Pirmā Ernesta Dinsberga publikācija atrodama laikrakstā "Latviešu Avīzes" 1835. gadā: "Atbildēšana tam nezināmam avīžu rakstītājam, kura vārds ar tiem bokstābiem V.P. apzīmēts". Iepriekš norādes dažādos avotos, ka Dinsbergs sācis publicēties jau 1833. gadā, iespējams, ieviesušās neprecīzu ziņu dēļ A.Ģintera rādītājā "Latviešu zinātne un literatūra. 1763. - 1855. gadi" (1926), kurā 1833. gada pāris publikācijas ar iniciāļiem K.E. (Karls Johans Frīdrihs Elferfelds, 1781-1851) atšifrētas kā Ernesta Dinsberga publikācijas.
DARBI KRĀJUMOSDzeja
1856: Ziņģes un rīmes. Pirmā daļa: Mīlestības
ziņģes. Tērbata: Lākmans. [atkārtots izdevums 1870]
1857: Mīlestības spēks, jauka ziņģe. Rīga:
Hartungs.
1860: Pridis un Trūte. Rīme sešos dziedājumos
jaunekļiem un jauneklēm sarīmēta. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1860: Svētīgas gaudu piemiņas citiem uz mūžību
aizgājušiem, augsti cienījamiem un cienījamiem vīriem sarīmētas. Jelgava:
Reiers.
1862: Rīmes. Pirmās grāmatas trešā daļa:
Mīlestības gaudas. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls. [atkārtoti izdevumi 1866,1886]
1862: Kabatas ziņģu grāmatiņa. Otrā daļa. Jelgava:
Stefenhāgens un dēls.
1863: Jauka rīme par skolu. Jelgava: Stefenhāgens
un dēls.
1863: Kabatas ziņģu grāmatiņa. Trešā daļa.
Jelgava: Stefenhāgens un dēls. [papildināts izdevums 1881]
1865: kopā ar M.Reinbergu Rīga jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi. Rīga: E. Platess. [atkārtoti izdevumi, sk. sīkāk pie M. Reinberga]
1865: Svēta gaudu piemiņa ļoti mīļotam un augstcienīgam
kroņa mantiniekam lielfirstam cezarēvičam Nikolai Aleksandrovič. Rīga:
E.Platess.
1867:
Bāriņš Antonius, ziņģe 132 peršas gara. Pavairota ar to jauku rīmi “Amijants un
Vilintus” 10 peršas gara. [atkārtoti izdevumi 1869, 1881, 1904, 1910].
1868: Puķes un pērles, ko no to labāko rīmētāju
dziesmām ir izlasījis un virknē savijis tikušiem sievišķiem par košu goda
vaiņagu E. Dünsberg. Rīga: E.Platess. [dzejas antoloģija].
1868:
Leanders un Izmene. Raiba dziesma, ko trīs dziedājumos sarīmējis E. Dünsberg.
Jelgava: Šablovskis.
1868:
Divpadsmit guļošas jumpravas: veculaiku pasaka [V.A.Žukovska dzejojuma
tulkojums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. [otrais izdevums 1875]
1871: Sveiks! Hurā! Apsveicināšanas un laimes vēlēšanas uz dzimšanas, vārda un citām
goda dienām, visām cilvēku kārtām. Divās daļās. Pirmā daļa: īsi un lustīgi
vārdi un peršiņi. Otrā daļa: garākas dziesmiņas. Rīga: E.Platess.
1872: Rīmes. Pirmās grāmatas otrā daļa: Mīlestības
stāsti (Ar rīmētāja bildi). Jelgava: K. Stālbergs.
1873: Rīmes. Otrās grāmatas pirmā daļa: Stāsti un
līdzības. Rīga: K. Stālbergs.
1874:
Mātes mīlestība, ko desmit dziesmās izteicis E. Dünsberg. Rīga: brāļi Buši.
1879:
Vecpuisis, viņa gaudas un citas atbildes, ka tik ilgi palicis neprecējies.
Liepāja: Ukstiņš.
1882:
Kokles meita un Jocīga kūmiņa jakts. Ventspils: A. Brasholcs.
