Andrejs Jesens
14.04.1873 – 30.05.1958
Andrejs Jesens (1873–1958) – izdevējs, tulkotājs un pedagogs. Mācījies Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā, strādājis par skolotāju Olainē un Rīgā. Paralēli darbam skolā rakstījis un tulkojis gan zinātniskus, gan populārzinātniskus darbus, kā arī daiļliteratūru. Andreja Jesena apgāda īpašnieks un vadītājs no 1908. līdz 1935. gadam. Sadarbojies ar E. Birznieku-Upīti, ierosinājis vairākus citus rakstniekus (Raini, Aspaziju, J. Jaunsudrabiņu u. c.) sacerēt daiļdarbus jaunatnei. Kopā izdevis apmēram 450 grāmatu. No 1948. gada līdz mūža beigām dzīvojis Rīgā, strādājis grāmatu tirdzniecībā, tulkojis. Ar izdotajām grāmatu sērijām, īpaši "Jaunības bibliotēka", un žurnālu "Jaunības Tekas" Jesens uzskatāms par pirmo ievērojamo augstvērtīgas bērnu un jaunatnes periodikas un daiļliteratūras izdevēju.
Dzimšanas laiks/vieta
14.04.1873
Ceraukstes pagasts
Dzimis Kamardes (vēlāk Ceraukstes) pagasta "Birzgaļu Rutkos".
Miršanas laiks/vieta
30.05.1958
Rīga
Personiska informācija
Dzimis zemnieku ģimenē.
Jesens darbojās F. Adamoviča vadītajā skolēnu latviešu valodas un literatūras pulciņā (audzēkņu vidū bija arī V. Plūdons). Tulkošanai Jesens pievērsās skolotāja ietekmē.
Profesionālā darbība
CITTAUTU DARBU TULKOJUMI
1894: Pirmā publikācija – leišu dainas "Rudens tumšās dienās" atdzejojums (Austrums, Nr. 7).1895: Periodiskajā izdevumā "Austrums" publicēti arī A. Jesena tulkotie krievu dzejnieka Koļcova dzejoļi.
Pateicoties Maskavas Universitātes studentam Ķempelim, A. Jesenam ir iespēja publicēt savus atdzejojumus arī studentu izdotajā krājumā "Vārpas".
1911: Jakovs Berlins "Darba ļaužu vēsture" (A. Jessens).
1928: Aleksandrs Kuprins "Baltais pūdelis" (A. Jessens).
IZDEVĒJDARBĪBA
Andrejs Jesens ievērojami bagātinājis nekomerciālu jaunatnes un bērnu literatūru. Sadarbojies ar E. Birznieku-Upīti, ierosinājis vairākus citus rakstniekus (Raini, Aspaziju, J. Jaunsudrabiņu u. c.) sacerēt daiļdarbus jaunatnei.1908: "Jaunības bibliotēka". Šo grāmatu sēriju Jesens bija iecerējis par lasāmvielu bērniem un jauniešiem brīvajā laikā. Grāmatās ir iekļauti viņa tulkotie stāsti un pasakas (piemēram, Andersena, Gogoļa, Kiplinga u. c.), tautas teikas un pasakas.
1909: "Jaunības Tekas". Žurnāls bērniem un jauniešiem. Jesens bija tā izdevējs un galvenais redaktors (ar pārtraukumu no 1915. līdz 1920. gadam) līdz pat 1931. gadam. Žurnālā iekļauti gan daiļliteratūras darbi, gan populārzinātniski raksti, to veido vairākas nodaļas – zinātniskā, daiļliteratūras, folkloras, bērnu, grāmatu apskati un hronikas. Periodiskā izdevuma līdzstrādnieki ir daudzi pazīstami latviešu literatūras un inteliģences pārstāvji, piemēram, Rainis, Aspazija, V. Plūdons, J. Jaunsudrabiņš, A. Upīts, A. Saulietis, A. Birkerts, T. Zeiferts u. c. Žurnālā "Jaunības Tekas" iekļauti arī darbi par sabiedriskām tēmām, par sabiedrības sociālo un ekonomisko iekārtojumu. Pēc paša Jesena politiskās pārliecības šiem darbiem piemīt sociālistiska ievirze.
1924: "Mazās jaunības tekas" izauga no "Jaunības teku" nodaļas bērniem. Žurnāls iznāca līdz 1934. gadam.
1930: "Mazo teciņas" vismazākajiem bērniem, kuri nesen iemācījušies lasīt. Šim žurnālam izdoti seši numuri.
