CITTAUTU DARBU TULKOJUMI
1894: Pirmā publikācija – leišu dainas "Rudens tumšās dienās" atdzejojums (
Austrums, Nr. 7).
1895: Periodiskajā izdevumā "Austrums" publicēti arī A. Jesena tulkotie krievu dzejnieka Koļcova dzejoļi.
Pateicoties Maskavas Universitātes studentam Ķempelim, A. Jesenam ir iespēja publicēt savus atdzejojumus arī studentu izdotajā krājumā "Vārpas".
1911: Jakovs Berlins "Darba ļaužu vēsture" (A. Jessens).
1928: Aleksandrs Kuprins "Baltais pūdelis" (A. Jessens).
IZDEVĒJDARBĪBA
Andrejs Jesens ievērojami bagātinājis nekomerciālu jaunatnes un bērnu literatūru. Sadarbojies ar E. Birznieku-Upīti, ierosinājis vairākus citus rakstniekus (Raini, Aspaziju, J. Jaunsudrabiņu u. c.) sacerēt daiļdarbus jaunatnei.
1908: "Jaunības bibliotēka". Šo grāmatu sēriju Jesens bija iecerējis par lasāmvielu bērniem un jauniešiem brīvajā laikā. Grāmatās ir iekļauti viņa tulkotie stāsti un pasakas (piemēram, Andersena, Gogoļa, Kiplinga u. c.), tautas teikas un pasakas.
1909: "Jaunības Tekas". Žurnāls bērniem un jauniešiem. Jesens bija tā izdevējs un galvenais redaktors (ar pārtraukumu no 1915. līdz 1920. gadam) līdz pat 1931. gadam. Žurnālā iekļauti gan daiļliteratūras darbi, gan populārzinātniski raksti, to veido vairākas nodaļas – zinātniskā, daiļliteratūras, folkloras, bērnu, grāmatu apskati un hronikas. Periodiskā izdevuma līdzstrādnieki ir daudzi pazīstami latviešu literatūras un inteliģences pārstāvji, piemēram, Rainis, Aspazija, V. Plūdons, J. Jaunsudrabiņš, A. Upīts, A. Saulietis, A. Birkerts, T. Zeiferts u. c. Žurnālā "Jaunības Tekas" iekļauti arī darbi par sabiedriskām tēmām, par sabiedrības sociālo un ekonomisko iekārtojumu. Pēc paša Jesena politiskās pārliecības šiem darbiem piemīt sociālistiska ievirze.
1924:
"Mazās jaunības tekas" izauga no "Jaunības teku" nodaļas bērniem. Žurnāls iznāca līdz 1934. gadam.
1930: "Mazo teciņas" vismazākajiem bērniem, kuri nesen iemācījušies lasīt. Šim žurnālam izdoti seši numuri.
Citas grāmatu sērijas1912–1914: "Vispārīgā bibliotēka" (ietverti dažādu tautu autoru daiļliteratūras sacerējumi).
1913–1935: "Mazajiem lasītājiem".
1914–1931: "Grāmatas skolai un mājai" (publicēti daiļliteratūras un populārzinātniski darbi).
1921–1930: "Populāri zinātniskā bibliotēka".
1924–1931: "Svešās zemēs"(dažādu zemju ģeogrāfisko, kultūras, sabiedrisko un saimniecisko īpatnību apraksti).
1924–1931: "Ievērojami vīri dzīvē un darbā".
1924–1929: "Bērnu teātrim".
1919: Andrejs Jesens tika uzaicināts vadīt Izglītības komisariāta izdevniecību. Viņš sāka izdot zinātnes un daiļliteratūras sērijas, no tām politisko pārmaiņu dēļ paspēja iznākt tikai dažas grāmatas.
POPULĀRZINĀTNISKĀ UN LITERĀRĀ DARBĪBA
Paralēli darbam skolā Jesens rakstīja un tulkoja gan zinātniskus, gan populārzinātniskus darbus, kā arī daiļliteratūru.
Papildus izdevējdarbībai, tulkošanai un īsu daiļdarbu radīšanai Jesens rakstīja arī lielākus apcerējumus par dažādām tēmām:
1906: "Kultūras vēsture".
1910: "Pasaules izcelšanās un dabas attīstība".
1910: "Komētas un krītošas zvaigznes".
1920: "Dabas parādības gadskārtu maiņās".
1921: "Uzskati par dabu viņu vēsturiskā attīstībā".
1921: "Kā dzīvība cēlusies un attīstījusies".
1923: "Kā cilvēki iemācījušies skaitīt".
1923: "Dzīvnieku ģifts un tās nozīme".
1923: "Liekēži kustoņu valstī".
1924: "Mūsu kultūras augi".
1924: "Kā cilvēki iemācījušies rakstīt".
1929: "Kāpēc gāju putni rudeņos atlaižas".
1935: "Kāpēc kokiem rudenī nobirst lapas".