1890: Maijas Roze. Deviņos dziedājumos
[mēģinājums epa žanrā]. Liepāja: Ukstiņš.
1902-1903: Puķu dārziņš. Lirisku dzejoļu krājums, ko no sava paša un citu dzejnieku ražojumiem izmeklējis un sakārtojis tikušiem sieviešiem par goda vaiņagu Ernests Dünsbergs sen. Pirmā un Otrā daļa. Liepāja: Ukstiņš
Proza 1863: Angelika cietumā un pazudis Udo. [tulkoti vācu stāsti] Rīga: Hekers. [atkārtots izdevums 1871]
1865: Pricis Mudris. Pasaules liktens [Franz Hoffmann. "Fritz Heiter"]. Rīga: E.Platess. 2. izd. 1869.
1865: Vilis un Mari jeb Mari ar zelta gabalu [Bertha von Woisky. "Friedrich der Große und das Mariechen mit dem Goldstück"]. Rīga: Hekers.
1867: Piķis un Stintis jeb spieģelis dzērājiem, ko vecais Pēteris Godis tiem priekšā turējis Burbuļa krogā. Rīga: Platess.
1871: Mālo pilsētas konterbantnieks, [Wilhelm Schröder? stāsta tulkojums]. Rīga: Platess.
1873: Zapiņa un Zepis jeb tēva dziesma, ko krietnām mātes meitām par jauku mācību latviski pārcēlis. E. Dünsberg. Jelgava: J. Šablovskis.
1873: Gana zēns. Jauks stāsts, ko jaunībai par mācību un derīgu laika kavēkli latviski pārcēlis E. Dünsberg. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1874: Bērnu audzināšana jeb kā Krietas saimnieks Prāta Jānis savu dēlu Kristapu audzinājis. Rīga: brāļi Buši.
1877: Koša rotas kastīte, grāmatniekiem par pamācību un vaļas brīžu laika kavēkli sarakstīta. Jelgava: Zīslaks. atkārtots izdevums 1912].
1880: Baskājiete [Berthold Auerbach. "Barfüßele"]. Jelgava: Zīslaks.
1880: Trīs romantiski gadījumi. 1) Brauciens uz Gretna-Grinu, jocīgs stāstījums iz Skotijas; 2) Precības loze, jocīgs gadījums Ņu-Jorkā, 3) Atjaunojies vecums, pasakains stāsts. Tautas bibliotēkām un katram grāmatniekam vaļīgi pārcēlis E. Dünsberg. Liepāja: Ukstiņš.
1882: Jocīgās pasaciņas un stāstiņi, ko gan oriģinālīgi, gan ar no vācu rakstiem tapinātām domām sarakstījis E. Dünsberg. Liepāja: Ukstiņš.
1882: Trīs stāsti. 1) Dievs pats ved blēdību gaismā; 2) Tevim nebūs savu tuvāku kārdināt; 3) Jo augstāki kāpj, jo smagāki krīt. Jelgava: Stefenhāgens.
1888: Skaistā Mīle un princese Trūte. Romantiska pasaka. Oriģināls. Liepāja: Ukstiņš.
1900-1902: Vīriešu krietnums un sieviešu untums. Romāns divās daļās, ar dažām tapinātām domām. Liepāja: Ukstiņš.
Lugas
1862: Skaistākais degons. Joku spēle 5 cēlienos
[pirmā latviešu autora luga, ticamāk pēc vācu laikrakstā
"Gartenlaube" publicēta sižeta]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1863: Temps un Toms. Dabas teāteris. Ar četrām
bildēm. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1867: Zemnieks un liģers. Viesošanās Rīgā. Lustes spēle piecos gabalos. Pārstādājis E. Dünsberg. Rīga: Platess.
1878: Sarkanais putniņš un Zilais putniņš. Dabas
jaukums pavasarī. Jauka joku spēle. Jelgava: Zīslaks. [pirmā luga latviešu
valodā bērniem]
Literatūra bērniem
1860: Krusta ēna. Līdzība, ko bērniem par mācību
latviski pārcēlis E. Dünsberg. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1861: Gumals un Lina, ko bērniem par lusti un
mācību [Kaspar Friedrich
Lossius. "Gumal und Lina: eine Geschichte für Kinder zum Unterricht und Vergnügen, des.um ihnen die ersten Religionsbegriffe beizubringen"]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1861: Māte, mazi peršiņi ar 12 bildēm no
G.A.Reyer, bilžu apgādātāja un E. Dünsberg, rīmētāja. Jelgava: Stefenhāgens un
dēls [pirmā bagātīgi un krāsaini ilustrētā mazformāta bērnu grāmatiņa].