Citas grāmatu sērijas
1912–1914: "Vispārīgā bibliotēka" (ietverti dažādu tautu autoru daiļliteratūras sacerējumi).
1913–1935: "Mazajiem lasītājiem".
1914–1931: "Grāmatas skolai un mājai" (publicēti daiļliteratūras un populārzinātniski darbi).
1921–1930: "Populāri zinātniskā bibliotēka".
1924–1931: "Svešās zemēs"(dažādu zemju ģeogrāfisko, kultūras, sabiedrisko un saimniecisko īpatnību apraksti).
1924–1931: "Ievērojami vīri dzīvē un darbā".
1924–1929: "Bērnu teātrim".
1919: Andrejs Jesens tika uzaicināts vadīt Izglītības komisariāta izdevniecību. Viņš sāka izdot zinātnes un daiļliteratūras sērijas, no tām politisko pārmaiņu dēļ paspēja iznākt tikai dažas grāmatas.
POPULĀRZINĀTNISKĀ UN LITERĀRĀ DARBĪBA
Paralēli darbam skolā Jesens rakstīja un tulkoja gan zinātniskus, gan populārzinātniskus darbus, kā arī daiļliteratūru.Papildus izdevējdarbībai, tulkošanai un īsu daiļdarbu radīšanai Jesens rakstīja arī lielākus apcerējumus par dažādām tēmām:
1906: "Kultūras vēsture".
1910: "Pasaules izcelšanās un dabas attīstība".
1910: "Komētas un krītošas zvaigznes".
1920: "Dabas parādības gadskārtu maiņās".
1921: "Uzskati par dabu viņu vēsturiskā attīstībā".
1921: "Kā dzīvība cēlusies un attīstījusies".
1923: "Kā cilvēki iemācījušies skaitīt".
1923: "Dzīvnieku ģifts un tās nozīme".
1923: "Liekēži kustoņu valstī".
1924: "Mūsu kultūras augi".
1924: "Kā cilvēki iemācījušies rakstīt".
1929: "Kāpēc gāju putni rudeņos atlaižas".
1935: "Kāpēc kokiem rudenī nobirst lapas".
Citātu galerija
ANDREJS JESENS KĀ PERSONĪBA
"Andrejs Jesens ir vīrs, kas spēj mūžu nodzīvot saskaņā ar jaunībā izveidotā ētiskā ideāla prasībām. Darbabiedri viņu atceras kā sirsnīgu, bet atturīgu, mazrunīgu, askētisku, lietišķu, mūžam nevaļīgu un steidzīgu. Arī grāmatizdevēja mazmeitām palikusi atmiņā viņa apvaldītā, vīrišķīgā sirsnība, vienkāršība, nopietnība un godīgums saskarē ar bērniem. Ne vēsts no samākslotības, mīlināšanās ar “mazo draudziņu”.
Saglabājušies fragmenti no Jesena sarakstes ar vina izdevumu autoriem arī liecina par izdevēja godprātību, smalkjūtību un pašcieņu savienojumā ar īstu cieņu pret mākslinieku. Viņš respektē autoru uzskatus un materiālās intereses. Pēdējās pat tiktāl, ka atsakās no Aspazijas atļaujas iespiest viņas dzejoļus bez honorāra. 1910. gada 28. novembrī Jesens raksta: “Jūsu laipno piedāvājumu – minētos dzejoļus drukāt par brīvu – es nevaru pieņemt. Man jau tā kauns, ka es varu maksāt tik maz, un Jūs no tā paša vēl gribat atsacīties.""
Stelmaka, Maruta. Andrejs Jesens. Varavīksne. 1987. Rīga: Liesma. 176.–177. lpp.
AUGSTVĒRTĪGAS JAUNATNES LITERATŪRAS IZDEVĒJS
"Andreja Jesena vārds cieši saistīts ar to labāko un vērtīgāko, kas ir mūsu jaunības un tautas literatūrā. Kā skolotājs Andrejs Jesens labi sapratis tos trūkumus, kādi piemīt mūsu jaunības literatūrā un pūlējies tos novērst, izdodot jaunatnes periodiskus izdevumus un grāmatas. Īpaši Jesena izdotās un vadītās "Jaunības Tekas" (1910–1930, ar pārtraukumu kara gados) pieder pie vērtīgākā un paliekamākā, kas dots mūsu jaunības un tautas literātūrā."Līgotņu Jēkabs, Andreja Jesena sešdesmit gadi. Burtnieks, 01.05.1933. Nr. 5.
