Andrejanova kundze ir bezbēdīgs, jautrs, gaišs, saulains rakssturs. Savu vīru viņa mīl bezgalīgi. Viņa nevien izglītota, bet arī apdāvināta sieviete: labi orientēta literatūrā, muzikāla, dzied un pa jokam arī dzejo. Pēc vīra nāves viņa ļoti satriekta, un pasts veselu pusgadu atnes Blaumani no viņas vēstules nevien ar melnām malām, bet arī ar dziļu sērīgu saturu. (..) Lai gan viņa no reālās dzīves vienmēr stāvējusi stipri tālu, tomēr tā neizmist, bet ar visu savu maigo dvēseli mēģina pārvarēt grūto stāvokli; viņa iztiek bez kalpones, strādā rokdarbu, dod mūzikas stundas, izkaulē nelielu pabalstu no ļoti neiecietīgiem radiem un tā tiek kādu laiku cauri. Ar Blaumani visu laiku viņai vissirsnīgākās attiecības. Vienmēr viņa to uzrunā kā mīļo, dārgo draugu un brāli vai Blaubi. Viņas vēstules vienmēr dzīvas, interesantas, atjautīgas, vietām humoristiskas.
Antons Birkerts. Rūdolfs Blaumanis un Viktora fon Andrejanova ģimene. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1926. nr. 9. 211. lpp.