1862-1870: Piecdesmit pasaciņas ar bildēm, ko
klausīgiem bērniem par lusti un mācību apgādājuši E. Dünsberg, rīmētājs un G.A.Reyher, bilžu apgādātājs. Pielikums ar dažādām dziesmiņām. Pirmā daļa. Otrā daļa. Pielikums ar dažādām peršām [Wilhelm Hey. "50 Fabeln für Kinder"].
Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1866: Apakš Ziemassvētku eglītes
Klausīgiem bērniem par prieku. Pirmā daļa. [stāsti]. Rīga: E.Platess.
1869: Mīklas kabatas grāmatiņa, par izlustēšanos vaļas brīžos. Ar
bilžainu vāku [723 mīklas]. Jelgava: Stefenhāgens.
1873: Puķu pušķis, ko klausīgiem bērniem,
kad tie savu ābeceju pabeiguši, pasniedz E. Dünsberg. I daļa: Bērna apceres par
sevi pašu un šādi tādi peršiņi. II d.: Bērna apceres par dabu, pasauli un Dievu
un rītos un vakaros un svētos laikos. Rīga: E. Plates.
1878:
Ābece jeb vajadzīga bērnu paija, ko uz savādu vīzi tiem spraudis E. Dünsberg.
Rīga: Bušs.
1878: Bērnu draugs un vadons no ābecejas līdz
skolas maizei jeb pirmā lasāma grāmata mājās un skolā. Rīga: brāļi Buši. 2.
izdevums 1880.
1884:
Mazu bērnu lūgšanas ar deviņpadsmit bildēm pušķotas. Rīga: Platess.
1889:
Genuas pērle. Stāsts, kādu algu Dievs piešķir labiem un mīlīgiem bērniem. Ar bilžainu vāku. [Eduard von Ambach. "Die Perle von Genua, oder Kindliche Liebe, treue und Lohn"]. Jelgava: J. Šablovski.
1890: Apakš Ziemassvētku eglītes. Otrā daļa.
Bērniem derīgas zinātnības. Trešā daļa. Kā dažās zemēs un vietās svin
Ziemassvētkus. Liepāja: Ukstiņš.
Pasaules literatūras klasikas tulkojumi 1850/1851, publicēts: 1879: Lapsa Kūmiņš. Jelgava: Zīslaks [JohannWolfgang Goethe "Reineke Fuchs"]
1863: Unkel Toma būda jeb nēģeru dzīve Amerikas vergu valstī, ko īsi saņēmis savai tautai par pasaules atzīšanu [Harriet Beecher-Stove. "Uncle Toms Cabin" / "Onkel Tom's Hütte, oder Negerleben in den Sklavenstaaten von Amerika"; fragments ar nosaukumu "Toms un Evangelīne" pārtulkots jau 1855]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1869: Sultanene Kansade un četrdesmit vezīri: no tūkstoš un vienas nakts to izņēmis un latviski pārcēlis E. Dünsberg. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1889-1896: Krista gājiens caur pasauli uz debesīm. [John Bunyan “The Pilgrim`s Progress”]. Liepāja: Ukstiņš.
1890-1894: Homēra Odiseja. Pēc H.B.Meklenburga un J.H.Vosa rakstiem. Latviski tulkojis un sadzejojis Dünsbergu Ernests sen. [Tulkojums pabeigts 1889; pirmie 3 dziedājumi publicēti Rīgā, pēc tam viss izdevums divās daļās (1894, 1903) pie Ukstiņa Liepājā].
1893-1899: Pazaudētā paradīze. Epose divpadsmit dziedājumos. Pēc F.W.Zacharij un Dr.Kottenkampa rakstiem to latviski pārcēlis un heksametra peršos sadzejojis Dünsberģa Ernests sen. Pirmā daļa. Seši dziedājumi. Otrā puse. Liepāja: Ukstiņš. [Dž. Miltona poēma 2 daļās].