PAR ŽURNĀLU "JAUNĪBAS TEKAS"
"Ja piemin Andreju Jesenu, tad jāpiemin arī "Jaunības Tekas". Bet "Jaunības Tekas" ir tikai kodols tam lielajam bērnu un jaunatnes literatūras devumam, ko sarūpējis Jesens. Ar Jesenu saistās vesels laikmets latviešu grāmatniecības un periodikas vēsturē."Karulis, Konstantīns. Jaunatnes literatūras pamatlicējs. Literatūra un Māksla, 14.04.1973. Nr. 15.
Saiknes
Ernests Birznieks-Upītis - Draugs
Olga Jesena - Sieva
Teodors Zeiferts - Skolotājs
Pseidonīms
A. Rūķis, Birzgalietis, Rutks, Kamardietis
Izglītība
1882–1885
1882. gadā Jesens uzsāk mācības tuvējā lietuviešu skolā, jo latviešu skolā, kas atrodas netālu no Jesena dzimtajām mājām, jāmaksā skolas nauda. Lietuviešu skolā Jesens pavada trīs gadus.
1885
Bauska
Vienu gadu mācījies Mazinga vācu privātskolā Bauskā.
1886–1890
Bauskas pilsētas skola
Bauska
Trīs gadus mācījies Bauskas pilsētas skolā. Darbojies Friča Adamoviča vadītajā latviešu valodas un literatūras pulciņā (audzēkņu vidū arī V. Plūdons).
1895–1899
Baltijas skolotāju seminārs
Liepājas iela 31, Kuldīga
Dzīvesvieta
1890–1895
Ceraukstes pagasts
Pēc skolas beigšanas 1890. gadā Jesenam jāatgriežas dzimtajās mājās. Ir miris viņa tēvs, un saimniecība nonāk vecākā brāļa rokās. Līdz 1895. gadam Jesens dzīvo un strādā savās dzimtajās mājās.
1935–1948
Birzuļi
30. gadu beigās, 40. gadu sākumā dzīvojis Pēternieku pagasta "Birzuļos".
1948–1958
Rīga
No 1948. gada līdz savai nāvei 1958. gadā Jesens atkal dzīvo Rīgā, strādā grāmatu tirdzniecībā un turpina arī tulkot.
Darbavieta
1899
Olaines draudzes skola
Olaine
Skolā strādā arī pazīstamais literatūrvēsturnieks un kritiķis Teodors Zeiferts.
1900–1902
Jāņa baznīcas skola
Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Skolotājs pie Apsīšu Jēkaba.
1902–1915
Rīga
1902. gadā viņš sāk strādāt Rīgas pilsētas savienotajās elementārskolās, kur turpina darbu 15 gadus. Šajā laika posmā viņš strādā arī savas sievas O. Jesenes-Lerches privātajā meiteņu proģimnāzijā.
1908–1935
Andreja Jesena apgāds
Rīga
Īpašnieks un vadītājs. Kopā izdevis apmēram 450 grāmatu.
1909–1931
Mēnešraksts "Jaunības Tekas" (1910–1931)
Rīga
Žurnāla izdevējs un galvenais redaktors (ar pārtraukumu no 1915. līdz 1920. gadam).
1912
Rīga
Atvēris grāmatu veikalu Rīgā Kurmanova (tagad E. Birznieka-Upīša) ielā 18, vēlāk Marijas ielā 2.
1915–1919
Sanktpēterburga
Pirmajā pasaules karā Petrogradā vadījis bēgļu bērnu pansionātu.
1919
Sociālās Padomju Latvijas Izglītības komisariāta apgāds
1919. gadā, kad Latvijā nodibinās padomju vara, Izglītības komisariāts Jesenu uzaicina vadīt tā izdevniecību. Jesens sāk izdot zinātnes un daiļliteratūras sērijas, no kurām paspēj iznākt tikai dažas grāmatas.
1924–1925
Laikraksts "Mazās Jaunības Tekas" (1924–1925)
Rīga
No 1924. līdz 1925. gadam izdevis laikrakstu.
1926–1934
Misa
Vada Misas lejasgala meliorācijas sabiedrību.
1930
Laikraksts "Mazo Teciņas"
Rīga
1930. gadā izdevis laikrakstu "Mazo Teciņas".
Emigrē
1915–1919
Sanktpēterburga
Apglabāts
06.1958
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1927. gada 28. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1927