīvu literāru virzienu, taču novērtēja arī citu estētisko virzienu iespējas.
1896–1904: ar pseidonīmu Reinhold Kaupo publicējis rakstus par latviešu literatūru Berlīnes un Vīnes žurnālos Das literarische Echo, Die Zeit, Das Magazin für Literatur.
1898–1910: Zeiferts sastādīja literatūras almanahu "Jaunā raža", kurā publicēja latviešu rakstnieku darbus, it īpaši iesācēju sacerējumus.
1905–1907: sastādījis plašu "Latviešu rakstniecības hrestomātiju" ar literatūrvēsturiskiem apskatiem, veidojot priekšdarbus sistematizētai latviešu literatūras vēsturei.
No 1909: lasīja lekcijas par latviešu rakstniecību Jēkaba Dubura un Zeltmata izveidotajos Latvju dramatiskajos kursos
Darbi
Literatūrzinātniskie un citi darbi1893: Mūsu tautas dzejas pamošanās
1895: Latviešu daiļrakstniecība 1894. gadā
1896: Latviešu rakstniecība 1895. gadā
1896: Mūsu laikrakstu virzieni
1897: Latviešu lirikas attīstība
1901: Dr. philos. P. Zālīts mūsu avīžniecībā
1913: Tautas rakstnieki
1919: Mūsu dzimtene: ainas iz Latvijas dabas un vēstures
1920: Īsa Latvijas vēture (1921, 1928 – paplašināts izdevums)
1922–1925: Latviešu rakstniecības vēsture 3 sējumos (1927–1934, papildināts izdevums, 2. un 3. daļu papildinājis Kārlis Egle)
1922: Plūdons: dzīves un dzejas aina
1923: Krišjānis Barons: piemiņas raksts
1924: Saulietis: dzīves un darbu aina
1929: Brīvzemnieks: tautas darbinieka mūžs un laikmeta aina
1936: Dzejnieks un viņa laiks: polemika 1888. un 1889. gadā "Austrumā" (Teodora Zeiferta un Jēkaba Lautenbaha-Jūsmiņa polemiku apstrādājis Antons Birkerts)
Dzeja
1890: Kārkla svilpe
1897: Stari
1903: Pumpuri
1926: Saulrieti
Proza
1890: Čaklā Mudīte (pasaka)
1922: Bāru bērni (miniatūras)
Teodora Zeiferta dzejas recepcija mūzikā
Dziesmas ar Zeiferta tekstiem komponējuši Pēteris Aldiņš, Emīls Dārziņš, Rihards Dubra, Jēkabs Graubiņš, Andrejs Jansons, Andris Kontauts, Jāzeps Mediņš, Lauma Reinholde, Andrejs Selickis, Bruno Skulte, Jāzeps Vītols, Imants Zemzaris.
Saiknes
Andrejs Jesens - Skolnieks
Jānis Cīrulis - Draugs
Jānis Šmits - Domubiedrs
Pērsietis - Domubiedrs
Pseidonīms
Reinhold Kaupo, Teodors
Izglītība
1881–1884
Irlavas skolotāju seminārs
Bētiņa iela
Darbavieta
1884–1891
Lubezere
Lubezeres skola
1891–1915
Olaines draudzes skola
Olaine
1895–1900
Žurnāls "Mājas Viesa Mēnešraksts" (1895–1905)
Rīga
Literatūras un kritikas nodaļas vadītājs
12.1902–06.1903
Žurnāls "Austrums" (1885–1928)
Rīga
Literārās nodaļas vadītājs un faktiskais redaktors
1909
Mēnešraksts "Izglītība"
Rīga
Redakcijas loceklis
1913–1914
Mēnešraksts "Druva"
Redaktors
1916–1919
Cēsu Longīna Ausēja reālskola
Cēsis
Skolotājs
1917
Laikraksts "Laika Vēstis" (1917)
Cēsis
Redakcijas loceklis
1920–1929
Latvijas Universitāte
Rīga
Docētājs, lasījis lekcijas par latviešu literatūru
1920–1929
Izglītības Ministrijas Mēnešraksts (1920–1939)
Rīga
Redaktors
1920–1929
Latvijas Mākslas akadēmija
Gogoļa iela 3, Rīga
Docētājs, mācījis latviešu literatūras vēstures kursu.
Dzīvesvieta
1915–1916
Cēsis
Pirmā pasaules kara gadus pavada Cēsīs.
Dalība organizācijās
1925
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Goda biedrs
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi
1936. gadā uzstādīts tēlnieka Kārļa Jansona veidots kapa piemineklis.
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Latvju rakstniecības vēsture".
1927
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Brīvzemnieks".
1930