Autobiogrāfija1904: Autobiogrāfija ar ģīmetni un ievadu no Poruku Jāņa. Cēsis: Ozols.
Populārzinātniskā un padomu literatūra, mācību grāmatas1863: Ēstere Ādams jeb verdzība Āfrikā. Mājām un skolām par nojēgšanu kā pasaulē iet. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1870: Mīlestības vēstnesis. Grāmaturakstniecība samīlējušiem visādās vajadzībās. Ar pielikumu: Ziņģes samīlējušiem, puķu valoda un mīlestības orakelis. Ar bilžainu vāku. Jelgava: Stefenhāgens. [padomi, kā rakstīt vēstules, atkārtoti izdevumi 1877, 1880]
Ģeogrāfija un etnogrāfija1864: Atlasa izstāstīšana. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1876: Etnogrāfija. Tas ir: pasaules valststautas, viņu dabas, ierašas un dzīve ar tām vajadzīgām tur piederīgām ziņām, priekš mājām un skolām. Pirmā daļa. Eiropa. [pirmā grāmata nozarē]. Rīga: E.Platess.
1892: Bataku ciems uz Sumatras salas, pēc Grundemana, Dunsbergu Ernests to atstāstījis latviski. Rīga: Heršelmaņa grāmtu apgāds.
Pasaules vēsture1867: Ķeizara dienas Rīgā, jūnijā 1867. gadā [izdevums sakarā ar cara Aleksandra II viesošanos Rīgā: divi dzejojumi, Rīgas rotājumu apraksts, ķeizara sagaidīšanas un pavadīšanas apraksts]. Rīga: E. Platess. [atkārtots izdevums 1876].
1867: Vērā liekami vārdi un notikumi no pasaules stāstiem, līdz ar to datumu, kad tie gadījušies. Rīga: Hekers.
1867: Ziņas par to slepkavu Berezovski, kas Parīzē uz mūsu ķeizaru Aleksandru II šāvis tai 25. maijā (6. jūnijā) 1867. Rīga: E. Platess. [atkārtots izdevums 1868].
1869: Koši spoži stariņi no tām trim zvaigznēm pirmajā lielumā : krievu ķeizara Pētera tā Lielā, vācu ķeizara Jāzepa, cilvēcības drauga, prūšu ķēniņa Viļuma tā Pirmaja [biogrāfijas]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1871: Grieķu – persu karš: Kserkses, Leonides, Temistokles [vēsture dzejā]. Rīga: Štālbergs.
1887-1888: Vecie grieķi [pirmā grāmata par Grieķijas vēsturi, 2 d. pēc “Olimpus” un K. Fr. Bekera (Karl Friedrich Becker)]. Liepāja: Ukstiņš.
1892: Vispārīgā vēsture jeb pasaules notikumi no vēstures iesākuma laikiem līdz mūsu dienām. Bibliotēkām un katram tautietim par prāta apgaismošanu un pasaules atzīšanu. Pēc vēsturnieku ziņām sarakstījis Dünsberģu Ernests sen. Pirmā grāmata. Vecu laiku vēsture. No pasaules un vēsturīgā laika iesākuma līdz Ķirum, kas uzcēla lielu Persijas valsti jeb no 4000 līdz 560 gadam priekš Kristus dzimšanas. Priekšvēstures laiks un pirmais laiku gabals. Liepāja: Ukstiņš. [pirmā pasaules vēsture].
1895: Vispārīgā vēsture jeb pasaules notikumi no vēstures iesākuma laikiem līdz mūsu dienām. Otra grāmata. Vecu laiku vēsture. No Persijas lielā karaļa Kirus līdz Augustam, pirmajam Romas ķeizaram jeb no 560 līdz 30 gadu priekš Kristus dzimšanas. Otrais laiku gabals. Liepāja: Ukstiņš.
1895: Vispārīgā vēsture jeb pasaules notikumi no vēstures iesākuma laikiem līdz mūsu dienām. Trešā grāmata. Vecu laiku vēsture. No Augusta, pirmā lielā Romas ķeizara līdz Romas rietruma valsts iznīkšanai, jeb no 30gada priekš līdz 476 gada pēc Kristus dzimšanas. Trešais laika gabals. Liepāja: Ukstiņš.
1902: Vispārīgā vēsture jeb pasaules notikumi no vēstures iesākuma laikiem līdz mūsu dienām sarakstījis Dünsberģu Ernsts. Ceturtā grāmata. Viduslaiku vēsture. Pirmais un otrais laika gabals. Liepāja: Ukstiņa apgāds.
Poētika1890: Metrika ar tām vajadzīgām dzejas mākslas ziņām. Liepāja: Ukstiņš.
Medicīna1865: Lopu draugs jeb dažas derīgas ziņas par lopu miesas un dvēseles dzīvību un spēkiem. Sarakstījis Ferdinand Müller, skolmeisteris pie St. Jēkaba skolas Rīgā, latviski pārcelts. Rīga [: E.Platess. [atkārtots izdevums 1873].
Reliģiskā literatūra1846: Kristīgs stāstītājs jeb 100 īsi stāstiņi. Rīga: Hekers
1860: Tobijas jeb ticīgajo dzīve pasaulē. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1862: Bībeles dabas stāsti, jeb: Dieva radījumi Palestīnā un tanīs apkārtējās zemēs, ko bībelē piemin. Šie dabas stāsti izpušķoti ar daudz bildēm. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. 2. izdevums 1883.
1862: Dienupērle, jeb kāda svētība nāk no kristīgas svētdienu svētīšanas. Rīga: Platess.
1866: Jānis Daniels Falks: uzcītīgs gādātājs par cilvēcības labklāšanos [Johann Daniel Falk (1768-1826): teologa biogrāfija]. Rīga: Hekers
1867: Dievgalda grāmatiņa, ar izmeklētām svētām lūgšanām, kas cienīgi jāsataisa un jāturās priekš, pie un pēc svēta vakariņa, no Šmolka rakstiem latviski [Benjamin Schmolck, 1672-1737]. Rīga: J. Debners.
1867: Vērā liekami notikumi no Lutera dzīves – stāstiem, līdz ar to datumu, kad tie gadījušies, skolniekiem par vieglāku izmācīšanos no galvas, tos tabeliskā vīzē kopā salicis E. Dünsberg. Rīga: Hekers.
1873: Jāņa Arnta, Lineburgas ģenerālsuperintendenta, otrās grāmatas pirmā daļa no īstas kristīgas ticības un dzīvošanas. Rīga: Bušs.
1878: Kristīgās baznīcas vēsture, no viņas iesākuma līdz mūsu dienām, ko evaņģēliskām skolām pēc Otobald Bišofa [Ottobald Bischoff, 1821-1887] sarakstījis E. Dünsberg. Jelgava: Zīslaks.
1879: Ticīgo sirdsnopūtas uz katru gadadienu, ietērptas izvēlētos Bībeles peršos. Pirmā daļa no 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Otrā daļa: no 1. jūlija līdz 31. decembrim. Ar Kristus bildi. Jelgava: Zīslaks.
1883: Trīs dziedājumi: 1. Mozus grāmata. 2. Lukas evaņģeliums. 3. Veca un jauna derība. Oriģināli īsās peršās saņemti. Rīga: brāļi Bušs.
1890: Simts Bībeles pantiņi līdz ar 100 svētiem dziesmu pantiņiem. Liepāja: Ukstiņš.
1890: Svētajo mūžīga dusa, angļu valodā sarakstījis Rihards Baksters, no kāda paīsināta vācu izdevuma latviski pārcēlis E. Dünsberg, ar pārcēlēja priekšvārdu. [Richard Baxter, 1615-1691]. Liepāja: Ukstiņš.
1898: Ķēniņa Dāvida tronis. No tās dienas, kad viņu Bētlemē no aitu gana svaidīja par ķēniņu līdz viņa dēla Absaloma dumpim. [Joseph Holt Ingraham. "Der Thron Davids: von der Heiligung des Hirten von Bethlehem bis zur Empörung des Prinzen Absalon"] Rīga: Freija apgāds.