Sarma Muižniece

Dzimusi valodnieces un dzejnieces Lalitas Muižnieces (dzimusi 1935) un sabiedriskā darbinieka, kiropraktiķa Valža Muižnieka (1927–2009) ģimenē.

1984: precējusies ar Jāni Liepiņu, dēli – Jūlijs Liepiņš (1985) un Pēteris Liepiņš (1987).

1974: pirmo reizi viesojās Latvijā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1976: pirmā publikācija dzejolis "mūs nav daudz" laikrakstā "Latvija" 4. decembrī.
"Dzejoļi var būtspontānāki, uz lappuses aptveŗamāki un, kaut bieži prasa tikpat lielu un ilgudarbu pārrakstot kā kāda reportāža, tieši dzejoļu rakstīšana man arvien sagādāpacilātību un patiesu, pat bērnišķu prieku. Pirmais literārais sarīkojumsārpus skolas vai nometnes, kuŗā mani aicināja lasīt savus darbus, bijaKalamazū literārās kopas rīkotais Dzejas un melodijas (1976.II), kad man bija 15 gadu." (Sarma Muižniece Liepiņa)

Intervijā Jurim Zommeram 2007. gadā atzinusi, ka "Dzejoļus sāku rakstīt kad man bija apmēram trīspadsmit gadu. Kursasvasaras vidusskolā piedalījos "Dzejas grupiņā" vai, kā mēs to iesaucām, Mango sazvērestībā, ar Olafu Stumbru." (Jaunā Gaita, Nr. 249, 2007).
Mācījusies latviešu vasaras vidusskolā "Kursa" ASV, papildskolā, vasaras kursos, piedalās aktīvi latviešu jaunatnes kongresos, akcijās, norisēs, 2x2 un 3x3 nometnēs un citi.
Strādājusi par skolotāju un lektori latviešu skolās ASV, arī Gaŗezerā.
1979: lektore piedalījusies Eiropas Vasaras vidusskolā Minsterē, bijusi žurnālaEVS`79 "Tornis" redaktore, 1980. gadā viesojās Austrālijā un piedalījās Austrālijas latviešu Jaunatnes kursos, Vasaras vidusskolā un 20. Austrālijas latviešu Rakstnieku dienās Adelaidā un Austrālijas Latviešu Kultūras dienās Pertā.
1976: pirmo reizi kopā ar Zintu Aistaru, Anitu Dzirni, Ilzei Kleinbergu, Dīnu Raunu (Sniedzi Ruņģi) un Hēru Zaļinsku uzstājās jauno autoru vakarā Kalamazū.
1977: pirmo reizi uzstājās Rakstnieku cēlienā ASV Rietumkrasta dziesmu svētku laikā, turpmāk regulāri piedalās latviešu literāros sarīkojumos ASV, Kanādā un Eiropā, arī Austrālijā, Jaunatnes dziesmu svētku literārā cēlienā un bijusi tā vadītāja.
1983: pirmo reizi ar pasteļiem piedalījusies plašakā mākslas izstādē.
1980. gada Ziemassvētkos izdots dzejoļu krājums "Izģērbies"; apgāds "Ceļinieks" (Detroita), vāka autors un mākslinieciskais iekārtotājs Balvis Rubess.

Dzejoļi publicēti žurnālos "Jaunā Gaita","LaRAs Lapa", "Karogs" (1990), "Māksla", laikrakstos "Laiks", "Latvija", "Latvija Amerikā", "Austrālijas Latvietis", "Literatūra un Māksla".

Par Sarma Muižnieces literārās jaunrades pirmsākumiem

"Sarma Muižniece sākusi dzejot apm. pirms gadiem pieciem. Viņas dzejā atspoguļojas izjūtu un pasaules uztveres maiņas, kas notiek pārejā no bērna uz jaunieti. Dzejoļos blakus visai personīgiem pārdzīvojumiem un dzimtas piederības sajūtai Sarma labprāt pievēršas tēvzemes un brīvības tēmām, vai, viņas pašas vārdiem - tiem, kas vēl tic. To labi raksturoja arī sarīkojumā lasītā dzejoļa nobeigums. Mūsu nav daudz, pat kādam eļļas ķēniņam ir vairāk sievu nekā mēs, bet mēs stāvam uz klints un skatāmies saulē. – Viņas dzejoļos atspoguļojas dziļa dabas izjūta, kas kopš seniem laikiem bijusi raksturīga latviešu dzejniekiem."
Ruņģe, Valija. Trešā paaudze. Latvija Amerikā, 1976, 13. marts.

Par dzejoļu krājumu "Izģērbies" (1980)

"Apveltīta ar asu redzi un bagātu fantāziju, viņa pieskaras visai pasaulei, kas virmo ap viņu. Apbrīnojama ir jaunās dzejnieces tematu dažādība. [..] Apzinīgi vai neapzinīgi Sarma Muižniece ignorē ikdienas un literārās valodas atšķirības."
Luce, Ņina. Jaunas dzejnieces pirmā grāmata. Londonas Avīze, 1981, 15. maijs.

"Sarma Muižniece atrodas uz trimdas otras paaudzes sliekšņa - apstāklis, kas viņai, īpaši kā sievietei, devis iespēju sniegt trimdas dzejai citu tonalitāti, kas daudz tiešāka, frivolāka un varbūt uzbāzīgāka nekā viņas priekštecēm. "Izģērbies" ir tituls, kas reizē uzmudina un izaicina. Jāatzīst, ka Muižniece pati nekautrējas atbrīvot savu dvēseli no lieka tērpa. [..] Centrālu vietu krājumā ieņem mīlestība jeb precīzāk – attieksmes ar vīriešu dzimti. Šeit nav runas par sievietes tradicionālo pakļaušanos vīrietim – varbūt vienīgi ārējiem apstākļiem, bet ne viņas attieksmē kā sievietei pret vīrieti. Šie dzejoļi bieži vien ir refleksijas, kurās dažubrīd pavīd sāpes, prieks un piemīlīga intimitāte, bet citubrīd tajās uzliesmo iznicinoša ironija un savādāka rakstura sievišķīga pašapziņa, kas līdz šim latviešu dzejā bijusi tikpat kā nepamanīta, bet kas atbilst jaunaudzes sieviešu puses centieniem pēc patstāvības un savā turpinājuma varbūt arī pēc vienlīdzības abu dzimšu starpā. [..] Viena no Muižnieces labākām īpašībām ir spēja pārsteigt lasītāju ar trāpīgiem, nekonvenciāliem formulējumiem, kuros nereti ir humora pilna distance. Otrs ir svaiga un veselīga tieksme neslēpties aiz subtiliem un grūti tveramiem simboliem."
Johansons, Pāvils. Atklātība. Laiks, 1981, 16. maijs.

Liepiņa, Muižniece Liepiņa, Muiznieks Liepins

Jāņa Bieriņa piemiņas fonda balva
2007

Ērika Raistera piemiņas fonda balva
Balva piešķirta par nozīmīgu darbu jaunatnes audzināšanā un latviešu kultūras saglabāšanā.
2016

Andra Ritmaņa radošās nākotnes piemiņas fonda balva
2019