"Laimonis jau savas darbības sākuma gados bija kā leģenda latviešu trimdas jauniešu aprindās. Viņu labi pazina jaunatnes organizācijās, nometnes. Tiem, kas kopā ar viņu šajos gados augām un veidojāmies kā jauni dzejnieki, prozisti, žurnālisti un literatūras kritiķi, Laimonis bija draugs un padomdevējs. Mācījāmies mēs visi. Citi pašmācības ceļā, citi, ieskaitot Laimoni, pieejot savas dzīves uzdevumiem nopietnāk. Blakus izglītībai metallurģijā, kas bija nepieciešama viņa maizes darbā tēraudrūpniecībā, viņš atrada laiku un enerģiju klausīties lekcijas Makmāstera universitātē, iegūstot B.A. grādu literātūrā. Bet Laimoņa sirds darbs visus šos gadus ir bijis žurnāls "Jaunā Gaita".
Laimoņa dzīve ir bijusi steigas un notikumu pilna, bet steiga bija apzināta, izturēta, kalpošana vienam mērķim, jau sākot ar pirmajiem rakstiem Vācijas bēgļu nometnes žurnālītī, viņa piedalīšanos latviešu jaunatnes organizācijās un, sākot ar 1958.g. viņa darbu "Jaunās Gaitas" redakcijā. Atbildīgā redaktora pienākumus viņš uzņēmās 1960. g."
Vasariņš, Pāvils. Laimoni Zandbergu pieminot. Latvija Amerikā, Nr.42 (18.10.1997)