Jūlijs Lācis

Dzimis pusgraudnieku Ādama un Karlīnas Lāču ģimenē.

1914: precējies ar režisori Annu Lāci (arī Asju Lācis, dzimusi Liepiņa; 1891–1979), meita: Dagmāra Ķimele (1919–1998), saukta par Dagu, mazmeita režisore Māra Ķimele (dzimusi 1943).
1934: precējies ar dzejnieci Rūtu Skujiņu (1907–1964), meitas: literatūrzinātniece, valodniece un dzejniece Lalita Muižniece (dzimusi Lācis; 1935) un sabiedriskā darbiniece un literāte Māra Celle (dzimusi Lācis; 1938).
1940: 30. jūlijā kopā ar pārējiem delegācijas locekļiem devies uz Maskavu, lai lūgtu Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā.
Uzzinājis, ka bijusī sieva Anna Lācis atrodas izsūtījumā kā tautas ienaidniece, mēģinājis panākt viņas atbrīvošanu.

Literārā darbība1922: pirmā publikācija dzejolis "Čia-Li" laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 277. Tajā izmantoti orientāliski motīvi.
Dzeja publicēta periodiskajos izdevumos "Latvis", "Ilustrēts Žurnāls", "Līra" un citviet.
1923: "Saules zemē" (dzejas krājums. Bijis nosaukuma variants "Pret austrumiem").
1923: "Mazā meitiņa Daga un mīļais sunīts Zigi-Zigi" (pasaka bērnu teātrim divos skatos).
1934: "Mazā Daga" (luga trīs cēlienos).
1936–1937: "Mūža meža maldi" (romāns, kurā, balstoties uz vēstulēm un
dokumentāliem materiāliem, satīriski rādīta latviešu izceļotāju baptistu dzīve
Brazīlijā).
1938: "Tēvoča joks" (komēdija trīs cēlienos) Dailes teātra Mazā ansambļa iestudējumā.

Bijis iecerēts īsprozas krājums "Divi un trešais lieks" (informācija 1924. gadā izdevumā "Latvijas Kūrorti").Cittautu prozas tulkojumiNo vācu valodas:
1931: Ērihs Kestners "Emīls un Berlīnes zēni" (Zinātne). Akārtoti izdots 1937. gadā.

No krievu valodas:
1940: Ruvims Fraermans "Krūmu suns Dingo, jeb, stāsts par pirmo mīlestību" (Valsts Daiļliteratūras apgādniecība).
Darbs žurnālistikāDivdesmito gadu beigās ir izveidojies noteikts jautājumu loks, kuriem pievēršas Jūlijs Lācis, un nozīmīga vieta ir literatūras un mākslas dzīvei. Viņš rakstījis par teātra izrādēm, atsevišķiem aktieriem (D. Akmentiņu, A. Mihelsonu, P. Rudzīti, M. Leiko, A. Amtmani-Briedīti un citiem), mūzikas dzīvi un tās veidotājiem (Jurjānu Andreju, Straumes Jāni un citiem). Bet vistuvākā viņam bijusi latviešu literatūra tās spilgtākaiās progresīvajās personībās. Jūlijs Lācis 1928. gadā intervējis Linardu Laicenu viņa rakstnieka darbības 25 gadu jubilejas priekšvakarā. Viņa spalvai pieder raksts izdevumā "Jaunākās Ziņas” par Raiņa pēdējām stundām un nāvi.

