ANDREJA BERGMAŅA BĒRNĪBA
"Volters savā muižā bija pieņēmis jau 1820. gadā kādu savas muižas arāja – Kalnenieku saimnieka Mārtiņa dēlēnu Andrēju. Andrējs izrādījies par ļoti centīgu zēnu un Volters pats raksta: "Viņš nevien izmācījis lasīt, dziedāt, rakstīt, rēķināt, to vācu valodu itin skaidri un citas gudras lietas, bet viņš arī pie dārznieka amata tapa īsti derīgs un iekš sniķera un dreimaņa darbiem labi saprātīgs, tā ka viņš savu maizi pilnam daudz vietās būtu varējis nopelnīt. Dažs labs, kas tikdaudz zināja, kā viņš bij mācījies, būtu lepns tapis, domādams, ka viņam nu jau gudrības pilnība; bet viņam prāts palika pazemīgs, arī negribēja augstā vietā, jeb vācietis tapt. No latvieša dzimis, viņš gribēja latvietis palikt.""
Vinča, A. Pirmā skolotāju semināra nodibināšana Kurzemē. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 01.10.1921.
PAR A. BERGMAŅA PEDAGOĢISKO DARBĪBU
"Liels prieks ir visiem, kas šo skolmeisteri pazīst, par viņa gudru saprašanu, mīlestību, pazemību un Dieva bijāšanu. It tīk klausīties, ka viņš bērniem tik ar lēnību un mīlestību visas mācības izstāsta, tā ka tie bērni ar prieku visu mācās un savu skolmeisteri ļoti mīļo. Visas mācības, ar kurām viņš bērnu sirdis gaismo, allaž uz Dievu griežās un uz to mūžīgu dzīvošanu iet. Tie bērniņi mācās nevien Dievu kā savu tēvu pazīt, bet arīdzan to no visas sirds, no visas dvēseles mīlēt un savu tuvāku kā sevi pašu."
Zīle, Jēkaups. Prieka ziņa par Cīravas-Dzērves latviešu skolu. Latviešu Avīzes, 19.07.1834.
PAR A. BERGMAŅA DAUDZPUSĪBU
"Salīdzinot ar Voltēru, Andreja Bergmaņa (1810–1869) redzes aploks ir šaurs, un viņš kā tiesiski, tā garīgi: ir pārāk atkarīgs no tām autoritātēm, kuru ietekmes sfairā viņš nonāk. Viņš pieder, tā sakot, pie dū minorum gentium. Bet kā praktiska darba darītājs viņš ir īsti fainomenāls. Ar visu īso skolas laiku viņam ir stipri daudzpusīgas zināšanas, un kad viņš 1833. gada Jāņos uzsāk darbu Cīravas Dzērves skolā, tad ir ko brīnīties par viņa daudzpusību. Kā skolotājs viņš māca ziemās bērnus, tai pašā laikā arī konfirmandus milzīgā skaitā, tālāk nodarbojas ar skolotāja amata kandidātiem, latviešiem un krieviem, un dod jaunajam baronam privātstundas. Tālāk viņš ir ķesteris un ērģelnieks, pa starpām arī mācītāja vietnieks. Pats par sevi saprotams, ka viņš ir arī dārznieks, gan sev, gan muižai ražodams, pie tam dārzkopības visdažādākajās nozarēs. Blakus dārzkopībai stāv arī dravniecība. Arī to Bergmanis kopj. Bet Bergmanis izplata arī avīzes un pārdod grāmatas, pats tās iesiedams. Pats šo to sacer un arī iespiež; audzina pārdošanai dēles un krāso sievām vilnu etc, etc."
Bērziņš, Ludvigs. Skolas svētki Cīravā. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 01.07.1933.