Jūlijs Lācis kā personība"Izskatīgs vīrietis ar staltu augumu, gaišu seju, kuru bieži rotāja labsirdīgs smaids, brīvu, bet neizlaidīgu stāju bez aktieriskas pozas, apvaldītām kustībām, izkoptu gaumi un smalku taktu. Tāds man saglabājies atmiņā Jūlijs Lācis – atjaunotās Padomju Latvijas izglītības tautas komisārs. Es par viņa personību zinu pārāk maz, lai tiktu brīvs no nojautas, ka tur netrūka arī noslēpumu. Kaut gan mana saskare ar šo cilvēku nav bijusi ilgstoša, es tomēr nevaru nemūžam viņu aizmirst. Viņš bija viens no tiem laimīgi nelaimīgajiem, kurus mēdz iemīlēt no pirmā acu uzmetiena. Tādi cilvēki spēj iesildīt sirdis, no kurām daža var traģiski sadegt."
Stalažs, Vilis. Mirkļi ar Jūliju Lāci. Karogs. 1988. Nr. 7.Par dzejas krājumu "Saules Zemē" (1923)"Šī dzejnieka pirmie darbi likās pievilcīgi jau tāpēc vien, ka viņš rādīja dažas ainas no mums maz pazīstamās austrumnieku-dienvidnieku pasaules."
-s. Jaunākā lirika. Ilustrēts Žurnāls, 1923, Nr. 38.Par romānu "Mūža meža maldi""Romāns "Mūža meža maldi" ir un paliek galvenais Jūlija Lāča devums latviešu literatūrā – tas ir viens no tiem darbiem, ar kuriem [..] latviešu literatūra apliecināja uzticību reālismam, dzīves un mākslas patiesībai. Ar to šim darbam paliekama vieta latviešu literatūrā."
Kiršentāle, Ingrīda. Jūliju Lāci atceroties. Literatūra un Māksla. 1967. Nr. 51.

Sinus, Ju-Ju

Rihards

Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola
Sanktpēterburga

Sanktpēterburga
Studējis V. Behtereva Psihoneiroloģiskajā institūtā.

1900–1905
Biķernieku draudzes skola
Rīga

1907–1912
Ata Ķeniņa reālskola zēniem
Tērbatas iela 15/17, Rīga

1914–1915
Rīgas Politehniskais institūts
Kaļķu iela 1, Rīga
Studējis ķīmiju.

1921–1923
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika.

1925–1926
Parīze
Studējis žurnālistiku Parīzē augstākajā sabiedrisko zinātņu skolā.

1915–1916
Orla

1917–1921
Maskava

1921
Rīga

1915–1916
Orla
Strādā par montieri Orlas guberņā

1917–1921
Maskava
Strādā Maskavas apgabala pārtikas komisijā, vēlāk dzelzceļnieku kooperatīvā "Prodputj" un Rostovas pie Donas Tautas izglītības nodaļas pilnvarotais

1921–1925
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Redakcijas loceklis, laikraksta korespondents Parīzē

1924–1940
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Kalēju iela, Rīga
Redakcijas darbinieks

01.10.1937–04.07.1940
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Kalēju iela, Rīga
RedaktorsPublicējis ceļojuma aprakstus, feļetonus.

1940–1941
Izdevniecība "Karogs"
Rīga
Redaktors

21.06.1940–09.1940
Rīga
Tautas labklājības ministrs

08.1940–01.1941
Izglītības Tautas komisārs

30.08.1940–28.11.1940
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Kalēju iela, Rīga
Redaktors

1915–1916
Orla
Orlas latviešu bēgļu komiteja

17.10.1940
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga

1938
Čehija
Kā "Jaunāko Ziņu" korespondents.

08.01.1941
Astrahaņa
Apcietināts par pretpadomju aģitāciju un naidīgu darbību pret PSRS. Pamatā par laikrakstā "Jaunākās Ziņas" publicēto rakstu sēriju ar kopējo nosaukumu "Latvijas jaunekļa dēkainie piedzīvojumi Padomu Krievijā".Pēc pratināšanas nosūtīts uz Astrahaņas cietumu, kur tā paša gada beigās, spriedumu nesagaidījis, mirst. 1957. gadā reabilitēts.

2021
Jūlijs Lācis (Edgars Ozoliņš) ir viens no galvenajiem tēliem daudzsēriju mākslas filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene".